Izteiktu laika trūkumu vai pārslodzi darbā izjūt 39% Latvijā aptaujāto darbinieku, savukārt Eiropas Savienībā (ES) par to ziņojuši 44% aptaujāto, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) piektdienas konferencē aplūkotās Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) aptaujas "OSH Pulse 2025" dati.Latvijā 32% aptaujāto norādījuši, ka 12 mēnešos pirms aptaujas piedzīvojuši stresu, depresiju vai trauksmi, ko izraisījis vai pastiprinājis darbs. ES kopumā šis īpatsvars bija 29%. Par vispārēju nogurumu, ko izraisījis vai pastiprinājis darbs, ziņoja 46% aptaujāto Latvijā un 37% ES kopumā. Latvijā aptaujāti 1004 darbinieki.VDI direktors Renārs Lūsis konferencē norādīja, ka darbs var labvēlīgi ietekmēt psihisko veselību, savukārt neskaidri uzdevumi, īsi termiņi un sarežģījumi attiecībās ar kolēģiem var tai kaitēt. Darbā piedzīvotās spriedzes ietekme var turpināties arī pēc darba laika.Lūsis aicināja darba devējus psihosociālos riskus vērtēt līdztekus pārējiem darba vides riskiem un vispirms novērst to cēloņus. Darbinieki būtu jāiesaista gan risku apzināšanā, gan risinājumu meklēšanā, savukārt vadītājiem jānodrošina apmācības, lai šos riskus spētu laikus pamanīt. Atbalsts darbiniekam var ietvert darba pienākumu, darba laika vai darba apstākļu pielāgošanu, lai darbinieks atbilstoši iespējām varētu turpināt darbu vai atgriezties tajā.Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja uzrunā sacīja, ka grūtības veikt darbu nereti var kļūdaini uztvert kā nevēlēšanos strādāt.Ja problēmu pamana novēloti, situācija var beigties ar darba attiecību pārtraukšanu. Tāpēc, pēc Oškājas teiktā, ir svarīgi, lai darbinieks varētu atklāti runāt ar darba devēju un darba devējs būtu gatavs viņu uzklausīt un vajadzības gadījumā mainīt darba apstākļus.Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas izglītības un zinātnes direktors, asociētais profesors un neirologs Ainārs Stepens norādīja, ka pastāvīga sasniedzamība apgrūtina atslēgšanos no darba, savukārt paziņojumi un bieža pārslēgšanās starp uzdevumiem palielina slodzi uzmanībai un darba atmiņai. Pēc viņa teiktā, digitālā vide var veicināt psihosociālo stresu, taču par tās lomu afektīvo un neirotisko traucējumu pieaugumā pierādījumi pagaidām ir nepietiekami.VDI vērš uzmanību, ka psihosociālie riski darbavietā bieži paliek nepamanīti. Pie tiem pieder pārmērīga darba slodze, neskaidri darba pienākumi, nepietiekams vadības atbalsts, savstarpēji konflikti, emocionāla vardarbība un nelabvēlīgs psiholoģiskais klimats kolektīvā.Šo risku ietekme var uzkrāties, pasliktinot darbinieku veselību, darbspējas un savstarpējās attiecības. Ilgstoša risku iedarbība var veicināt izdegšanu, miega traucējumus un trauksmi, savukārt uzņēmumos var pieaugt darbinieku mainība un darba kavējumu skaits, kā arī sarukt produktivitāte, norāda VDI.

Mentālā veselība

Darbs

Sabiedrība

Izteiktu laika trūkumu vai pārslodzi darbā izjūt 39% Latvijā aptaujāto darbinieku, savukārt Eiropas Savienībā (ES) par to ziņojuši 44% aptaujāto, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) piektdienas konferencē aplūkotās Eiropas Darba...

Aptauja: 39% darbinieku izjūt izteiktu laika trūkumu vai pārslodzi

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...