<div>Valsts pārvaldē tuvākajos gados ir iespēja atrast veidus, kā ietaupīt 450 miljonus eiro aizsardzības nozares finansēšanai, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).Viņš uzsvēra, ka tā nav budžeta izdevumu konsolidācija kā iepriekšējā krīzē, bet gan līdzekļu pārdale citām prioritātēm, budžeta kopējam apjomam paliekot nemainīgam.Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka lēmums par šo līdzekļu ietaupījumu jāpieņem ātri, un pēc tam var izlemt, kādā veidā tos ietaupīt.Ministrs skaidroja, ka iespējami divi scenāriji - "plakanai", kad visām ministrijām un resoriem tiek uzdots ietaupīt 5%, un tad pašiem jādomā, kā to izdarīt, vai arī strukturālais scenārijs, kad ietaupījumu izdodas rast konkrētās jomās, vai veicot konkrētus pārkārtojumus.Kā piemēru Ašeradens minēja publisko iepirkumu jomu, kuru patlaban analizē Finanšu ministrija. Valsts pārvalde pērn iepirkusi preces par 5,3 miljardiem eiro, un, Ašeradena ieskatā, pamainot procesus, varētu ietaupīt 7% no šīs summas gadā."Valsts patlaban nav labs iepircējs, tāpēc vēlamies to mainīt," teica Ašeradens.Viņš skaidroja, ka patlaban publisko iepirkumu veicēji galvenokārt koncentrējas, lai dokumenti būtu kārtībā, nevis uz valstij izdevīgāko cenu.Tāpat kā vietu ietaupījumam Ašeradens saskata daudzās brīvdienas un svētku dienas kompensējošās pirmdienas. Ašeradens atgādināja, ka pēc vispieticīgākajām aplēsēm viena diena budžetam izmaksā vismaz 15 miljonus eiro.Jau ziņots, ka ceturtdien Saeimas ārkārtas sēdē par Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojumu Ašeradens sacīja, ka fiskālā politika tuvākajos gados būs jāīsteno tā, lai valsts parāds nepārsniegtu 55% no iekšzemes kopprodukta (IKP).Tāpat Ašeradens uzsvēra, ka esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad pieaug Krievijas agresija un šī valsts pilnībā pārgājusi uz kara ekonomiku, Latvijai aizsardzības izdevumi jānodrošina vismaz 5% apmērā no IKP. Ašeradens minēja, ka Igaunijas aizsardzības izdevumi sasniegs 5,4% no IKP, bet Lietuvas - 5,6% no IKP.Ministrs skaidroja, ka lielā mērā aizsardzības izdevumu palielināšana tiks finansēta, izmantojot valsts izņēmuma klauzulu aizsardzības izdevumu palielināšanai, taču tas būs iespējams tikai līdz 2028.gadam. Tāpat aizsardzības izdevumu finansēšanai būtu nepieciešama lielo valsts kapitālsabiedrību vismaz 10% akciju kotēšana biržā, kas dotu papildu līdzekļus, teica Ašeradens.Vienlaikus budžeta deficīts līdz 2029.gadam jāsamazina līdz 1,5% no IKP, tādēļ nākamajos trīs gados būs jāveic nozīmīga publisko izdevumu samazināšana un efektivizācija, atzina finanšu ministrs.Ašeradens pauda, ka nākamajos gados publiskajam sektoram jāietaupa vismaz 450 miljoni eiro, tāpēc būs jāveic valsts pārvaldes sašaurināšana, jāatsakās no atsevišķām funkcijām, jāapvieno kādas valsts iestādes, kā arī, iespējams, jāapvieno arī kādas ministrijas.Ašeradens informēja, ka nodokļu ieņēmumi pirmajā ceturksnī par 54 miljoniem eiro pārsniedza prognozētos, vienlaikus atzīstot, ka šogad kopumā nodokļu ieņēmumu izpilde tomēr varētu būt tikai 99% no prognozētā.Tomēr pagaidām Finanšu ministrija šim gadam prognozē IKP pieaugumu par 1,2%, to pārsvarā balstot uz iekšzemes patēriņa atjaunošanos. Kopumā līdz 2029.gadam tiek prognozēta ekonomikas stabilizācija ar mērenu izaugsmi.Jau ziņots, ka Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojumā teikts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts šogad prognozēts 3,1% apmērā no IKP, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, nekā bija plānots.Ziņojumā minēts, ka FM turpinās uzraudzīt vispārējās valdības budžeta deficīta attīstību un nepieciešamības gadījumā sniegs MK priekšlikumus pasākumiem, lai nodrošinātu, ka 2025.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek noturēts zem 3% no IKP.Savukārt vidējā termiņā vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas politikas 2026.gadā tiek plānots 3% no IKP, 2027.gadā - 3,2% no IKP, 2028.gadā - 2,8% no IKP un 2029.gadā - 2,3% no IKP.FM ziņojumā norāda, ka deficīta trajektorija saglabāsies lejupvērsta, taču deficīta līmenis kopumā ir pieaudzis, pārskatot nodokļu ieņēmumu prognozes.Pie šī brīža prognozēm, indikatīvā 2026.-2028.gada budžeta ietvara sagatavošanai pieejamā fiskālā telpa jeb budžetā pieejamā nauda jaunu valsts izdevumu finansēšanai vidējā termiņā saglabāsies negatīva - 2026.gadā mīnus 22,9 miljoni eiro, 2027.gadā mīnus 202,6 miljoni eiro, 2028.gadā mīnus 292,4 miljoni eiro un 2029.gadā mīnus 420,7 miljoni eiro.Paturot prātā ģeopolitiskos un iekšpolitiskos izaicinājumus, FM ziņojumā secina, ka situācija valsts publiskajās finansēs vidējā termiņā būs saspringta un šā gada budžeta procedūras laikā būs jāpieņem virkne sarežģītu lēmumu, lai sabalansētu budžeta ieņēmumus un izdevumus.</div>

Politika

Aktuāli

Valsts pārvaldē tuvākajos gados ir iespēja atrast veidus, kā ietaupīt 450 miljonus eiro aizsardzības nozares finansēšanai, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV). Viņš uzsvēra, ka...

Ašeradens saredzot variantus, kā publiskajā sektorā ietaupīt 450 miljonus eiro

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...