NBS Galvenais ārsts: kara laikā cīnās ne vien armija, bet visa tauta

Vairs nevar atlikt – tieši ar šādu uzsvaru Latvijas Ārstu kongresā tika apspriests jautājums par kara medicīnas pieredzi un vadlīnijām. Šis ir temats, kas ieguvis jaunu aktualitāti reģionālās ģeopolitiskās situācijas dēļ. Kad Amerikas latvietis, ortopēds Bertrams Zariņš, 1989. gadā ierosināja rīkot Vispasaules ārstu kongresus, valdīja optimisma pilns laiks. Toreiz neviens nevarēja iedomāties, ka šodien tiks runāts par tik nopietnu tēmu kā kara medicīna. Tomēr realitāte ir mainījusies, un Latvijas mediķi aktīvi gatavojas iespējamiem izaicinājumiem.Ārstu kongresā Rīgā pavīdēja arī militārās formas. Plenārsēdi atklāja NBS Apvienotā štāba Medicīnas dienesta galvenais ārsts Normunds Vaivads, atzīstot, ka kara laikā cīnās ne vien armija, bet visa tauta. Viņš uzsvēra, ka kara medicīna nav tikai ievainojumu un traumu ārstēšana; karavīriem nereti saasinās hroniskās slimības, un nevesels karavīrs ir vieglāk ievainojams.Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta direktore Liene Cipule, kura divas reizes pabijusi Ukrainas frontē pie Slavjanskas un piedzīvojusi dronu uzbrukumu, kā arī nokļuvusi tuvu ķīmiskā uzbrukuma zonai, uzsvēra, ka dronu karš būtiski ietekmē evakuācijas iespējas. Uz jautājumu, vai noslogotie ātrās palīdzības mediķi atrod laiku karamedicīnas treniņiem, Cipule atbildēja: "3,5 tūkstoši cilvēku, kas atrodas dienestā… mēs nevaram visiem nodrošinnāt došanos uz kara simulācijām, tas ir dārgi un izaicinoši. Mums ir izcila sadarbība ar NBS, ar zemessardzi, ar RSU, mums ir jāgrimē cietušie, jāatrod vieta, jāsaskaņo visas drošības lietas."Neskatoties uz izaicinājumiem, kara medicīnas mācības jau esot kļuvušas par ātrās palīdzības ikdienu. Turklāt daudzi Latvijas ārsti ir snieguši būtisku palīdzību Ukrainas slimnīcās. Pirmie to sāka mikroķirurgi Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris, kuri kopš 2022. gada pabijuši jau 25 Ukrainas klīnikās. Malzubris joprojām dodas uz Ukrainu piecas līdz sešas reizes gadā.Mārtiņš Malzubris norāda: "Šobrīd ir aptuveni 10 ķirurgi, kuriem ir pieredze ar kara traumām. Tie ir arī ārsti, kas regulāri strādā ar Ukrainas karā cietušajiem, jo mēs uzņemam viņus arī mūsu klīnikās."Arī Bertrams Zariņš, kurš kopā ar ASV kolēģi Kristapu Kegi un Viktoru Kalnbērzu no Latvijas uzsāka ārstu kongresu tradīciju, ne tikai pats joprojām ir dalībnieku rindās, bet arī pagājušogad aizbraucis uz Ukrainu, lai aizvestu palīdzību turienes kolēģiem. Viņš atceras: "1989. vai 1990. gadā mēs iesākām tādu medicības fondu, lai palīdzētu Latvijai, jo redzējām, cik slikti te ir. To esam 30 gadus darījuši, bet tagad tādas problēmas ir Ukrainai. Tagad mēs palielinājām to fondu, lai palīdzētu Ukrainai." Foruma turpinājumā mediķi apspriedīs inovācijas, jaunās tehnoloģijas un digitalizāciju. Pēdējā kongresa darba diena būs sestdien.Šīs kongresa dienas galvenais vēstījums ir skaidrs – Latvijai ir jābūt gatavai reaģēt ārkārtas situācijās, un medicīnas nozare spēlē kritiski svarīgu lomu šajā gatavībā.

Medicīna

360 Ziņas

Karš

Ārsti

Vairs nevar atlikt – tieši ar šādu uzsvaru Latvijas Ārstu kongresā tika apspriests jautājums par kara medicīnas pieredzi un vadlīnijām. Šis ir temats, kas ieguvis jaunu aktualitāti reģionālās ģeopolitiskās situācijas...

Ārstu kongress: Latvijai ir jābūt gatavai reaģēt ārkārtas situācijās, un medicīnas nozare spēlē kritiski svarīgu lomu

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...