Latvijā gandrīz 70% iedzīvotāju nav pamanījuši pārtikas cenu samazinājumu, informēja bankas "Citadele" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.Vienlaikus aptaujā 15% iedzīvotāju pauduši, ka viņu izdevumi par pārtiku ir nedaudz samazinājušies, bet 1% norādijis, ka šie izdevumi ir būtiski sarukuši.Tāpat aptaujā 8% respondentu minējuši, ka viņu izdevumi par pārtiku ir palielinājušies, kamēr 7% norādījuši, ka izdevumiem par pārtiku ikdienā neseko līdzi.Jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem biežāk nekā citas vecuma grupas minējuši, ka pārtikas izdevumi ir samazinājušies - tā uzskata 19% aptaujāto. Līdzīgs īpatsvars novērots arī 60-74 gadu vecuma grupā. Savukārt vecumā no 50 līdz 59 gadiem visbiežāk valdījis uzskats, ka cenu izmaiņas nav jūtamas - to norādījuši 72% respondentu.Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka tas nav pārsteidzoši, ka lielākā daļa iedzīvotāju pagaidām nav pamanījuši pārtikas cenu samazinājumu. Samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme attiecas tikai uz noteiktām pārtikas produktu grupām, savukārt kopējo iepirkuma čeka summu ietekmē arī citu produktu cenas, akciju piedāvājumi un katras mājsaimniecības pārtikas groza sastāvs un apmērs. Ja patērētājs regulāri nepērk produktus, kuriem piemērota samazinātā PVN likme, vai vienlaikus sadārdzinājušās citas preces, kopējā ietaupījuma ietekme var būt grūti pamanāma.Ekonomists arī norāda, ka aptauja atspoguļo iedzīvotāju reālo pieredzi un to, kā cenu pārmaiņas izjūt mājsaimniecības ikdienā. Vienlaikus, lai pilnvērtīgi novērtētu samazinātās PVN likmes ietekmi, būs svarīgi sekot līdzi arī faktiskajām cenu pārmaiņām turpmākajos mēnešos. Tas ļaus izvērtēt, cik lielā mērā nodokļa izmaiņas ilgtermiņā atspoguļojas veikalu plauktu cenās un mājsaimniecību izdevumos.Purgailis uzsver, ka pārtikas cenas ir tikai viena daļa no mājsaimniecību izdevumiem. Lai arī Latvijas iedzīvotāji pārtikai vidēji tērē lielāku daļu ienākumu nekā Eiropas Savienībā (ES) kopumā, mazumtirdzniecības dati liecina, ka kopējie iedzīvotāju tēriņi ir lielāki nekā pirms gada. To veicina algu kāpums un pirktspējas uzlabošanās. Tas liecina, ka iedzīvotāju finanšu iespējas kopumā uzlabojas, pat ja pārtikas cenu samazinājums pagaidām vēl nav radījis jūtamu ietaupījumu mājsaimniecību budžetos.Iedzīvotāju aptauju banka "Citadele" sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica 2026. gada jūlijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.Jau ziņots, ka no 1. jūlija četrām pārtikas pamatproduktu grupām - maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām - piemēro samazināto PVN likmi 12% apmērā līdzšinējā 21% vietā. Samazinātā likme būs spēkā vienu gadu - līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Nauda

Pārtika

Sabiedrība

Latvijā gandrīz 70% iedzīvotāju nav pamanījuši pārtikas cenu samazinājumu, informēja bankas "Citadele" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem. Vienlaikus aptaujā 15% iedzīvotāju pauduši, ka viņu izdevumi par pārtiku ir nedaudz...

Aptauja: Absolūti lielākā daļa iedzīvotāju nav ievērojuši pārtikas cenu samazinājumu

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...