Likumsargi vēršas pret kiberdrošības ekspertu par mēģinājumu palīdzēt LVM datu nozagšanas lietā.

Kiberdrošības eksperta Elvisa Strazdiņa gadījums pēc kiberuzbrukuma AS „Latvijas valsts meži” (LVM) izsaucis plašu rezonansi. Eksperts proaktīvi sazinājās ar hakeriem un noskaidroja valsts noklusēto informāciju – pieprasītās izpirkuma maksas apmēru, kas pārsniedza 600 tūkstošus eiro. Valsts reakcija bija pārsteidzoša: pateicības vietā Valsts policija uzsāka kriminālprocesu un veica procesuālās darbības. <a target="_blank" href="https://www.facebook.com/iadvokats">Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs </a>uzskata, ka šī situācija parāda bīstamu tendenci – valsts vēršas pret jomas pētniekiem, aizmirstot par veselo saprātu un sabiedrības interesēm.Vājš juridiskais pamats apsūdzībaiPolicija argumentē, ka Strazdiņš bez pilnvarojuma izlicies par LVM pārstāvi. Juridiski šo rīcību var mēģināt vērtēt pēc Krimināllikuma pantiem par amatpersonas nosaukuma piesavināšanos (273. pants) un patvarību (279. pants), taču abos gadījumos apsūdzības pozīcija tiesā ir ārkārtīgi vāja.Noziedzīga nolūka trūkums: Likums prasa pierādīt tiešu nodomu izdarīt noziedzīgu nodarījumu (piemēram, krāpšanu mantkārīgos nolūkos). Strazdiņa mērķis bija pētnieciska interese un sabiedrības informēšana, kas saskaņā ar Augstākās tiesas praksi nozīmē attaisnošanu.Reāla kaitējuma neesamība: Patvarības gadījumā izmeklētājiem jāpierāda objektīvs, būtisks kaitējums. Ar policijas frāzi, ka rīcība „var ietekmēt izmeklēšanu”, tiesā nepietiek. Ja nav neatgriezeniski iznīcināti digitālie pierādījumi, tiesa nevar personu notiesāt par neērtību radīšanu iestādēm.Valstij ģēniji ir jāalgo, nevis jātiesāUzbrukums LVM sistēmām caur septiņus gadus vecu programmatūras caurumu izgaismo kiberdrošības deficītu pašā valsts aparātā. Kā norāda 

<a target="_blank" href="https://www.facebook.com/iadvokats">Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs</a>, attīstītajās valstīs šādi „baltie hakeri” (white-hat hackers) tiek dāsni algoti, lai meklētu sistēmu vājās vietas pirms naidīgu grupējumu uzbrukumiem.Vēršanās pret ekspertiem rada bīstamu „atvēsinošo efektu” – nākamreiz speciālisti par pamanītiem caurumiem valsts reģistros vai e-veselībā vienkārši klusēs, baidoties no represijām. Krimināllikuma normu piemērošana Strazdiņam ir nepamatota, un sastāva trūkuma dēļ lietai ir visas izredzes tikt izbeigtai.Līdzīgu vērtējumu pauž arī juridiskās psiholoģijas un kriminoloģijas docētāja Rūta Treija. Viņas ieskatā, Strazdiņa rīcība no ētikas viedokļa nav viennozīmīgi vērtējama, tomēr publiski pieejamā informācija pagaidām neliecina par acīmredzamām kriminālpārkāpuma pazīmēm. Treija uzsver, ka krimināllietās būtiska nozīme ir personas nodomam. Viņasprāt, šajā gadījumā Strazdiņa mērķis bijis izglītot sabiedrību, nevis nodarīt kaitējumu vai gūt mantisku labumu. Vienlaikus viņa piebilst, ka situācijas vērtējums varētu mainīties, ja izmeklēšanā atklātos jauni fakti.

Drošība

Kiberdrošība

Policija

Aktuāli

Kiberdrošības eksperta Elvisa Strazdiņa gadījums pēc kiberuzbrukuma AS „Latvijas valsts meži” (LVM) izsaucis plašu rezonansi. Eksperts proaktīvi sazinājās ar hakeriem un noskaidroja valsts noklusēto informāciju – pieprasītās izpirkuma maksas apmēru,...

Advokāts par Elvisa Strazdiņa aizturēšanu: "Valstij ģēniji ir jāalgo, nevis jātiesā"

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...