Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% smēķētāju mēdz izmest
cigarešu izsmēķus notekā, aprakt tos smiltīs vai sniegā, tā cenšoties
nepiegružot vidi, taču 8-9% izsmēķi nereti nomet zemē vietās, kur jau ir
piegružots vai tuvumā nav atkritumu tvertnes, liecina ražotāju atbildības
sistēmas uzņēmuma "Zaļā josta" un konsultāciju kompānijas "AC
Konsultācijas" veiktās aptaujas rezultāti.

Ceturtdien, 28.septembrī, "Zaļā jostas", Rīgas
domes un Vides izglītības fonda pārstāvji atklāja informatīvo kampaņu, lai
mudinātu iedzīvotājus izmest izsmēķus pareizi, kā arī atgādinātu par to kaitīgo
ietekmi uz vidi.

Pasākumā "Zaļās jostas" vides izglītības vadītāja
Aija Caune kopā ar Latvijas Universitātes Socioloģijas nodaļas profesori Aiju
Zobenu iepazīstināja ar pētījuma par smēķētāju uzvedību un tabakas izstrādājumu
lietošanas paradumiem rezultātiem.

"Pētījumā veiktajā aptaujā 68% respondentu norādījuši,
ka gadījumā, ja tuvumā nav atkritumu tvertnes, viņi visbiežāk nesmēķē vai savāc
izsmēķus un aiznes tos līdz atkritumu tvertnei. Vienlaikus redzam, ka daļā
sabiedrības bezatbildīga rīcība ar cigarešu filtriem joprojām ir aktuāla
problēma," teica Zobena.

Aptaujas rezultāti atklāj, ka izsmēķus tiem nepiemērotās
vietās, piemēram, notekā, smiltīs vai sniegā, biežāk atstāj vīrieši. Šo faktu
apstiprinājis 41% no aptaujātajiem vīriešiem un 24% no aptaujātajām sievietēm.
Arī cilvēki, kuri nav ieguvuši augstāko izglītību, biežāk norāda, ka mēdz
izmest izsmēķus tiem nepiemērotās vietās.

"Katrs vidē vai ūdens aprites sistēmā nonākušais
izsmēķis ir liela problēma, jo tas satur kaitīgas vielas - smēķēšanas laikā
cigaretes filtrs absorbē vairāk nekā 4000 kaitīgo savienojumu. Nonācis dabā,
tas sadalās mikroplastmasas šķiedrās aptuveni 15 gadus, turpinot šajā laikā
piesārņot vidi un radīt riskus augsnes auglībai un cilvēka veselībai,"
brīdināja Caune.

Viņa norādīja, ka ne visi aptaujātie smēķētāji apzinās
tabakas izstrādājumu filtru kaitīgo ietekmi uz vidi - apgalvojumam, ka izsmēķi
satur videi kaitīgas vielas, ir bīstami augiem un dzīvniekiem, aptaujā piekrita
86% respondentu. Vienlaikus gandrīz visi aptaujātie jeb 96% piekrita
apgalvojumam, ka izsmēķi piegružo vidi, rada netīrību un ir neestētiski.

Zobena arī uzsvēra, ka svarīgs nosacījums videi draudzīgu
uzvedības modeļu stiprināšanā ir atbilstošas infrastruktūras izveidošana - 66%
no aptaujātajiem norādījuši, ka izmest izsmēķus tiem paredzētajās vietās biežāk
motivē tas, ka atkritumu urna ir viegli pamanāma un atrodas tuvu.

Par izmēķu piesārņojuma problēmu liecina arī Rīgas piekrastē
veiktā atkritumu monitoringa rezultāti, ar kuriem pasākumā iepazīstināja Vides
izglītības fonda pārstāve Ilze Grēvele.

"Izsmēķu piesārņojuma daudzums Latvijas pludmalēs
turpina pieaugt, un smēķēšanas atkritumi kļūst par arvien būtiskāku vides
problēmu. Tas kavē virzību uz laba jūras vides stāvokļa panākšanu un Latvijas,
kā arī Eiropas Savienības vides mērķu sasniegšanu," komentēja Grēvele.

Viņa informēja, ka augstākais smēķēšanas atkritumu
piesārņojums Latvijas piekrastē ir tieši Rīgas pilsētas pludmalēs, tai skaitā
oficiālajās peldvietās. Viņasprāt, situācijas uzlabojumi vietējā līmenī
meklējami kombinētos risinājumos - svarīga ir ne tikai tabakas izstrādājumiem
paredzētās infrastruktūras uzlabošana un kontroles pasākumi, bet arī aktīva
iedzīvotāju izglītošana.

Nepieciešamību izglītot sabiedrību uzsvēra arī Rīgas domes
Mājokļu un Vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Meģe, norādot,
ka svarīgākais izsmēķu piesārņojuma mazināšanā ir iedzīvotāju paradumu maiņa.

"Speciālas urnas nav iespējams izvietot visur.
Infrastruktūras izveide ir pietiekami dārga un nedos efektu, ja smēķētājiem
nebūs izpratnes, kāpēc tā būtu jāizmanto," teica Meģe.

Pasākuma laikā tika prezentēta arī "Zaļās jostas"
jaunizveidotā īsfilma "Izsmēķa ceļš", kuru ikvienam ir iespēja
noskatīties organizācijas YouTube kontā. Lai aktualizētu cigarešu izsmēķu
piesārņojuma problēmu, Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās tiks izvietoti
arī informatīvi plakāti. Tāpat iedzīvotājiem vairākās Latvijas pašvaldībās būs
aplūkojama arī ceļojošā ekspozīcija "Kas pazūd no acīm, dabā
nepazūd".

Jau iepriekš vēstīts, ka smēķētāju īpatsvars Latvijā ir
viens no lielākajiem Eiropā - statistikas aģentūras "Eurostat"
2019.gadā apkopotie dati liecina, ka cigaretes ikdienā lieto 24,9% iedzīvotāju
vecumā virs 15 gadiem. Vairāk smēķē tikai Ungārijā, Grieķijā, Turcijā un
Bulgārijā.

Aptauju par smēķētāju uzvedību un tabakas izstrādājumu
lietošanas paradumiem pēc "Zaļās jostas" pasūtījuma 2023.gada
februārī un martā veica "AC Konsultācijas", tiešsaistē aptaujājot 817
respondentus vecumā no 18 līdz 78 gadiem. Datu analīzē tika iekļautas 513
derīgas anketas, ko aizpildīja personas, kuras ir pilngadīgas un smēķē.

Smēķēšanas atmešana

Sabiedrība

Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% smēķētāju mēdz izmest cigarešu izsmēķus notekā, aprakt tos smiltīs vai sniegā, tā cenšoties nepiegružot vidi, taču 8-9% izsmēķi nereti nomet zemē vietās, kur jau...

Aptauja: maldīgi cenšoties saudzēt vidi, 27% smēķētāju mēdz izmest cigarešu izsmēķus notekā, aprakt tos smiltīs vai sniegā

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...