Neskatoties uz to, ka Amerikas varas iestādes iztērējušas
vairākus miljardus dolāru cīņā pret narkotisko vielu ievešanu valstī, Meksikas
narkokarteļi atrod arvien jaunus veidus, lai aizliegtās vielas nonāktu melnajā
tirgū, vēsta kanāls "National Geographic".

Pasaulē viena no populārākajām un arī biežāk lietotajām
narkotikām ir kokaīns. Šī sintētiskā viela liek cilvēka smadzenēm nemitīgi
darboties, radot enerģijas pieplūduma sajūtu. Īpaši populārs kokaīns kļuva
disko ēras laikā - 1980. gados.

1999.gadā veiktais pētījums liecināja, ka Amerikas
Savienotajās Valstīs (ASV) kokaīnu lietoja 3,7 miljoni cilvēku vecumā virs 12
gadiem. Jāsaka gan, ka 2020.gadā Oregonas štatā kokaīna lietošana tika
dekriminalizēta, proti, par nelielu šīs vielas glabāšanu savām vajadzībām vairs
netiek piemērota kriminālā atbildība.

Tomēr pārējos, 49 ASV štatos, īpaši tajos, kuri atrodas
netālu no robežas ar Meksiku, joprojām notiek nežēlīgas cīņas ar kontrabandistu
un narkokarteļu apkarošanu.

Gvadalaharas kartelis

Gvadalaharas kartelis ir pazīstams arī ar citu nosaukumu -
La Federación jeb Federācija. To 1970. gados izveidoja bijušais Meksikas
federālās policijas darbinieks Migels Anhels Felikss Galjardo kopā ar Ernesto
Kariljo un Rafaelu Kvintero, sabiedrībā zināmiem narkodīleriem.

Tiek uzskatīts, ka tieši šis kartelis ir guvis lielāko
peļņu, kas iegūta Kolumbijas kokaīna nelegālas tirgošanas rezultātā.
Jāpiebilst, ka 1980. gados šis kartelis kontrolēja teju visu Meksikas kokaīna
tirgu, kā arī tuneļus pie ASV un Meksikas robežām, caur kuriem aizliegtās vielas
nonāca ASV. Daudzi mūsdienu karteļi, piemēram, "Tihuānas",
"Huaresas" un "Sinaloas", pirmsākumos bijuši tieši
Gvadalaharas karteļa atzari.

Savu lielāko triecienu Gvadalaharas kartelis guva, kad
1985.gadā tika arestēts un vēlāk notiesāts viens no tā dibinātājiem - Rafaels
Kvintero. Viņu apsūdzēja ASV narkotiku apkarošanas dienesta aģenta Enrikes
Kamarenas vairāk nekā 30 gadus ilgušā spīdzināšanā un cietsirdīgā
noslepkavošanā. Pēc Kamarenas nāves ASV varas iestādes iesaistīja visus
iespējamos resursus, lai atrastu un sodītu Gvadalaharas karteļa bosus. Pēc
Galjardo aresta Gvadalaharas karteli sadalīja trīs atsevišķos -
"Sinaloas", "Huaresas" un "Tihuānas".

"Sinaloas" kartelis

Šo karteli radīja un ilgus gadus vadīja Hoakins Guzmans, kas
pasaulē vairāk pazīstams ar iesauku El Čapo jeb Īsais, kuru arestēja 2016.gadā.
Neatkarīgi no tā, "Sinaloas" kartelis joprojām kontrolē narkotiku
tirdzniecību Meksikas un ASV pierobežā. "Sinaloas" kartelis bija
uzsācis asiņainu karu pret konkurentiem no "Huaresas" karteļa. Pēc
policijas aplēsēm, šis karš prasījis vismaz 12 000 upuru. Cīņā par to, kurš
kontrolēs narkotiku piegādes maršrutus, "Sinaloas" kartelis ir
uzvarējis. Britu izdevums "The Guardian" ziņo, ka tieši
"Sinaloa" kartelis ir tas, kurš piegādā marihuānu, kokaīnu,
metamfetamīnu un heroīnu ASV tirgū.

"Tihuānas" kartelis

1990. un 2000.gadu sākumā "Tihuānas" kartelis tika
uzskatīts par lielāko un vienu no nežēlīgākajiem noziedzīgajiem grupējumiem
Meksikā. "Tihuānas" karteli vadīja Gvadalaharas karteļa dibinātāja
Feliksa Galjardo brāļadēļi. Jāatzīmē, ka no septiņiem Arelano brāļiem pēc
iekšējām karteļa cīņām palicis tikai viens no viņiem - Luiss Fernando Sančess
Arelano.

Kartelis joprojām kontrolē lielāko daļu narkotiku
tirdzniecības Meksikas Dienvidu Lejaskalifornijas štatā. 2007.gada janvārī
Meksikas arrmijas spēki uzsāka operāciju, lai ieviestu kārtību un arestēja
korumpētus policijas darbiniekus, par kuriem bija zināms, ka tie sadarbojās ar
karteli. Šīs operācijas rezultātā, Tihuānas kartelis zaudēja lielāko daļu savas
ietekmes un kontrolē vairs tikai Tihuānas apkaimi.

"Huaresas" kartelis

Jau kopš 2007.gada tas bijis sīvā un visnotaļ asiņainā cīņā
ar saviem konkurentiem no "Sinaloas" karteļa par narkotiku
kontrabandas ceļu kontroli. Neskatoties uz konkurenci, "Huaresas"
kartelis joprojām kontrolē trīs galvenos narkotiku ievešanas punktus Teksasas
pilsētā Elpaso.

"Huaresas" kartelis sadarbojas ar diviem
grupējumiem - "La Linea" un "Barrio Azteca". Kopā viņi
nodrošina vienu no lielākajiem nelegālo narkotiku pārvadājumu ceļiem Amerikā.
Lai gan cīņa ar konkurentu karteli bieži vien nes tiem ne tikai finansiālus,
bet arī cilvēkresursu zaudējumus, "Huaresas" kartelis turpina
iebiedēt sabiedrību. Runā, ka viņi saviem ienaidniekiem nogriež galvas,
izkropļo ķermeņus un pavisam atklāti, publiski atbrīvojas no līķiem.

"Līča" kartelis

"Gulf" jeb "Līča" kartelis tika
izveidots Meksikas līča piekrastē 1930. gados. Savos pirmsākumos tas nodarbojās
ar alkohola un citu, tai laikā nelegālu, preču ievešanu ASV. Jāpiebilst, ka
tolaik Amerikā bija ieviests tā saucamais "sausais likums", kas aizliedza
grādīgo dzērienu ražošanu un pārdošanu. Šis aizliegums veicināja ievērojamu
noziedzīgu grupējumu uzplaukumu gan ASV, gan kaimiņvalstīs, tai skaitā arī
Meksikā.

Kad "sauso likumu" atcēla, kartelis nomainīja
darbības virzienu un uzsāka azartspēļu namu pārvaldīšanu, kā arī iesaistījās
prostitūcijas un zagtu auto pārdošanas nelegālajā biznesā. Tomēr karteļa
"zelta laikmets" bija 1980. -1990. gados, kad to vadīja Huans Garsija
Abrega.

Viņam izdevās vienoties par to, ka kartelis saņem 50%
kokaīna kravas kā samaksu par kontrabandas ievešanu ASV. Tas bija ievērojami
vairāk nekā iepriekš maksātie 1500 ASV dolāru par katru kilogramu, jo jaunās
summas bija mērāmas miljonos dolāru. Pēc Meksikas ģenerālprokura aplēsēm, 1990.
gados "Līča" kartelis no narkotiku tirdzniecības nopelnīja vismaz 10
miljardus ASV dolāru.

Narkotikas

Ārvalstīs

Neskatoties uz to, ka Amerikas varas iestādes iztērējušas vairākus miljardus dolāru cīņā pret narkotisko vielu ievešanu valstī, Meksikas narkokarteļi atrod arvien jaunus veidus, lai aizliegtās vielas nonāktu melnajā tirgū, vēsta...

Asiņaini kari, kokaīns un miljoni - kas ir pasaulē slavenākie Latīņamerikas narkotiku karteļi?

Tev varētu patikt

Ielādējam...