Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas jaunaos arhibīskaps Rinalds Grants par ticību un valstgribu

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rīgas arhibīskaps Rinalds Grants savā Ziemassvētku vēstījumā vēl neuztraukties, ja sirdsmiera trūkst vairāk nekā ierasts."Ja ir kaut kas, no kā vajadzētu izvairīties Ziemsvētkos, tad tā ir dāvanas atdošana dāvinātājam," norāda Grants. Viņš uzrunā skaidro, ka attiecībās ar Dievu mēdz tā notikt."Tāpēc neuztrauksimies, ja sirdsmiera daudziem no mums trūkst vairāk nekā ierasts. Iespējams, tieši tā mēs kļūstam gatavāki saņemt Viņu - Kristu, mūsu mieru," uzsver arhibīskaps.Savā vēstījumā Grants norāda, ka iemesli nemieram šajā pasaulē būs vienmēr.Vēlējumā Grants uzsver, ka Kristus dzimšanas svētki nav atrauti no realitātes, bet gan piedāvā ceļa karti atjaunotai dzīvei. Viņš atgādina pravieša Jesajas vārdus par Miera princi un norāda, ka arī šodien šī vēsts ir spēkā, lai gan tā var šķist kā romantisks sapnis kara Ukrainā, sabiedrības sašķeltības un ikdienas steigas apstākļos.Dieva neparastais risinājums dāvā tikpat neierastu mieru - tas nenozīmē, ka apkārt esošie nemieri un strīdi ir rimuši, ka cilvēkus vairs nenomāc bezdarbs un slimības vai ka ziņu raidījumos skan tikai labas vēstis, norāda Grants.Viņš Ziemassvētkos novēl uzticēties Kristum, norādot, ka pat pasaules nemieru, kara un iekšējo spriedžu apstākļos sirdsmiers ir iespējams, ja tas balstās nevis apstākļos, bet personā - Kristū, kas ir ar mums, tādēļ sirdsmiers kļūst iespējams.Arhibīskaps skaidro, ka Dievs izvēlas atklāt sevi bērnā, lai cilvēks nepārvērtētu šai pasaulei raksturīgos risinājumus, kas nespēj sniegt patiesu iekšēju mieru. Šis miers, pēc Granta teiktā, nenozīmē ārējo problēmu izzušanu, bet gan iekšēja veseluma, taisnības, drošības un saskaņas atjaunošanu cilvēkā.Vēstījumā viņš uzsver, ka patiesais miers nesakņojas apstākļos vai diplomātijā, bet Kristū, atsaucoties arī uz Svētā Augustīna atziņu, ka "Kristus ir mūsu miers". Vienlaikus Grants norāda, ka grēka realitātes ignorēšana liedz mieram atjaunoties, savukārt Kristus upuris ļauj cilvēkam sākt atjaunotu dzīvi.Arhibīskaps aicina uzticēties Kristum kā Miera nesējam un pašiem kļūt par miera lieciniekiem savās ģimenēs, darba vietās, draugu lokā un visā Latvijā, uzsverot, ka Kristus dzimšanas svētki apliecina - Miera princis ir dzimis un sirdsmiers ir iespējams.Lai gan bērns mūsu problēmu priekšā neizklausās pēc daudzsološa risinājuma, taču tieši tā Dievs sevi izvēlas atklāt, lai "mēs pārāk daudz cerību neliktu uz šajā pasaulē ierastiem risinājumiem, kas mums nesniedz iekšēju mieru".Grants novēl, lai Kristus miers piepilda cilvēku sirdis un mājas un paliek tajās arī jaunajā Kunga žēlastības gadā.

<div>Savukārt Katoļu arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs Ziemassvētkos novēl Latvijas sabiedrībai atvērties dievišķajai gaismai, kas spēj pārvarēt ļaunumu, atjaunot cilvēka sirdsapziņu un stiprināt kopīgās vērtības, uzsverot, ka bez šāda vērtību pamata nav iespējams panākt ilgstošu mieru un taisnīgumu.Ziemassvētku Vigīlijas uzrunā arhibīskaps norādīja, ka Svēto Rakstu vēsts par gaismas ienākšanu pasaulē atklāj dziļas cilvēces ilgas pēc pasaules bez vardarbības, netaisnības un savstarpējām manipulācijām. Vienlaikus viņš atzina, ka katru gadu atkārtoti dzirdētā vēsts rada arī jautājumu, kāpēc ļaunums pasaulē joprojām pastāv un pat šķietami vairojas.Atbildi uz to, pēc Stankeviča teiktā, sniedz pravieša Isaja vēsts par gaismu, kas uzaust tautai, kura dzīvo tumsībā, - gaismu, kas saistīta ar apsolītā bērna piedzimšanu.Arhibīskaps skaidroja, ka "tauta, kas staigā tumsībā", apzīmē sabiedrību, kurā ir sajaukta Dieva dotā vērtību hierarhija, un šāda stāvokļa sekas ir iekšēji konflikti, netaisnība un egoisma uzplaukums. Gaisma, viņaprāt, ienāk tad, kad šī vērtību kārtība tiek atjaunota, un kristīgajā tradīcijā tas ir saistīts ar Jēzus Kristus piedzimšanu, kas atklāj patieso skatījumu uz Dievu, cilvēka aicinājumu un attiecībām ar līdzcilvēkiem.Uzrunā Stankevičs uzsvēra, ka būtu ilūzija cerēt, ka vienīgi tehnoloģiju, inovāciju vai ekonomikas attīstība spēs mainīt pasauli uz labo pusi."Tomēr izšķirošais faktors ir tas, vai mums ir kopīgo vērtību vektors Latvijas sabiedrībā. Kādas ir šīs vērtības?" vaicāja Stankevičs.Viņš atgādināja, ka Latvijas Satversmes preambulā kā valsts identitātes pamats ir minētas arī kristīgās vērtības, tomēr norādīja - kamēr šīs vērtības nav ierakstītas cilvēka sirdsapziņā, tās paliek "tikai burts uz papīra".Arhibīskaps īpaši akcentēja sirdsapziņas veidošanas nozīmi, uzsverot, ka bērna personība veidojas ģimenē, izglītības iestādēs un plašsaziņas līdzekļu ietekmē.Viņš norādīja, ka liela loma mūsdienu sabiedrības veidošanā ir plašsaziņas līdzekļiem. "Tomēr vienīgā organizētā struktūra mūsu valstī, kas apzināti nodarbojas ar sirdsapziņas veidošanu - tā ir kristīgā baznīca," uzsvēra arhibīskaps.Viņaprāt, lai sabiedrība spētu noturēt kopīgas vērtības, ir nepieciešama cieša sadarbība starp valsti, izglītības sistēmu, medijiem un baznīcu.Runājot par ļaunuma pārvarēšanu, Stankevičs norādīja, ka tā notiek līdz ar Dieva gaismas ienākšanu pasaulē. Viņš atgādināja par kristīgās ticības vēsti, ka Jēzus Kristus ir "pasaules gaisma", kas uzņemas cilvēces grēcīgo vēsturi un to dziedina, savienojoties ar katru cilvēku neatkarīgi no viņa ticības.Uzrunas noslēgumā arhibīskaps uzsvēra Latvijas kristīgās saknes, paužot, ka Latvija, pēc viņa teiktā, noslēdza derību ar Dievu 1186. gadā, kad pieņēma kristību.Stankēvičs novēlēja "dievišķās gaismas apspīdētus, priecīgus un mierpilnus Kristus dzimšanas svētkus, kas ved uz iekšēju atjaunotni un sabiedrības saliedētību".</div>

Ziemassvētki 

Sabiedrība

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rīgas arhibīskaps Rinalds Grants savā Ziemassvētku vēstījumā vēl neuztraukties, ja sirdsmiera trūkst vairāk nekā ierasts. "Ja ir kaut kas, no kā vajadzētu izvairīties Ziemsvētkos, tad tā...

Arhibīskapi Grants un Stankevičs svētkos novēlē sirdsmieru

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...