Šodien Madonā durvis vēris pirmais reģionālais STEAM izglītības centrs, kurā skolēni var apgūt zinātni, tehnoloģijas, inženierzinātnes, mākslu un matemātiku ar tehnoloģiju palīdzību. Pirmais šāds centrs Latvijā darbu sāka pērn Siguldā, bet Madonas centra atklāšana ir nākamais solis ceļā uz kvalitatīvas STEAM izglītības pieejamību arī bērniem reģionos, vēsta "360 Ziņas"."STEAM ir tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika apvienotas kopā vienotā izglītības metodē, kur netiek nošķirtas atsevišķi, ka tagad mācāmies matemātikā Pitagora teorēmu tikai, bet tiek kompleksi kopā skaidrots un rādīts, un praktiski bērni darbojās, kā to visu pielietot, izmantojot arī mākslu. Varētu teikt, kas tas ir arī projektu veidā. Skolas ir, protams, pirmais un brīnišķīgaiss resurss, bet, ja mēs skatāmies globāli, tad STEM un STEAM visā pasaulē ir jau arī kā vienotā metode arī nāk skolās iekšā. Arī Latvijā ir skolas, kas ar to izceļas, piemēram, Jelgavā, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola, kas ļoti aktīvi ievieš STEM programmas un aktīvi māca bērnus arī, izmantojot tehnoloģijas. Pasaule mainās, un mainās arī mūsu bērni un bērnu uztveres spējas. Tātad tas, ko dod arī STEM, ir, ka bērnam šī mācību apguve vairs nav vienvirziena, kad skolotājs stāsta, bērns klausās, bet tā jau ir tāda ļoti kompleksa, caur pieredzi, caur tehnoloģijām. Mēs izmantojam, piemēram, virtuālās realitātes brilles, apskatāmies cilindru no visām pusēm, piramīdas apskatāmies, apskatāmies to pašu Pitagora teorēmu – inženierzinībās vai fizikā ļoti sarežģītus konceptus mēs varam vienkāršoti redzēt, un caur savu pieredzi bērni atceras daudz labāk," skaidro STEAM izglītības un tehnoloģiju centra vadītāja Linda Liepiņa.OECD dati Latvijai nav glaimojoši. 15 gadīgu jauniešu zināšanas matemātikā un dabas zinībās ir zem vidējā līmeņa."Ilgtspējīga Latvijas ekonomikas izaugsme, valsts konkurētspēja un visaptveroša valsts drošība ir tieši atkarīga no tā, cik profesionāli, izglītoti un inovatīvi būs mūsu bērni un jaunieši," uzsver Linda Liepiņa, "Tikko publicētie starptautiskā OECD pētījuma dati un Ekonomikas ministrijas prognozes atklāj nopietnus izaicinājumus – skolēnu zināšanas un sasniegumi eksaktajās jomās turpina kristies.Pirmais kritiskais - mums ir zemi demogrāfijas rādītāji. Tas nozīmē, mēs kā nācija paliekam vien mazāk, un, ja mēs skatāmies 20 gadu griezumā, tad mēs jau pietuvojamies bīstami tuvu miljonam kopā. Un tie bērni, kas šobrīd sēž skolas solā, pēc šiem pašiem 20 gadiem, tas ir mūsu ekonomikas dzinējspēks. Cik spējīgi viņi ir, tik arī spēcīga un spējīga Latvija un Latvijas ekonomika. Skatoties šobrīd pēc starptautiskiem datiem, diemžēl, gan salīdzinot ar iepriekšējo periodu, Latvija ir pazaudējusi jau kādus rezultātus bišķiņ uz leju, bet arī salīdzinot ar Igauniju vai Lietuvu, mums arī zemāki rādītāji, īpaši dabaszinībās un matemātikā. Un vēl kas ir svarīgi, Igaunijā arī kopā cilvēku skaits nav ļoti liels, bet viņi ļoti mērķtiecīgi apgūst tehnoloģijas un dažādus digitālos produktus, un to mēs arī redzam šobrīd uz jaunuzņēmumiem Igaunijā - ļoti daudz jaunieši veido savus uzņēmumus, un tie ir veiksmīgi. Ir ko pamācīties. Jau šobrīd Latvijā, arī saistībā ar Saeimas vēlēšanām ir bijušas aktīvas diskusijas par to cik mēs drīkstam ievest strādniekus no citām valstīm. Un arī Ekonomikas ministrija jau ziņojusi, ka mums trūkst ap 9 tūkstošu speciālistu tieši STEM jomās nākotnē. Tie ir visi arhitekti, visi medicīnas darbinieki, inženieri. Tur ļoti plašs patiesībā ir tas profesiju klāsts. Un tāpēc īpaši svarīgi ir spēcināt reģionus, jo reģioniem bieži vien ir grūtāk piesaistīt skolotājus nekā Rīgai vai pierīgai."Plānots, ka drīzumā darbu sāks vēl viens izglītības centrs – Jelgavā.

360 Ziņas

Šodien Madonā durvis vēris pirmais reģionālais STEAM izglītības centrs, kurā skolēni var apgūt zinātni, tehnoloģijas, inženierzinātnes, mākslu un matemātiku ar tehnoloģiju palīdzību. Pirmais šāds centrs Latvijā darbu sāka pērn Siguldā,...

Ar tehnoloģijām cenšas uzlabot skolēnu zināšanas eksaktajos priekšmetos

Ramona Veckalniņa, 360 Ziņas žurnāliste

Tev varētu patikt

Ielādējam...