Vairāk nekā trešdaļa jeb 36% iedzīvotāju vispirms iegādātos mazāku mājokli, ko var atļauties šobrīd, bet 31% krātu ilgāk un uzreiz iegādātos lielāku ilgtermiņa mājvietu, informēja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.Aptaujas rezultāti liecina, ka latvieši ir konservatīvāki nekā pārējo Baltijas valstu iedzīvotāji, domājot par sava pirmā mājokļa iegādi. Kamēr Latvijā 36% būtu gatavi vispirms iegādāties mazāku mājokli un vēlāk pārvākties uz lielāku, Igaunijā un Lietuvā šādu stratēģiju izvēlētos attiecīgi 49% un 44% iedzīvotāju.Kā norāda "Luminor Bank" mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais, pirmo mājokli ar bankas atbalstu iedzīvotāji iegādājas apmēram 26 līdz 35 gadu vecumā. Viņš skaidro, ka mazāks īpašums, kas atbilst finanšu situācijai šobrīd, var kļūt par sākumu ceļā uz lielāku īpašumu nākotnē, jo tā vērtība laika gaitā var pieaugt un, to pārdodot, daļu no summas var novirzīt pirmajai iemaksai.Gandrīz 40% no mājokļa kredītiem tiek izsniegti ar līdzaizņēmēju, un 42% tiek izsniegti ar valsts atbalsta programmu pirmajai iemaksai.Otra populārākā pieeja ir krāt ilgāk, lai uzreiz iegādātos plašāku mājokli, kas atbilst ilgtermiņa vajadzībām. Šo stratēģiju izvēlas 31% Latvijas iedzīvotāju.Iespēju ilgāk krāt, lai iegādātos lielāku mājokli ilgtermiņā, biežāk izvēlas rīdzinieki (42%) un mājsaimniecības, kurās ir vismaz divi cilvēki."Luminor Bank" aptauja veikta 2025. gada septembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat", kopumā aptaujājot 3011 respondentus Baltijā vecumā no 18 līdz 59 gadiem.

Nekustamais īpašums

Māja

Vairāk nekā trešdaļa jeb 36% iedzīvotāju vispirms iegādātos mazāku mājokli, ko var atļauties šobrīd, bet 31% krātu ilgāk un uzreiz iegādātos lielāku ilgtermiņa mājvietu, informēja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz...

Aptauja: Vairāk nekā trešdaļa vispirms iegādātos mazāku mājokli, nevis krātu ilgāk lielākai dzīvesvietai

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...