Līdzekļu taupīšanas nolūkos "Apvienotais saraksts" (AS) piedāvā likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju, Sabiedrības integrācijas fonda administrāciju un valsts kapitālsabiedrību padomes, aģentūru LETA informēja AS pārstāvis Arno Pjatkins.

Politiskā spēka vērtējumā, priekšlikumi valsts budžeta likumos ļaus samazināt valsts parādu par gandrīz 200 miljoniem eiro un nākamajā gadā pārsniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzības izdevumiem. AS atzīmē, ka frakcijas deputāti budžeta likumā nav iesnieguši priekšlikumus, kas palielinātu izdevumus.

Deputāti rosina samazināt budžeta tēriņus, ierobežojot gan iepirkumu apjomus, gan amata vietu skaitu ministriju centrālajos aparātos, kā arī atceļot prēmijas un naudas balvas. Priekšlikumi paredz arī samazināt parlamentāro sekretāru atalgojumu, partiju finansējumu un atteikties no ministru reprezentācijas izdevumiem.

AS deputāti iesnieguši grozījumus Fiskālās disciplīnas likumā, paredzot noteikt 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP) kā maksimālos valsts parāda griestus un noteikt, ka valsts budžeta strukturālais deficīts nedrīkst pārsniegt 1% no attiecīgā gada IKP.

Tāpat deputāti rosina grozīt likumu, paredzot, ka Fiskālās disciplīnas padomei ir tiesības sniegt Ministru kabinetam un Saeimai priekšlikumus par valsts budžeta izdevumu samazināšanu, pārskatīšanu vai pārdali gadījumos, kad konstatēta neatbilstība fiskālajiem mērķiem vai šī likuma principiem.

AS deputāti aicina veikt grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, nodrošinot Saeimas deputātiem tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju valsts informācijas sistēmās esošajiem datiem, kas attiecas uz valsts budžeta izstrādi, izpildi un plānošanu.

AS ieskatā, Finanšu ministrijai jānodrošina Saeimas deputātiem tiešsaistes piekļuvi budžeta sagatavošanas un izpildes datiem, tostarp par budžeta programmām un apakšprogrammām, tāmēm, to izpildi un atlikumiem, kā arī finansēšanas plāniem un izmaiņām tajos.

Deputāti arī rosina noteikt, ka Ministru kabinets iesniedz Saeimai valsts budžeta likumprojektu līdz 1. oktobrim, lai nodrošinātu pietiekamu laiku kvalitatīvai likumprojektu izvērtēšanai Saeimas komisijās. Pēc politiskā spēka domām, šāds termiņš ļautu deputātiem ne vien formāli izskatīt budžetu, bet arī analizēt tā saturu, uzdot ministrijām precizējošus jautājumus un pieprasīt papildu informāciju pirms balsošanas par budžeta pieņemšanu.

Kopumā AS deputāti iesnieguši 32 priekšlikumus par kopējo ietaupījuma summu 193 018 394 eiro.

Jau rakstīts, ka balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam nobalsoja 51 deputāts, 45 bija pret.

Parlamentārieši darbu pie budžeta skatīšanas 1. lasījumā sāka 5. novembrī plkst. 10. Pirmajā dienā deputāti debatēja līdz plkst. 19. Otrajā dienā Saeimas deputāti darbu sāka plkst. 9, to noslēdzot pirms plkst. 14. Kopumā deputāti, ieskaitot pārtraukumus, par nākamā gada budžetu sprieda teju 14 stundas.

Likumprojektu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavada 50 saistītie likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Kā vēstīts, valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi - 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas IKP nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.

Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.

Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.