Sākoties jaunajam mācību gadam, jauniešu ikdienā atkal būs vairāk sporta aktivitāšu, pārvietošanās pilsētvidē un ārpusskolas nodarbību. Līdz ar to aktuāls kļūst jautājums par to, kā jaunieši uztver ikdienas riskus. Tikai 17% jauniešu Latvijā uzskata, ka dzīvošana bez apdrošināšanas ir saistīta ar augstu risku, liecina apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Balcia” veiktā pētījuma dati.
<blockquote>Mēs vēlamies, lai jaunieši dzīvo drosmīgi un izmēģina jaunas lietas. No riskiem pilnībā izvairīties nav iespējams, taču tos apzinoties, iespējams pieņemt pārdomātākus lēmumus,</blockquote>norāda “Balcia” Latvijas biznesa vadītājs Edgars Korzāns.
Klīniskās veselības psiholoģe Kristīne Marta Kroiče skaidro, ka jauniešu riska uztveri ietekmē vairāki faktori. Lai gan pusaudži bieži apzinās iespējamos apdraudējumus, viņi ne vienmēr izvērtē situāciju kopumā. Aizraujošas sajūtas vai vienaudžu atzinība reizēm var šķist svarīgākas par iespējamām negatīvām sekām.
<blockquote>Būtisks faktors ir arī neievainojamības sajūta, kas pusaudžiem rada pārliecību – ar mani tā nenotiks.</blockquote>
Risks turklāt ne vienmēr rodas apzināti. Arī šķietami parasta situācija skolā vai sporta nodarbībā var beigties ar traumu un neparedzētiem izdevumiem.
“Balcia” pieredze liecina, ka vienā gadījumā skolā jaunietis pagrūda otru skolēnu, kurš kritiena rezultātā salauza roku. Par šo negadījumu tika izmaksāta 480 eiro atlīdzība. Savukārt citā gadījumā sporta spēles laikā pretējās komandas spēlētājs uzskrēja jaunietim virsū, savainojot viņa ceļgalu. Par gūto traumu tika izmaksāta 454 eiro atlīdzība.
Šie piemēri parāda, cik ātri ikdienišķa situācija var pārvērsties negadījumā. Tāpēc svarīgi ir ne tikai apzināties iespējamos riskus, bet arī zināt, kā rīkoties, ja negadījums tomēr noticis.
Pētījuma rezultāti liecina, ka jauniešu teorētiskās zināšanas par apdrošināšanu sasniedz 59 punktus no 100, savukārt praktiskās prasmes un lēmumu pieņemšana novērtēta tikai ar 27 punktiem. Tas nozīmē, ka zināšanas par apdrošināšanu vēl automātiski nenozīmē spēju tās izmantot reālās situācijās.
Lai jaunieši labāk iemācītos izvērtēt riskus, svarīga ir pieredze un iespēja pārrunāt notikušo. Psiholoģe norāda, ka mācīšanās nenotiek tikai ar aizliegumiem un brīdinājumiem.
<blockquote>Mācīšanās visbiežāk notiek caur pieredzi. Ir svarīgi ļaut pusaudžiem kļūdīties un mācīties no savām kļūdām.</blockquote>
Jauniešu izpratne par riskiem veidojas pakāpeniski, un tajā nozīme ir gan vecākiem un skolām, gan arī praktiskai pieredzei. Mērķis nav pasargāt jauniešus no visiem riskiem, bet palīdzēt viņiem tos atpazīt, izvērtēt iespējamās sekas un pieņemt pārdomātus lēmumus.

Jaunieši

Drošība

Psihologs

Sabiedrība

Sākoties jaunajam mācību gadam, jauniešu ikdienā atkal būs vairāk sporta aktivitāšu, pārvietošanās pilsētvidē un ārpusskolas nodarbību. Līdz ar to aktuāls kļūst jautājums par to, kā jaunieši uztver ikdienas riskus. Tikai...

"Ar mani tā nenotiks": jaunieši Latvijā nenovērtē ikdienas riskus

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...