Vai ir iespējams apģērbties nenodarot kaitējumu videi?

Laikā no 2000.gada līdz 2014.gadam vidēja pasaules iedzīvotāja apģērbu patēriņš pieauga par 60%. Tajā pašā laikā katras nopirktās štātītes mūžs samazinājās uz pusi. Pērkam vairāk, valkājam īsāku laiku. Tas atstāj negatīvtu ietekmi uz vidi. Piemēram, kokvilnas audzēšana ir ļoti ūdensietilpīga un visbiežāk notiek reģionos, kuros jau ir ūdens trūkums. Tās audzēšanā izmanto daudz pesticīdu. Aizvien lielāku popularitāti iegūst poliesters – sintētiska, no naftas produktiem veidota šķiedra, kura dabā pēc tam nesadalās. Audumu krāsošana un apstrāde prasa daudz dažādu ķīmisko līdzekļi un patērē daudz ūdens. Beigu beigās apģērbs nonāk mums mugurā, bet pēc kāda laika vairs nav vajadzīgs. Izmetam. Un tā rodas atkritumu kalni. Tā ir milzīga vides problēma, kas aug tikai lielāka. Taču ražotāji meklē risinājumus. Vai tie vienmēr ir vajadzīgi un jēdzīgi risinājumi vai arī gadās pa kādam viltus risinājumam?Materiālu sajaukumiKopumā videi labāk izvēlēties dabiskus materiālus – kokvilnu, vilnu, zīdu, linu. Tomēr bieži vien tie nāk komplektā ar kādu piedevu – elastānu, poliesteru, poliamīdu. Tiklīdz tas ir dažādu šķiedru sajaukums, tālāka pārstrāde kļūst praktiski neiespējama. Tiesa, šobrīd nav pamata domāt, ka nevajadzīgā tekstila konteineros nodotā tīrā kokvilna tiek pārstrādāta. Šī nozare vēl ir pilnīgākajos bērnu autiņos. Taču noteikti, pieaugot savāktajam apjomam, tā attīstīsies. Bet arī tad – ja tie būs dažādi materiāli vienā apģērbā, no pārstrādes varam atvadīties.Pārstrādātie materiāliTirdzniecības vietās aizvien biežāk parādās uzraksti, ka šis krekliņš vai bikses ir no pārstrādāta materiāla. No vides viedokļa, tas, protams, ir labāk nekā izmantot pilnīgi jaunus materiālus. Taču neizbēgami šīs šķiedras būs sliktākas kvalitātes nekā jaunas šķiedras – vismaz ar šobrīd pieejamajām tehnoloģijām. Un tas dažkārt var nozīmēt, ka apģērba mūžs būs īsāks, kas videi galīgi nav labi. Svarīgākais, izvēloties apģērbu, ir nevis meklēt visaugstāko pārstrādātā materiāla rādītāju, bet gan visforšāko apģērbu, kuru būsi gatavs valkāt ilgi un laimīgi.Bioloģiskie audzētā jeb organiskā kokvilnaPar bioloģiski audzētu kokvilnu var liecināt dažādi sertifikāti. Populārākie no tiem: Global Organic Textile Standard (GOTS) un Oeko-Tex. Bioloģiski audzētā jeb organiskā kokvilna netiek apstrādāta ar lauksaimniecības ķīmiju, kas ne tikai palīdz saglabāt veselīgu vidi. Tas nozīmē arī saudzīgākus darba apstākļus lauksamniekiem, kas audzē kokvilnu. Tas, protams, ir labi, taču šī brīža pieprasījumu pēc kokvilnas, audzējot to tikai organiski, nebūtu iespējams. Jo šāda audzēšana ir mazāku produktivitāti, un tāpēc prasa lielākas zemes platības. Tāpēc ik uz soļa jāatceras, ka, pirmkārt, jāpērk tikai tās drēbes, ko vilksi. Jo pat no vistīrākās un labākās, un kompostējamākās kokvilnas var uztaisīt videi draudzīgu tērpu tikai tad, ja to arī kāds valkā, nevis glabā skapī vai atkritumu poligonā.Plastmasa aizplūst promKatrā mazgāšanas reizē no sintētiskā, no naftas produktiem radītā apģērba atdalās mikroplastmasas gabaliņi. Neatkarīgi no tā, vai tas ir audums, kas veidots no jauna vai pārstrādāta materiāla. Visvairāk – pirmajā mazgāšanas reizē, un ar katru reizi mazgāšanas reizi šis apjoms krīt. Tomēr vislabāk ir nevis ātri tikt pie simtās mazgāšanas reizes, bet mazgāt tikai tad, kad vajag. Dažkārt pietiek apģērbu vienkārši izkārt ārā un kārtīgi izvēdināt.Ir lietas, ko nevajagRaidījuma žūrija vienojas – akrils ir materiāls, no kura labāk izvairīties. Tā ražošana saindē vidi, un tas ir viegli uzliesmojošs. Visbiežāk tas sastopams dažādos adījumos, un parasti tiek pievienots gluži vienkārši tāpēc, ka tas ir lēts materiāls.Ir sliktāki materiāli, un ir labāki materiāli. Ir vairāk pārstrādāti un mazāk pārstrādāti. Ir modernāki un vecmodīgāki materiāli. Tomēr jāatceras, ka neviens materiāls pats par sevi ne rada, ne risina ar modi saistītās vides problēmas. Problēmu cēlonis ir pieaugošais patēriņš. Tāpēc, ja vēlies atstāt mazāku ietekmi, svarīgākais ir pirkt mazāk, bet labāk, saplīsušo salabot, apnikušo atdot vai pārdot. Un tikai tad, kad ļoti gribas un kad zini, ka šo valkāsi ilgi, nopirkt kādu jaunu kleitu.Vairāk skaties:<ul><li><a target="_blank" href="https://play.1188.lv/pasmaju-tv-sovi/zali-maldinats-68/ka_samazinat_mikroplastmasas_noklusanu_daba_kad_mazgajam_savu_apgerbu-735006/">Kā samazināt mikroplastmasas nokļūšanu dabā, kad mazgājam savu apģērbu?</a></li><li><a target="_blank" href="https://play.1188.lv/pasmaju-tv-sovi/zali-maldinats-68/ka_planotas_dabas_resursu_nodokla_izmainas_ietekmes_apgerbu_tirgu-735004/">Kā plānotās dabas resursu nodokļa izmaiņas ietekmēs apģērbu tirgu?</a> </li></ul>Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Zaļi maldināts?" saturu atbild SIA "Finger Film Production"

“360”, SIA Helio Media

Zaļi maldināts?

Domas

Laikā no 2000.gada līdz 2014.gadam vidēja pasaules iedzīvotāja apģērbu patēriņš pieauga par 60%. Tajā pašā laikā katras nopirktās štātītes mūžs samazinājās uz pusi. Pērkam vairāk, valkājam īsāku laiku. Tas atstāj...

Apģērbties, nesagraujot vidi – vai šodien tas ir iespējams?

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...

Ielādējam...

Ielādējam...

Apģērbties, nesagraujot vidi – vai šodien tas ir iespējams?

Raksts tapis sadarbībā ar

Raksts tapis sadarbībā ar

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...

Ielādējam...

Ielādējam...