Desmit tūkstoši apgredzenotu putnu – tik iespaidīga ir bioloģijas doktora Oskara Keiša pieredze. Savukārt pēdējie pieci gadi galvenokārt veltīti mājas strazda pētījumiem.

Oskars Keišs, bioloģijas doktors, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošais pētnieks stāsta: "Gredzens, kur ir identifikācijas numurs un valsts, to dabū visi putni, ko gredzeno, bet šis krāsainais ir tiem, kuri ir iezīmēti. Krāsainais norāda, ka viņam uz muguras un ap kājām kā mugursoma ir piestiprināts ģeolokators."

Pusotru gramu smagā iekārta, kas putna spalvās ir tik pat kā neredzama, reģistrē gaisa spiedienu, temperatūru, gaismu un paātrinājumu. Pētnieks atklāj, ka ar šo ierīci iespējams noskaidrot, kur šie putni lido, kā – cik augstu, cik ātri un kuros laikos, taču šos parametrus iespējams iegūt vien putnus atkārtoti noķerot. Šeit sākas problēma, kur zinātniekiem nepieciešama mūsu palīdzība.

Ģeolokatorus uzliek aptuveni 80 strazdiem gadā, taču atgūt izdodas vien piekto daļu.

Keišs atzīst: "Nevar visas viensētas apstaigāt kur ir putni, tāpēc ja mums ziņo, tad tas ir ļoti vērtīgi. Tā ir sabiedriskā zinātne."

Pētījuma ietvaros izveidoti divi parauglaukumi strazdu pirmreizējai noķeršanai. Engurē ar divsimt, un šeit, Gulbenes novadā ar simts izvietotiem putnu būriem. "Mēs varam vienkārši pievilināt, lai ligzdo būros, jo dabā viņi ligzdo koku dobumos."

Taču tie ne vienmēr atgriežas tajā pat būrī, tāpēc iezīmētos strazdus iespējams pamanīt jebkur Latvijā. Pētnieks neslēpj, ka bieži nesaņem zvanus par apgredzenotajiem strazdiem: "Viena tante zvanīja. Kad es prasīju par gredzenu, viņa teica, ka viņai strazds pagalmā dzied, nu vismaz godīgi pateica. Bija sapratusi, ka jāziņo par visiem strazdiem, parunājām ar tanti, bet ziņojam tikai tad, ja ir krāsainais."

Ja redzat mājas strazdu ar krāsainu gredzenu, tad ziniet – viņš ir daļa no šī apjomīgā pētījuma un par to var ziņot, rakstot e-pastu: oskars.keiss@lu.lv.