Ēšana ārpus mājas daudziem joprojām ir neliels ikdienas
prieks, nevis ierasts paradums. Jaunākais “Norstat” pētījums, kas tapis
sadarbībā ar “IPF Digital Latvia” atklāj, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju
par ēdienu kafejnīcās, restorānos vai ēdiena piegādi uz mājām tērē salīdzinoši
nelielas summas. Gandrīz ceturtā daļa (23%) šiem izdevumiem atvēl 21-50 eiro
mēnesī, bet vēl 12% - līdz 20 eiro.

Piektā daļa (20%) aptaujāto atzīst, ka ēšanai ārpus mājas
tērē 51-100 eiro mēnesī, savukārt 13% norāda, ka šie izdevumi sasniedz 101-200
eiro. Tikai 3% iedzīvotāju atzīst, ka tērē vairāk par 200 eiro, bet 1,5% -
vairāk nekā 350 eiro mēnesī.

Vienlaikus 21% respondentu norāda, ka vispār neēd ārpus
mājas un nepasūta ēdienu uz mājām, savukārt 7% atzīst, ka neseko līdzi šiem
tēriņiem.

<h3>Atšķirības reģionos</h3>

Ēšanas paradumi visvairāk atšķiras starp reģioniem. Latgalē
"mājās gatavošanas" īpatsvars ir visaugstākais - aptuveni trešdaļa
(31%) iedzīvotāju atzīst, ka neēd ārpus mājas un nepasūta ēdienu. Kurzemē šādu
iedzīvotāju ir 25%, Zemgalē - 22%, bet Vidzemē - 27%. Savukārt Rīgas reģionā
šādu atbilžu ir mazāk - 14%, un šeit biežāk parādās lielāki ikmēneša tēriņi:
51-100 eiro tērē gandrīz katrs ceturtais (24%), bet 101-200 eiro - vēl 15%.

Vidzeme un Kurzeme izceļas ar mēreniem paradumiem - lielākā
daļa iedzīvotāju šajos reģionos tērē 21-50 eiro mēnesī.

<h3>Ienākumu līmenis un mājsaimniecības lielums nosaka paradumus</h3>

Aptauja atklāj, ka jo augstāki ienākumi, jo biežāk cilvēki
izvēlas ēst ārpus mājas. Mājsaimniecībās ar ienākumiem virs 1250 eiro mēnesī
būtiski biežāk norādīts, ka ēšanai ārpus mājas tiek tērēts virs 100 eiro
mēnesī.

Savukārt zemāko ienākumu grupās (līdz 550 eiro) šāds
paradums ir retums - lielākā daļa šeit atzīst, ka ēdienu gatavo paši un ārpus
mājas ēd reti vai nemaz.

Arī mājsaimniecības lielums ietekmē paradumus. Vienas
personas mājsaimniecībās biežāk izvēlas ēst ārpus mājas vai pasūtīt gatavu
ēdienu, taču nelielās summās. Savukārt lielākās ģimenēs kopumā biežāk ir kāds,
kurš ēd ārpus mājas, bet uz vienu cilvēku šie tēriņi ir mērenāki. Tas liecina,
ka ēšana ārpus mājas ģimenēs biežāk ir kopīga pieredze vai svētku aktivitāte,
nevis ikdienas ieradums.

Aptaujas rezultāti parāda sabiedrības pieaugošo izpratni par
līdzsvaru starp baudām un finansiālo stabilitāti. Iedzīvotāji arvien biežāk
plāno savus izdevumus un izvēlas ērtības apzināti, nezaudējot vēlmi pēc
nelielām dzīves baudām. Šī tendence liecina par pozitīvām pārmaiņām - finanšu
pratība kļūst par dabiski integrētu ikdienas domāšanas daļu.

Neraugoties uz dzīves dārdzību, cilvēki joprojām vēlas sev
atļaut nelielas ikdienas baudas. Ēšana ārpus mājas vai ēdiena pasūtīšana
kļuvusi par komforta un sociālās pieredzes daļu, tomēr vairākums to dara mēreni
un pārdomāti. Apliecinot, ka Latvijas iedzīvotāji arvien kļūst finanšu
pratīgāki un daudz apzinātāki savos tēriņu paradumos.

Pētot, kā cilvēki plāno un nosaka prioritātes saviem
ikdienas izdevumiem, “IPF Digital Latvia” uzsver finanšu pratības nozīmi -
būtisku soli ceļā uz lielāku finanšu pakalpojumu pieejamību. Aptaujas mērķis ir
vērst sabiedrības uzmanību, ka sakārtoti ikdienas tēriņi veicina personīgo
labbūtību.

Finanšu pakalpojuma sniedzēja "IPF Digital" grupā
ietilpst finanšu tehnoloģiju un kreditēšanas zīmoli "Credit24" un
"Creditea". "IPF Digital" darbojas sešās valstīs Eiropā,
Austrālijā un Latīņamerikā, jau vairāk nekā 20 gadus sniedzot finanšu
pakalpojumus privātpersonām.

Iedzīvotāju aptauju veica "Norstat", sadarbībā ar
"IPF Digital Latvia", aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju visā
Latvijā 2025. gada septembrī.

Restorāni

Ēdieni

Sabiedrība

Ēšana ārpus mājas daudziem joprojām ir neliels ikdienas prieks, nevis ierasts paradums. Jaunākais “Norstat” pētījums, kas tapis sadarbībā ar “IPF Digital Latvia” atklāj, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju par ēdienu...

Aptauja: Liela daļa Latvijas iedzīvotāju izvēlas neēst ārpus mājām

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...