Aptaukošanās nav gribas trūkums, bet gan hroniska,
daudzfaktoru slimība, kuras saknes meklējamas pat vēl pirms bērna dzimšanas —
mātes uzturā un dzīvesveidā grūtniecības laikā. Aptaukošanās ietekmē cilvēka
fizisko un psihisko veselību, dzīves kvalitāti, darba spējas un pat ekonomiku
valstiskā līmenī. Aptaukošanās ārstēšana nav iespējama bez profesionālas
medicīniskas pieejas — tā prasa ārstu, uztura speciālistu, psihologu un
sabiedrības kopēju iesaisti.

Latvijā
vairāk nekā puse pieaugušo iedzīvotāju saskaras ar lieko svaru vai aptaukošanos
— liekais svars ir aptuveni 34% iedzīvotāju, bet aptaukošanās – jau 20%. Tas
nozīmē, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotājs cieš no slimības, kas būtiski
palielina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabētu, aknu un
locītavu problēmām, kā arī onkoloģiskām un psihiskām saslimšanām.

Ārste endokrinoloģe Kristīne Ducena uzsver: “Aptaukošanās nav
kosmētisks defekts, tas ir hronisks, zemas aktivitātes iekaisums, ko cilvēks
nejūt, bet kas izraisa virkni slimību – no neauglības līdz onkoloģijai. Šī ir
ilgtermiņa slimība, kurai nepieciešama regulāra terapija un ārsta uzraudzība.”

Zinātnieki
jau pierādījuši, ka bērna aptaukošanās risks sāk veidoties mātes grūtniecības
laikā. Ja topošā māte uzturā lieto neveselīgus produktus vai ēd pārāk daudz,
bērnam jau piedzimstot ir izmainīti sāta un apetītes regulācijas mehānismi
smadzenēs — tas nozīmē, ka viņam ir lielāka iespēja nākotnē ciest no liekā
svara. Šī problēma ir globāla – kā liecina jaunākie dati žurnālā The Lancet,
pirmo reizi vēsturē bērnu aptaukošanās līdz 5 gadu vecumam pārsniegusi
nepietiekamu barošanu.

Latvijā,
pēc ekspertu domām, trūkst efektīvas primārās profilakses – valsts neapmaksā
uztura speciālistu un fizioterapeitu konsultācijas, skolās bērni joprojām tiek
atbrīvoti no fizkultūras, un zināšanas par veselīgu dzīvesveidu netiek
konsekventi īstenotas praksē. Būtiska problēma ir arī miega trūkums bērniem, ko
pastiprina pārmērīga ekrānu lietošana vakarā, samazinot melatonīna līmeni un
palielinot apetīti.

Ģimenes
ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs norāda, ka nosodoša
attieksme pret cilvēkiem ar lieko svaru neko neatrisina: “Aptaukošanās ir
slimība, nevis izvēle. Tā ir saistīta ar vairāk nekā 200 dažādām saslimšanām –
ne tikai diabētu un sirds slimībām, bet arī depresiju, onkoloģiju un
kognitīviem traucējumiem.” Viņš arī aicina ģimenes ārstus un pacientus
nebaidīties runāt par svara jautājumiem: “Tas ir emocionāls temats, bet tieši
saruna ar ārstu ir pirmais solis ceļā uz risinājumu. Pacientiem jābūt
drosmīgiem, un ārstiem – aktīviem uzrunāt šo jautājumu.”

Kardioloģe,
LU Medicīnas fakultātes asoc. prof. Iveta Mintāle akcentē, ka
veselīga ēšana sākas ar cieņu pret sevi: “Ēšanas kultūra nozīmē — trīs reizes
dienā, pie galda, bez ekrāniem, izjūtot, ko un kā ēd. Tas ir stāsts arī par
cieņu pret savu laiku un ķermeni.” Viņa atgādina, ka daudzi pacienti nesaprot,
ka elpas trūkums, svīšana vai nogurums bieži ir pirmie simptomi, kas norāda uz
lieko svaru.

Endokrinoloģe
Kristīne Ducena uzsver, ka informācijas trūkums vairs nav lielākā
problēma – cilvēkiem pietrūkst motivācijas un atbalsta. “Pacientiem vajadzīga
vide, kas palīdz mainīties — mazo soļu princips, kognitīvi biheiviorālā
terapija, empātisks ārsts. Aptaukošanās ir slimība, kuras vadīšanai
nepieciešams gan medikamentozs, gan psiholoģisks atbalsts.”

Ārstēšanas pieejas ir individuālas: sākot ar uztura un
kustību ieradumu maiņu, līdz medikamentozai terapijai, kad tā ir nepieciešama.
Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs uzsver, ka pacientiem svarīgi nebaidīties par to
runāt: “Ja redzam, ka problēma ir izteikta un dzīvesveida korekcija nav
pietiekama, tad jāapsver arī medikamentoza ārstēšana, sadarbojoties ar
speciālistiem – endokrinologiem vai kardiologiem.” Viņš atgādina, ka arī
medikamentozā terapija ir daļa no ilgtermiņa ārstēšanas procesa, nevis
īslaicīgs risinājums. 

Latvijas
Kardiologu biedrības prezidents, LU prof. kardiologs Andrejs Ērglis atgādina, ka
veselība nav tikai slimības neesamība, bet arī tuvāko cilvēku emocionālais
līdzsvars: “Ja par savu veselību nerūpējamies, mēs kļūstam par slogu citiem —
ģimenei, sabiedrībai, valstij. Tas ir ne tikai cilvēcīgi, bet arī ekonomiski
svarīgi.”

Par šiem jautājumiem diskutēja ārsti biedrības “Par Sirdi.lv”
rīkotajā izglītojošā sarunā “Vai viegli būt vieglam un veselam?”. Diskusijas
mērķis - aktualizēt sabiedrībā izpratni par aptaukošanos kā nopietnu, ārstējamu
slimību, kas prasa kompleksu pieeju un empātisku attieksmi.

Diskusijas ieraksts
skatāms “Par Sirdi.lv” mājas lapā: 

<a target="_blank" href="https://www.parsirdi.lv/diskusija-vai-viegli-but-vieglam-un-veselam-25-septembri/">https://www.parsirdi.lv/diskusija-vai-viegli-but-vieglam-un-veselam-25-septembri/</a>

 

*Raksts
tapis sadarbībā ar <a target="_blank" href="http://www.manssvars.lv/">www.manssvars.lv</a>

Veselība

Svars

manssvars.lv

Veselība 

Aptaukošanās nav gribas trūkums, bet gan hroniska, daudzfaktoru slimība, kuras saknes meklējamas pat vēl pirms bērna dzimšanas — mātes uzturā un dzīvesveidā grūtniecības laikā. Aptaukošanās ietekmē cilvēka fizisko un psihisko...

Ārsti: aptaukošanās sākas vēl pirms piedzimšanas — tā ir hroniska slimība, kas prasa speciālistu palīdzību

Tev varētu patikt

Ielādējam...