Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) uzskata par pārspīlētu apgalvojumu, ka šonedēļ Polijā notikušajā sanāksmē bez Baltijas valstu dalības tiktu lemts par NATO nākotni. Ministrija uzsver, ka jautājumi par alianses stratēģisko virzību un kolektīvo aizsardzību tiek apspriesti Ziemeļatlantijas padomē.Izdevums "Politico" iepriekš ziņoja, ka ASV aizsardzības ministra vietnieks Elbridžs Kolbijs šonedēļ Polijā organizējis sanāksmi, uz kuru Pentagons nebija uzaicinājis Baltijas valstis, Lielbritāniju un Franciju. Medija avoti pieļāvuši, ka šī tikšanās varētu būt sākums darba grupai, kas apspriestu NATO nākotni.Savukārt Latvijas AM aģentūrai LETA norādīja, ka šī bijusi viena no dažādu formātu tikšanās reizēm. Ministrijā skaidro, ka ASV regulāri konsultējas ar Latviju un pārējām Baltijas valstīm citos formātos par NATO aizsardzības spējām, atturēšanu un reģiona drošību. Tiešais Latvijas un ASV dialogs turpinās arī augstākajā aizsardzības politikas līmenī.Piemēram, aizsardzības ministrs Raivis Melnis šonedēļ Vašingtonā tikās ar Kolbiju, lai pārrunātu aktuālo drošības situāciju, ASV drošības garantijas Latvijai, Krievijas radītos draudus un tās sākto karu Ukrainā.Aizsardzības ministrija uzsver, ka Baltijas valstis ir starp NATO līderēm aizsardzības izdevumu ziņā un turpina ieguldīt līdzekļus, lai panāktu plašāku NATO klātbūtni reģionā uz sauszemes, jūrā un gaisā.Arī ASV militārā klātbūtne Baltijas valstīs tiek stiprināta. Lietuvas un Igaunijas augstākās amatpersonas nesen informējušas par nākamajām ASV spēku rotācijām, savukārt Latvijā ASV militārā klātbūtne ir nepārtraukta kopš 2014. gada, norāda ministrija.AM skaidro, ka Bergenas formāts, kurā šonedēļ notika sanāksme, ir neformāls atsevišķu sabiedroto konsultāciju formāts, nevis NATO lēmumu pieņemšanas institūcija. Jautājumi par NATO stratēģisko virzību, kolektīvo aizsardzību un alianses nākotni tiek apspriesti un par tiem tiek pieņemti lēmumi Ziemeļatlantijas padomē.Vienlaikus pastāv arī citi starptautiskās sadarbības formāti, tostarp Apvienotie reaģēšanas spēki, Ziemeļu grupa un Bukarestes devītnieks. Tāpat ik gadu notiek ASV un Baltijas valstu stratēģiskais dialogs. Pēdējais no tiem norisinājās 2026. gada septembrī Rīgā.Tāpēc izskanējušo apgalvojumu, ka Bergenas formātā tiks lemts par NATO nākotni, ministrija vērtē kā pārspīlētu. Vienlaikus AM sagaida, ka par šīs nedēļas sanāksmi tiks informēti visi NATO sabiedrotie.Tikšanās un Lietuvas pārstāvju nepiedalīšanās tajā izraisījusi diskusijas arī kaimiņvalstī. Lietuvas Seima opozīcijā esošās konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti" līderis un bijušais aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns norādījis, ka viņu īpaši nesatrauc Baltijas valstu neuzaicināšana uz vairāku NATO valstu sanāksmi Polijā, jo tas bijis atsevišķs formāts, ko amerikāņi ierosinājuši vasaras sākumā.Tomēr Kasčūns paudis bažas par to, ka Lietuvai nav skaidru kanālu drošības un aizsardzības jautājumu apspriešanai ar ASV, vēstīja portāls "Delfi".

NATO

Baltijas valstis

Aizsardzības ministrija

Sabiedrība

Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) uzskata par pārspīlētu apgalvojumu, ka šonedēļ Polijā notikušajā sanāksmē bez Baltijas valstu dalības tiktu lemts par NATO nākotni. Ministrija uzsver, ka jautājumi par alianses stratēģisko virzību...

Aizsardzības ministrija komentē NATO sabiedroto tikšanos Polijā bez Baltijas valstu dalības

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...