Nav datu un informācijas par kādām sistēmiskām nebanku kreditētāju patērētāju aizsardzības problēmām un kā Latvijas Banka spēs patērētāju intereses pārstāvēt labāk nekā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), aģentūrai LETA norāda "Fintech Latvija" asociācijas vadītāja Tīna Lūse."Nebanku finansētāju nozares ieskatā patērētāju aizsardzības efektivitāti un uzņēmumu darbības efektivitāti nenosaka uzraugošās iestādes nosaukums, bet gan konkrēti instrumenti, pieeja uzraudzībā un vienlīdzīgi noteikumi visiem tirgus dalībniekiem," pauž Lūse.Nebanku kreditēšanas nozare ir gatava konstruktīvai sadarbībai ar politikas veidotājiem un jebkuru no uzraugošajām iestādēm, lai panāktu līdzsvarotu un efektīvu regulējumu, kas veicinātu patērētāju aizsardzību un finanšu tirgus ilgtspējīgu attīstību un balstītos uz datos pamatotiem lēmumiem, vienlīdzīgu konkurenci un praktiskiem uzlabojumiem informācijas apritē.Nozare atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas Bankas viesto skaidrību par banku asociācijas lobēto prudenciālās uzraudzības piemērošanu nebanku kreditētājiem. Nozare piekrīt Latvijas Bankai, kura norādījusi, ka banku un nebanku kreditētāju darbības modeļi būtiski atšķiras - bankas aizdod no klientiem noguldījumos piesaistīto naudu, savukārt nebanku sektors - savu vai no citiem, tai skaitā bankām, aizņemto naudu."Tāpēc prudenciālās uzraudzības piemērošanai, kas pamatā vērsta uz noguldītāju interešu un finanšu stabilitātes nodrošināšanu un kas būtu viens no faktoriem, kas palielinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, nav pamata," pauž Lūse.Viņa uzsver, ka līdz šim nav datu un informācijas par kādām konkrētām sistēmiskām patērētāju aizsardzības problēmām un nav skaidrs, kā Latvijas Banka spēs patērētāju intereses pārstāvēt labāk nekā PTAC. Patērētājus pārstāvošas organizācijas arī norāda uz izvērtējuma trūkumu šajos aspektos."Fintech Latvija" asociācija un nebanku sektorā strādājošie kreditēšanas uzņēmumi piedāvā konkrētus un praktiskus soļus patērētāju aizsardzības, kā arī portfeļa kvalitātes uzlabošanai.Lūse skaidro, ka nebanku sektorā strādājošie uzņēmumi jau ilgstoši rosina noteikt, ka kredītinformācijas apmaiņa notiek vienas dienas laikā, kā arī nodrošināt, ka kredītdevējs pilnīgu informāciju par klientu var saņemt no jebkura kredītinformācijas biroja. Šāda pieeja uzlabotu maksātspējas izvērtēšanas kvalitāti un stiprinātu atbildīgas kreditēšanas principu, vienlaikus nepalielinot administratīvo slogu.Patlaban datu apmaiņas ātrums ir samazināts no desmit dienām līdz trim darba dienām, bet tas nav pietiekami ātri, ja runa ir par patērētāju interešu aizsardzību. "Pie mūsdienu tehnoloģiju attīstības šim nevajadzētu būt jautājumam, kas sagādā milzu problēmas tirgus dalībniekiem. Tāpat arī būtu nepieciešams ieviest kārtību kredītinformācijas biroju darbības sistēmā," pauž Lūse, piebilstot, ka patlaban kredītspējas izvērtēšanai finanšu sektoram jāpērk informācija no diviem kredītinformācijas birojiem - AS "Kredītinformācijas birojs" un AS "Crefo birojs". Turklāt kredītiestādes vēl papildus izmanto Latvijas Bankas Kredītu reģistru.Kā skaidro Lūse, ja reformas iecere ir mazināt sadrumstalotību, tad šī būtu īstā vieta, kur to darīt. Sistēmai jābūt vienkāršai - noslēdzot līgumu ar jebkuru no kredītinformācijas birojiem, kredītdevējam, neveicot papildu darbības, ir iespējams saņemt pilnu ainu par patērētāja kredītsaistībām, turklāt ne tikai par kopējo saistību atlikumu, bet arī par ikmēneša datiem.Lūses ieskatā patlaban šie procesi tiek nevajadzīgi vilcināti, nepamatoti piesaucot konkurences kropļošanas un tamlīdzīgus argumentus. Šis ir jautājums ar reālām sekām uz patērētāju aizsardzību, un tā risināšanai nav nepieciešams veikt lielu reformu. Tam nepieciešama tikai politiskā griba - attiecīgie likumi ir atvērti grozījumiem un atrodas Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Lai politiķi un uzraugi varētu pēc būtības kaut ko atrisināt, ir jāpieņem atbilstoši grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā.Nebanku sektora uzņēmumi vērš uzmanību uz ilgstošu nevienlīdzību piekļuvē valsts informācijas sistēmām, kas nepieciešamas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un sankciju riska novēršanai.Patlaban bankas un apdrošinātāji šo informāciju saņem bez maksas, savukārt nebanku kredītdevēji un citi finanšu tirgus dalībnieki par identisku informāciju maksā. Šāda situācija kropļo konkurenci un palielina izmaksas patērētājiem. Nozare aicina nodrošināt vienlīdzīgus piekļuves nosacījumus visiem uzraugāmajiem tirgus dalībniekiem. Arī šo izmaiņu nodrošināšanu iespējams panākt, veicot grozījumus vienā likumā un nemainot uzraugošo iestādi.Kā norāda Lūse, līdzšinējā statistika neapstiprina publiski pausto pieņēmumu, ka patērētāju aizsardzība Latvijas Bankas uzraudzībā varētu būt efektīvāka nekā PTAC uzraudzībā.PTAC publiski pieejamie dati liecina, ka patērētāju iesniegumu un sūdzību skaits par kredītiestāžu jeb banku pakalpojumiem ir salīdzināms ar iesniegumu skaitu par nebanku kreditētājiem. 2024. gadā PTAC saņēmis 59 sūdzības par kredītiestāžu jeb banku darbību, tai skaitā 21 sūdzību par negodīgu komercpraksi, un 63 sūdzības par nebanku kreditēšanas pakalpojumu un starpnieku darbību, tai skaitā 25 sūdzības par negodīgu komercpraksi. Savukārt 2023. gadā bija 72 sūdzības par bankām un 80 sūdzības par nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, liecina PTAC publiski pieejamā informācija. Nedaudz lielāks sūdzību skaits nebanku sektorā ir likumsakarīgs, jo nebanku kreditētāji strādā ar augstāka riska klientiem, tāpēc šādi rādītāji ir vērtējami drīzāk kā norma, nevis anomālija.Vienlaikus PTAC 2024. gada dati rāda, ka kopējais iesniegumu skaits par finanšu pakalpojumiem samazinās, bet konsultāciju skaits pieaug. Kā norāda Lūse, tas liecina nevis par uzrauga neefektivitāti, bet gan par aktīvu preventīvu darbu un patērētāju informēšanu.Asociācijas vadītāja pauž, ka nebanku nozarei pārmet vēlmi palikt PTAC uzraudzībā, indicējot, ka tāda ieinteresētība, iespējams, ir negodprātīgiem uzņēmumiem."Šādi apgalvojumi gan ir vērtējami ļoti kritiski. Nozare PTAC vērtē kā ļoti bargu uzraugu, ko apliecina arī nesen piemērotās soda naudas. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijā nebanku kreditēšanas nozare ir pakļauta stingrākajam regulējumam Eiropā. Patlaban, strādājot pie jaunās Patēriņa kreditēšanas direktīvas ieviešanas, mums īsti vairs nav daudz ko ieviest, jo Latvijā jau sen ir noregulēts tas, ko Eiropa vēl tikai plāno regulēt," skaidro Lūse.Lūse pauž, ka par rosināto uzrauga maiņas reformu nozare patlaban vēlas saprast, kā varētu izskatīties ikdiena Latvijas Bankas uzraudzībā - no tā, pēc kādiem standartiem būs jāvērtē klientu maksātspēja, kā Latvijas Banka pieies komercprakses uzraudzības, godīgu līguma noteikumu, kredītu cenu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas uzraudzības jautājumiem, līdz tam, kā notiks regulārā atskaitīšanās un kā notiks auditi dažādās jomās."Šie visi ir jautājumi, kas jau patlaban normatīvajos aktos un arī PTAC vadlīnijās ir stingri reglamentēti un uzņēmumu ikdienas darbībā ieviesti to iekšējās procedūrās un procesos, rēķinoties ar patreizējās uzraudzības iestādes uzraudzības standartu un pieeju," pauž Lūse, uzsverot, ka, nesaņemot atbildes uz jautājumiem, kā šos jautājumus plāno organizēt potenciālais nākamais uzraugs, nav iespējams novērtēt reālo ietekmi ne uz uzņēmumiem, ne uz patērētājiem, ne arī uz valsts budžetu."Fintech Latvija" uzskata, ka ir sācies dialogs par reformas lietderību un asociācija ir pārliecināta, ka, konstruktīvi turpinot sarunu par praktiskiem jautājumiem, varēs nonākt pie valstij kopumā labākā risinājuma."Būtu tikai saprātīgi, sākot kādu izpēti par potenciālu reformu, pieļaut arī domu, ka izpētes rezultātā secinām, ka izmaiņas nav nepieciešamas," pauž Lūse.LETA jau vēstīja, ka FM rosina nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju no 2027. gada 1. janvāra nodot Latvijas Bankai.Ministrija rosina Latvijas Bankai nodot Patērētāju tiesību aizsardzības likumā minēto kapitālsabiedrību, kurām PTAC izsniedz licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, licencēšanu un uzraudzību, kā arī kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, reģistrēšanu un uzraudzību.Ministru kabineta (MK) protokollēmums paredz, ka FM sadarbībā ar Latvijas Banku, Ekonomikas ministriju (EM) un Tieslietu ministriju līdz 2026. gada 30. aprīlim jāizstrādā un finanšu ministram jāiesniedz izskatīšanai MK sēdē grozījumi normatīvos, kas paredz minēto funkciju nodošanu Latvijas Bankai no 2027. gada 1. janvāra.

Ekonomika

Aktuāli

Nav datu un informācijas par kādām sistēmiskām nebanku kreditētāju patērētāju aizsardzības problēmām un kā Latvijas Banka spēs patērētāju intereses pārstāvēt labāk nekā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), aģentūrai LETA norāda...

Asociācija: Nav datu, ka Latvijas Banka spēs patērētāju intereses pārstāvēt labāk nekā PTAC

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...