Armēnijas parlaments trešdien apstiprinājis likumprojektu par valsts iestāšanās procesa uzsākšanu Eiropas Savienībā (ES).Par likumprojektu parlamentā nobalsoja 64 deputāti, kas visi ir valdošās partijas "Pilsoniskais līgums" biedri. Pret balsoja septiņi opozīcijas deputāti. Likumprojektā valdība aicināta sākt procesu, lai Armēnija kādudien pievienotos ES.Kā aģentūru LETA informēja Eiropas Parlamenta (EP) preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa, delegācijas attiecībām ar Dienvidkaukāza valstīm priekšsēdētājs, EP deputāts Nils Ušakovs (S) un EP pastāvīgā ziņotāja Armēnijas jautājumos Mirjama Leksmana uzsver, ka šāds lēmums ir vēl viens nozīmīgs solis ES un Armēnijas attiecībās."Mēs ņemam vērā šo lēmumu un atzinīgi vērtējam to kā apliecinājumu Armēnijas nelokāmajai uzticībai mūsu kopīgajām vērtībām un valsts demokrātiskajam ceļam," akcentēts kopīgajā paziņojumā.Ušakovs un Leksmana atsaucas uz Līgumu par ES, kas nosaka, ka jebkura Eiropas valsts var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par ES dalībvalsti, ja tā ievēro Kopenhāgenas kritērijus un demokrātijas principus, pamatbrīvības, cilvēktiesības un minoritāšu tiesības, kā arī tiesiskumu.Kopīgā paziņojumā norādīts, ka pievienošanās ES ir sarežģīts, ilgtermiņa un panāktajā progresā balstīts process. Tāpat tajā pausta gatavība turpināt atbalstīt Armēniju tās reformu centienos, kā arī tās noturības nodrošināšanā, jo īpaši pamatojoties uz spēkā esošo ES un Armēnijas visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu un gaidāmo vērienīgo partnerības programmu."Mēs mudinām Eiropas Komisiju, ES augsto pārstāvi un ES Padomi aktīvi atbalstīt Armēnijas vēlmi stiprināt sadarbību ar ES visās tās dimensijās un centienos tuvināties Eiropai," atzīmēts kopīgajā paziņojumā.Armēnija, kas vēsturiski bijusi Krievijas sabiedrotā, pēdējos gados arvien vairāk tuvinās Rietumiem. Erevānas un Maskavas attiecības sevišķi pasliktinājās pēc tam, kad Azerbaidžāna 2023.gadā zibensofensīvā sagrāba vairākas desmitgades pastāvējušo "de facto" neatkarīgo Kalnu Karabahas armēņu republiku, un visi tās vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju devās bēgļu gaitās.Armēnija apsūdzēja Krieviju, kam tobrīd Kalnu Karabahā bija aptuveni 2000 karavīru, par Azerbaidžānas uzbrukuma nenovēršanu. Četras dienas pēc zibensofensīvas Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans uzrunā tautai televīzijā paziņoja, ka Erevānas pašreizējās drošības alianses ir neefektīvas un nepietiekamas.2024.gada februārī Pašinjans iesaldēja Armēnijas dalību Krievijas vadītajā Kolektīvās drošības līguma organizācijā. Erevāna arī pievienojās Starptautiskajai krimināltiesai (SKT), kas nozīmē, ka tai nāktos aizturēt Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, ja tas ierastos Armēnijā.SKT 2023.gada martā izdeva Putina aresta orderi.2024.gada septembrī Armēnija un ES sāka sarunas par bezvīzu režīmu. Armēnija ir arī paplašinājusi sadarbību ar Franciju aizsardzības jomā. Savukārt 2024.gada jūlijā Armēnija piedalījās kopīgās militārās mācībās ar ASV.

Armēnija

Ārvalstīs

Armēnijas parlaments trešdien apstiprinājis likumprojektu par valsts iestāšanās procesa uzsākšanu Eiropas Savienībā (ES). Par likumprojektu parlamentā nobalsoja 64 deputāti, kas visi ir valdošās partijas "Pilsoniskais līgums" biedri. Pret balsoja septiņi...

Armēnijas parlaments apstiprina iestāšanās procesa uzsākšanu ES

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...