Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Atbalsta virzību uz optimālās ģimenes ārstu prakses modeli

Ārsts un pacients. Foto: Zane Bitere/LETA

Ārsts un pacients. Foto: Zane Bitere/LETA

Lai nodrošinātu vienota primārās veselības aprūpes pakalpojuma nodrošinājumu valstī, valdība šodien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) ieceri ieviest optimālās ģimenes ārstu prakses modeli.

Informatīvajā ziņojumā minēts, ka modelī noteikti vairāki būtiski aspekti, kas nosaka pacientu skaitu un ģimenes ārsta prakses pieejamību, cilvēkkapitāla un telpu nodrošinājumu, prakses aprīkojumu un dažādu prakses atbalsta jautājumu risinājumu. Piemēram, uz vienu ģimenes ārstu varēs būt 1500 reģistrēto pacientu, praksē strādās sertificēts ģimenes ārsts, divi ārsta palīgi vai medicīnas māsas, reģistrators un papildus darbinieks.

Savukārt praksei nepieciešamā atbalsta sarakstā minēta koordinēta un uz pacientu centrēta sadarbība ar primārās veselības aprūpes fizioterapeitu, uztura speciālistu, vecmāti un citiem speciālistiem, psiholoģiskās palīdzības saņemšanas iespējas, kā arī pacientu sarakstu nodrošinājums profilaktisko pasākumu nodrošināšanai, kā arī hronisko pacientu aprūpē.

VM atzīst, ka, lai nodrošinātu optimālās prakses modeļa ieviešanu visā Latvijas teritorijā, ir jāveic virkne labojumu normatīvo aktu prasībās, papildu cilvēkresursu piesaistē, telpu un infrastruktūras uzlabošanas jautājumos un prakses aprīkojuma iegādē. Tāpat ir jāstrādā arī pie veselības aprūpes darbinieku prasmju pilnveidošanas ar nolūku stiprināt primārās veselības aprūpes komandas.

Lai nodrošinātu komandas darba principu, VM ieskatā, ir jāpārorientējas no ģimenes ārsta sniegta pakalpojuma apmaksas uz prakses sniegta pakalpojuma apmaksas modeli, stiprinot māsu un ārstu palīgu lomu un pienākumus ģimenes ārstu praksē, kā arī stiprinot ģimenes ārstu prakses ar papildu darbinieku.

VM norāda - lai ģimenes ārstu prakses varētu nodrošināt primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, būtu pieļaujama arī tāda papildu darbinieka piesaiste, kas nav ārstniecības persona, jo ģimenes ārstu praksē ir pienākumi, kuru īstenošanai nav nepieciešama medicīniskā izglītība, bet ko ikdienā parasti veic māsa vai ārsta palīgs. Darbinieka pienākumus būtu, piemēram, pacientu apzvanīšana, pieraksta veidošana, skrīningu vai vakcinācijas izpildes monitorings, dažādu atskaišu sagatavošana valsts institūcijām un citi. VM uzskata, ka tādā veidā ģimenes ārstu praksē strādājošām māsām vai ārsta palīgiem atliktu vairāk laika pacientu aprūpei, hronisko slimojošu pacientu uzraudzībai, ārstnieciskām un diagnostikām manipulācijām, kā arī profilaktiskajam, tostarp pacientu izglītojošam darbam.

No 2024.gada 1.jūnija papildu darbinieka apmaksa paredzēta visām ģimenes ārstu praksēm virs 1800 reģistrētajiem pacientiem, lauku teritorijās strādājošām praksēm virs 1500 reģistrētajiem pacientiem, kā arī praksēm ar reģistrēto pacientu skaitu no 1500 līdz 1800, bet kurās ir nodarbināta tikai viena māsa vai ārsta palīgs. Šī pasākuma nodrošināšanai no 2024.gada 1.jūnija papildu nepieciešamais finansējums veido teju 4 miljonus eiro, savukārt 2025.gadā un turpmāk ik gadu ne vairāk kā 6,8 miljonus eiro.

Savukārt, lai nodrošinātu vienlīdzīgu primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem no 2025.gada plānota atvieglota kritēriju pielāgošana ģimenes ārstu praksēm šāda darbinieka nodrošināšanai, kā arī vērtējama iespēja nodarbināt papildu darbinieku uz nepilnu slodzi. Papildu darbinieks lauku teritorijās strādājošiem ģimenes ārstiem būtu jāpiešķir no 1200 reģistrētiem pacientiem, kā arī praksēm no 1200 līdz 1500 reģistrētajiem pacientiem, kurās strādā tikai viena māsa vai ārsta palīgs.

Saskaņā ar optimālās prakses konceptu papildu darbiniekam būtu jābūt visās ģimenes ārstu praksēs sākot ar 1500 reģistrētajiem pacientiem. Tāpēc 2025.gadā plānots paplašināt maksājuma par papildu darbinieku saņemšanas kritērijus, tostarp iekļaujot optimālā prakses modelī izstrādātos.

Tāpat, lai risinātu trūkstošo ģimenes ārstu problēmu, VM iecerējusi šogad veikt esošās situācijas un turpmāko trīs gadu primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju kartējumu. Martā sāktas pirmās pārrunas ar pašvaldībām par nepieciešamajām ģimenes ārstu prakšu un otrās prakses pieņemšanas vietu izvietojumu pašvaldību teritorijās, tostarp ņemot vērā plānotos infrastruktūras uzlabojumus. Kartējumu plānots pabeigt 2024.gada nogalē pēc noritējušām sarunām ar visām pašvaldībām.

Veselības aprūpes speciālistiem, tostarp ģimenes ārstiem, dažādās pasaules valstīs ir ieviesta piemaksa, lai novērstu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības atšķirības starp pilsētām un laukiem. Tāpēc, lai uzlabotu ārstu pieejamību lauku teritorijās, plānots palielināt piemaksu atkarībā no iedzīvotāju blīvuma teritorijā un reģistrēto pacientu skaita, jo šobrīd lauku piemaksa ģimenes ārsta praksei 60 km un 200 km attālumā no galvaspilsētas var neatšķirties.

Lai pilnveidotu ģimenes ārstu prakšu darbības vērtējumu, plānots ieviest veselības aprūpes kvalitātes indikatoru, kas ļautu novērtēt to, cik pacienta orientēta ir veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ģimenes ārstu praksē, norāda VM. Šobrīd slimnīcas šādu rīku izmanto, lai noskaidrotu pacienta pieredzi, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, ko dēvē par pacienta ziņoto pieredzi. Iegūtie dati var tikt izmantoti veselības aprūpes pakalpojumu norises novērtēšanai no pacienta skatu punkta - kādā noteiktā praksē, gan salīdzināšanai ar citām praksēm, piemēram reģiona izvērtēšanai, gan arī visas veselības aprūpes sistēmas novērtēšanai.

Anketas ieviešanai 2024.gadā ir nepieciešams veikt anketas validēšanu un anketēšanas rīka izveidi, bet 2025.gadā - anketu pielietojuma pilotēšanu ģimenes ārstu praksēs.

Informatīvajā ziņojumā teikts, ka VM iecerējusi no 2025.gada pieaugošo profilaktisko apskati pārdēvēt par pieaugušo vispārējā veselības stāvokļa novērtējumu, kas ietvertu sevī apskati atbilstoši pacienta anamnēzes datiem, personalizētu fizikālā un instrumentālā izmeklēšanu atbilstoši pacienta sūdzībām un vecumposmam, neatrunājot sīkāk, kura organisma sistēma ģimenes ārstam ir jāapskata. Tiktu nodrošināta klātienes konsultācija pieaugušiem pacientiem vienu reizi trīs gados.

VM norāda, ka pieaugušo profilaktiskās apskates pārskatīšanas mērķis ir lietderīga medicīniskā cilvēkkapitāla izmantošana ģimenes ārsta praksē, kas nodrošinātu lietderīgu un uz pacientu centrētu veselības aprūpes stāvokļa novērtējumu. Plānots, ka Nacionālas veselības dienests sagatavotu ģimenes ārstu praksēm neapzināto pacientu sarakstu ar pacientiem, kas reģistrēti ģimenes ārsta praksē, bet nav saņēmuši primārās veselības aprūpes pakalpojumu pēdējo trīs gadu laikā, līdzīgi, kā 2023.gada nogalē. Ģimenes ārstu prakse sazinātos ar pacientiem, kas ir vecāki par 40 gadiem uzaicinot pacientu primārās veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai atbilstoši pacienta vajadzībām, piemēram, profilaktisko apskati, skrīninga izmeklējumu, hroniskas slimības diagnostiku vai vakcināciju un citus pakalpojumus.

VM arī padomājusi par atbalsta nodrošināšanu jaunajām ģimenes ārstu praksēm. Tas īpaši attiecas uz jautājumiem, kas skar prakses darba organizāciju, nepieciešamo veidlapu aizpildīšanu un IT sistēmu lietošanu, tostarp talonu ievadīšanu. 2025.gada plānots finansēt mentoringa programmu astoņām jaunajām ģimenes ārstu praksēm, savukārt 2026.gadā un turpmāk jau 16 ģimenes ārstu praksēm. Praksēm būs iespēja saņemt atbalstu no pieredzējuša ģimenes ārsta valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu jautājumos.

Valdības sēdē premjerministre Evika Siliņa (JV) norādīja, ka pašvaldībām vajadzētu dot iespēju bez maksas piedāvāt pašvaldības telpas jaunajiem ģimenes ārstiem, jo nereti tieši telpu nepieejamība ir šķērslis ģimenes ārsta prakses atvēršanai.

Tikmēr dažādi viedokļi izskanēja par lauku atbalsta koeficienta ieviešanu. VM iecerējusi, ka jauno ģimenes ārstu pieejamības nodrošināšanai reģionos būs paredzēts lauku atbalsta koeficients. Ministrija līdz gada beigām plāno izstrādāt kritērijus, jo svarīgi nodrošināt vienādu pakalpojumu kvalitāti gan laukos, gan pilsētā. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure gan norādīja, ka asociācija neatbalsta šo ieceri, jo reģionālās piemaksas esot nesamērīgas no darba apjoma un kvalitātes. Viņasprāt, tas būtu vēl detalizētāk jāizvērtē.

LĢĀA arī uzskata, ka plānā minētās piemaksas par mentoringu vai atbalstu darbu tikko sākušajiem jaunajiem speciālistiem būtu jānovirza tieši jaunajiem ārstiem prakses atvēršanai un nepieciešamajām konsultācijām.

Savukārt Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs ir gandarīts par ziņojuma virzību. Viņš uzsvēra, ka arī reģionos jaunām ģimenēm ar bērniem ir nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, un ziņojuma virzība palīdzēs reģionu attīstībai. Runājot par papildu darbinieku piesaisti, Dzalbs minēja, ka vairāki darbinieki jau ir noskatīti un pieņemti, paužot gatavību sākt sadarbību un aicināt iedzīvotājus uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāve Katrīna Priede valdības sēdē norādīja, ka ziņojumā ir iekļautas daudzas jaunajiem ārstiem nozīmīgas lietas, un asociācija konceptuāli atbalsta ziņojuma virzību ar nosacījumu, ka tiks turpināts darbs pie atsevišķu jautājumu detalizāciju. Savukārt lauku piemaksas motivēs ārstus doties strādāt lielajām pilsētām.

"Jaunajam primārās veselības aprūpes modelim jādod iespēja, bet, ja tas nedarbosies, tad jārada jauns risinājums," uzskata Priede.

Vienlaikus VM izstrādājusi primārās veselības aprūpes kopprakšu modeli, kas ir līdzīgs primārās veselības aprūpes centru funkcijai Eiropā. Centra koncepts balstās uz to, ka ģimenes ārsts savā praksē reģistrētajiem pacientiem sniedz paplašinātu primārās veselības aprūpes pakalpojumu ar pietiekamu telpu nodrošinājumu, efektīvu veselības cilvēkresursu izmantošanu un papildu cilvēkresursiem kopienas aprūpes nodrošināšanai, tas ir sociālās palīdzības un mājas aprūpes pakalpojumus, veselīga dzīvesveida un izglītības veicinošos pasākumus.

Paredzēts, ka kopprakšu modelis balstītos uz trīs un vairāku ģimenes ārstu sadarbību, ieviešot paplašinātu kopienas aprūpes komandas konceptu. Tas paredz savstarpējas aizvietojamības nodrošināšanu, divu un vairāk veselības aprūpes speciālistu, piemēram, bērnu aprūpes speciālistu, fizioterapeitu, vecmāti, pediatru vai māsu, kas attīstījusi bērnu aprūpes iemaņas, mentālās veselības darbinieku piesaisti.

Tāpat tas paredz noteiktu izmeklējumu un manipulāciju pieejamību, piemēram, ultrasonogrāfijas izmeklējuma veikšanu, vecmātes iesaisti bērnu veselības aprūpē, mājas vizīšu pieejamību atbilstoši indikācijām un citus, kā arī kopienas aprūpē balstītus pasākumus, piemēram, plašāku sadarbību ar sociāliem dienestiem, pašvaldībām, veselīga dzīvesveida konsultācijas un citus pasākumus.

2025.gadā paredzēta kopprakšu organizatoriskās kārtības izstrāde, savukārt 2026.gadā - piecu kopprakšu ieviešana.

Pasākumiem, kas uzsākami no 2024. gada, papildu nepieciešami 4,62 miljoni eiro, bet no 2025. gada papildu nepieciešams finansējums būs 15,56 miljoni eiro un turpmāk ik gadu 17,8 miljoni eiro.

Ārsts un pacients. Foto: Zane Bitere/LETA

Ārsts un pacients. Foto: Zane Bitere/LETA

Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas