Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) veiktā
sabiedriskās domas aptauja rāda, ka 88% nodarbināto ir strādājuši vairākās
darbavietās, un vīrieši dzīves laikā kopumā darbu maina biežāk nekā sievietes.
Darba maiņa visbiežāk ir saistīta ar vēlmi pēc profesionālās izaugsmes, lielāka
atalgojuma vai jaunu zināšanu apguves.

<h2>Cik bieži cilvēki Latvijā maina darbu?</h2>

Aptauja rāda, ka Latvijas iedzīvotāji visbiežāk dzīves laikā
ir mainījuši 2–3 darbavietas (šāda tendence dominē visās vecuma grupās). Īpaši
augsta mobilitāte raksturīga jauniešiem līdz 29 gadu vecumam – vairāk nekā puse
(54%) aptaujāto šajā grupā jau ir strādājuši 2–3 darba vietās. 40–49 gadu
vecuma posmā visbiežāk uzkrāta 4-5 darba vietu pieredze. Interesanti, ka
vīrieši biežāk nekā sievietes ir mainījuši darbu četras un vairāk reizes, un
arī pārliecība, ka atrast jaunu darbu būtu viegli vai pat ļoti viegli,
vīriešiem ir augstāka. Pieaugot vecumam, cilvēki arvien piesardzīgāk raugās uz
darba maiņu un biežāk atzīmē, ka atrast jaunu darbu būtu grūti. 

Domājot par karjeras attīstību, cilvēki Latvijā visvairāk
uzticas tieši darba devēju sniegtajai informācijai par darba tirgus iespējām
(teju 36%). Tālāk seko draugu un paziņu ieteikumi (28,4%), pēc tam – ģimenes un
radinieku teiktais (21,5%). Karjeras konsultantiem uzticas katrs piektais
aptaujātais, bet viszemākā ietekme ir sarunām ar mākslīgo intelektu (6,8%) vai
influenceriem (3,6%), kas liecina par zemu uzticēšanos digitālajiem ietekmes
avotiem.

<h2>Kas visbiežāk mudina, un kas – attur mainīt darbavietu?</h2>

Darba maiņu Latvijā visbiežāk nosaka ekonomiskie un
attīstības faktori. Galvenie iemesli, kādēļ cilvēki pieņem lēmumu par darba
maiņu, ir atalgojums (50%), labākas profesionālās izaugsmes iespējas citā darba
vietā (31%) un vēlme pēc pārmaiņām dzīvē (22%). Galvenie šķēršļi, kas
iedzīvotājiem liedz mainīt darbu, ir interesējošu vakanču trūkums (31%),
finansiāli riski jeb nestabilitātes sajūta pārejas laikā (27%), loģistikas
izaicinājumi (23%), zināšanu un prasmju trūkums (22%), kā arī psiholoģiskās
barjeras, piemēram, pašvērtējuma un pārliecības trūkums (22%).

“Šķēršļi mainīt darbu ir pamatoti, ja balstās cilvēka
iepriekšējā pieredzē, taču bieži vien vairāk nostrādā aizspriedumi, kaut kur
dzirdētais vai lasītais par citu cilvēku pieredzi, un bailes, ka varētu notikt
tāpat. Tas īpaši novērojams pirms pensijas vecumā, kad valda milzīgi
aizspriedumi pret darba maiņu un mīts “ja es aiziešu no darba, es nevienam
citam šajā vecumā vairs nebūšu vajadzīgs”. Savukārt jauniešiem, it īpaši ar
ģimenēm, bieži rodas bažas par ģimenes labklājību, ja jaunu darbu neizdotos atrast
uzreiz,” stāsta Rīgas Tehniskās universitātes karjeras konsultante Santa
Latkovska. 

Vērtējot darba maiņu dažādos vecumos, karjeras konsultante
stāsta, ka interesantu darba maiņas tendenci ir novērojusi vecumposmā ap 40
gadiem, kad cilvēki jau kādu laiku savu profesionālo kapacitāti ir attīstījuši
un pārbaudījuši, bet jūtas izsmelti. Atceroties par jaunības sapņiem vai
vēlmēm, kuras dažādu iemeslu dēļ tika atliktas, cilvēki ir gatavi
pārkvalificēties un atgriezties pie agrākiem mērķiem.

Darbs

Sabiedrība

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) veiktā sabiedriskās domas aptauja rāda, ka 88% nodarbināto ir strādājuši vairākās darbavietās, un vīrieši dzīves laikā kopumā darbu maina biežāk nekā sievietes. Darba maiņa visbiežāk...

Aptauja: Vīrieši Latvijā darbu maina biežāk nekā sievietes. Kāpēc tā?

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...