Latvijā 44% iedzīvotāju uzskata, ka situācija valsts ekonomikā tuvākajos trijos mēnešos pasliktināsies, informēja bankā "Citadele", atsaucoties uz veikto aptauju.Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene atzīmē, ka aptaujas dati par Baltijas valstu iedzīvotāju noskaņojumu izgaismo tiešu saikni starp iedzīvotāju personīgajām finanšu rezervēm un prognozēm par valsts ekonomikas attīstību turpmākajos mēnešos."Proti - uzkrājumu trūkums Latvijā un Igaunijā vairo pesimismu, turpretī Lietuvas iedzīvotāju finanšu spilvens sniedz lielāku pārliecību par nākotni," skaidro Ežerskiene, piebilstot, ka, analizējot aptaujas datus, redzams, ka valstīs, kur iedzīvotāji pret neparedzētiem izdevumiem jūtas neaizsargātāki, ir arī augstāks ekonomiskais pesimisms.Trešdaļa jeb 33% Latvijas iedzīvotāju jūtas droši par savām finansēm, kamēr 37% aptaujāto atzīst savu nedrošību, min bankā, norādot, ka šī iekšējā trauksme tieši atspoguļojas prognozēs par valsts ekonomikas attīstību - 44% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka situācija ekonomikā tuvākajos trīs mēnešos pasliktināsies.Igaunijā situācija ir līdzīga - finansiālo nedrošību izjūt 45% iedzīvotāju un negatīvu ekonomikas scenāriju prognozē 51% aptaujāto. Abās valstīs ticība drīzam uzlabojumam ir ļoti zema - Latvijā ekonomikas augšupejai tic 7% iedzīvotāju, bet Igaunijā - 8% iedzīvotāju, min bankā.Lietuvā situācija ir labāka - par savu spēju segt negaidītus izdevumus ir pārliecināta gandrīz puse jeb 48% iedzīvotāju. Pēc Lietuvas Investīciju un pensiju fondu asociācijas (LIPFA) datiem, no otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem laika posmā no aprīļa līdz jūnijam atteicās 7,2% dalībnieku, salīdzinot ar 35,6% pirmajā ceturksnī."Dalībnieki, kuri izstājās no sistēmas, saņēma vidēji 6400 eiro, kas varētu būt uzlabojis viņu finanšu rezerves un veicinājis lielāku pārliecību. Šī stabilitāte iedzīvotāju bankas kontos tieši ietekmē sabiedrības kopējo noskaņojumu," pauž Ežerskiene, piebilstot, ka negatīvu ekonomikas attīstību prognozē 36% iedzīvotāju un, lai gan šis rādītājs ir zemāks nekā Latvijā un Igaunijā, tas joprojām ir nozīmīgs. Vienlaikus Lietuvā ir 12% jeb gandrīz divreiz vairāk optimistu nekā Latvijā un Igaunijā, kuri tic drīzam situācijas uzlabojumam.Lielākā daļa Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka tuvākajā ceturksnī situācija valsts ekonomikā nemainīsies un gaidāma stagnācija. Šādu viedokli paudusi puse aptaujāto Latvijā un Lietuvā, bet Igaunijā - 41% aptaujāto."Lai gan procentuālās atšķirības starp valstīm nav lielas, dati skaidri iezīmē tendenci, kas apliecina, ka privātā finanšu drošība ir pamats visas valsts ekonomiskajam noskaņojumam," norāda Ežerskiene.Viņa skaidro, kamēr mājsaimniecības izjūt spiedienu uz saviem uzkrājumiem, ticība ekonomikas izaugsmei reģionā saglabājas zema.Iedzīvotāju aptauju banka "Citadele" kopā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica 2026. gada jūlijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju katrā Baltijas valstī vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Nauda

Ekonomika

Sabiedrība

Latvijā 44% iedzīvotāju uzskata, ka situācija valsts ekonomikā tuvākajos trijos mēnešos pasliktināsies, informēja bankā "Citadele", atsaucoties uz veikto aptauju. Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene atzīmē, ka aptaujas dati par...

Aptauja: 44% Latvijas iedzīvotāju tuvākajos trijos mēnešos sagaida pasliktināšanos valsts ekonomikā

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...