Imigrācijas jomā Latvijā nepieciešamas stingrākas prasības –
pie šāda secinājuma pēc pusgadu ilga darba nonākusi parlamentārās izmeklēšanas
komisija. Ceturtdien Saeima izskatīja komisijas gala ziņojumu par problēmām
nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un atbildīgo
iestāžu darbā, vēsta 360 Ziņas.

Īpaša uzmanība pievērsta trešo valstu pilsoņu ieceļošanai,
uzturēšanās kontrolei, nodarbinātībai un ārvalstu studentu kontrolei, lai
izvairītos no problēmām, ar kurām migrācijas jomā saskarās citviet Eiropā. “Ir
sagatavots dokuments, uz kura pamata mēs varam izveidot imigrācijas politiku,
lai latvieši arī nākotnē var turpināt dzīvot paši savā valstī,” uzsvēra
komisijas vadītājs, Saeimas deputāts (NA) Jānis Dombrava.

Secināts, ka daļa ārvalstnieku studijas izmanto tikai kā
iespēju uzturēšanās atļaujas iegūšanai. Komisija rosina noteikt stingrākus
nosacījumus augstskolām. “Vai pareizais risinājums ir mehāniski ierobežojumi
vai mērķtiecīga un stingra kontrole, kas nozīmē nopietnāku akreditāciju,
lekcijas apmeklējumu monetorēšanu, studiju rezultātu auditu un daudz stingrāku
uzraudzību pār aģentūrām, kas uzrauga studentus,” sacīja Saeimas deputāte (P)
Liene Gātere.

Problēmas konstatētas arī kurjerplatformās “Bolt” un “Wolt”,
kur iespējama nelegāla nodarbinātība, ko valstij esot grūti kontrolēt. Tāpat
secināts, ka atbildīgo dienestu kapacitāte jau sasniegusi robežu, tāpēc
rosināts noteikt kvotas trešo valstu pilsoņiem uzturēšanās atļauju vai
ilgtermiņa vīzu saņemšanai Latvijā. Vienlaikus jāvērtē valsts institūciju
kapacitātes palielināšana.

“Mums ir jāierobežo migrācija," uzsvēra Saeimas
deputāts (ZZS) Armands Krauze, "un jācīnās ar to, lai migranti atbraucot
uz Latviju ievērotu gan mūsu tradīcijas, gan likumus, gan atbilstoši ievērotu
higiēnas normas, apkalpojot Latvijas iedzīvotājus. Papildus tam viņiem ir
jārunā latviešu valodā.”

Savukārt Saeimas deputāts (AS) Ingmārs Līdaka norādīja, ka
pagaidām latvieši varot dzīvot mierā:“Ja profesionāli nestrādāsim pie šī
jautājuma risināšanas, tad krīze var iestāties kā citās Eiropas valstīs, bet
šobrīd krīzes nav.”

Kopumā komisija sagatavojusi vairāk par simtu ieteikumu
izmaiņām likumos un noteikumos. Komisija strādāja sešus mēnešus, kopumā noturot
24 sēdes. Komisiju vadīja Jānis Dombrava un tajā strādāja arī deputāti Jānis
Dinevičs, Gatis Liepiņš, Ingmārs Līdaka un Edmunds Zivtiņš.

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju pēc 34 deputātu
ierosinājuma Saeima lēma izveidot 27. novembrī, lai rastu atbildes uz virkni
jautājumu, tostarp, kā tiek īstenotas imigrācijas pieteikumu izvērtēšanas
procedūras un kādi pasākumi tiek veikti nelegālās imigrācijas novēršanai.
Tāpat, kādas ir patvēruma meklētāju tiesiskā regulējuma problēmas, cik daudz
personu pazūd no valsts institūciju redzesloka pēc uzturēšanās atļauju
piešķiršanas, kādi ir riski ar termiņuzturēšanās atļaujām un to ļaunprātīgu
izmantošanu un vai Latvijai ir iespēja piemērot izņēmumus Eiropas Savienības
migrācijas tiesību normu piemērošanā.

Politika

360 Ziņas

Imigranti

Imigrācijas jomā Latvijā nepieciešamas stingrākas prasības – pie šāda secinājuma pēc pusgadu ilga darba nonākusi parlamentārās izmeklēšanas komisija. Ceturtdien Saeima izskatīja komisijas gala ziņojumu par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības...

Ar vairāk nekā 100 grozījumiem likumos rosinās stingrāk kontrolēt trešo valstu migrantus

Ramona Veckalniņa, 360 Ziņas žurnāliste

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...