Slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.“Lielākā daļa valsts ārstniecības iestāžu nevienu uz konsultācijām vairs nepieraksta. Tāpat daudzas operācijas, kas bija paredzētas šogad, tiek pārceltas uz nākamo gadu,” patieso ainu slimnīcās TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” iezīmē Māris Pļaviņš Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents, LĀB prezidenta pienākumu izpildītājs.Vairums ārstniecības iestāžu finansējumu paredz tikai neatliekamās palīdzības sniegšanai.Valsts kontrole revīzijā konstatēts, ka visu līmeņu slimnīcas kopā nespēj nodrošināt vairāk nekā pusi no uzņemšanas nodaļās nepieciešamajiem speciālistiem. Lai gan tas vērtēts viena mēneša griezumā, Valsts kontroles ieskatā tendence ir satraucoša. Lielu dežūru daļu nodrošina rezidenti un stažieri, kamēr sertificētu speciālistu trūkums saglabājas.

Medicīna

Slimnīca

Veselība 

Slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā...

Ārstu biedrības viceprezidents atklāj kritisku naudas trūkumu medicīnā

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...