Klinšu ērglis (Aquila chrysaetos) ir viens no retākajiem
Latvijā ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem. Kurzemē zināmi trīs pāri, no kuriem
divi ligzdo uz mākslīgi veidotiem ligzdu pamatiem. Vienā ligzdā novērošanas
kamera bija fiksējusi ērgļu mātīti, kas sildīja nesen šķīlušos, vēl pūkainu
mazuli. Diemžēl ligzdas tuvumā tika fiksēta neatļauta atpūtnieku klātbūtne un
nometnes iekārtošana, kas izraisīja mātītes aizlidošanu, ilgstošu prombūtni un
iespējams arī mazuļa bojāeju.

"Pavasarī un vasaras sākumā purvos ligzdojošos putnus
cilvēku klātbūtne ietekmē īpaši nelabvēlīgi, jo purva klajajā ainavā cilvēku
tuvošanās ligzdai ir pamanāma no ļoti liela attāluma. Ir novērots, ka, cilvēkam
esot vēl vairāk nekā puskilometra attālumā, klinšu ērglis pametīs ligzdu un
atgriezīsies tajā tikai tad, kad cilvēks būs pametis ligzdas apkārtni. Tieši
tādēļ šo putnu saglabāšanai ir nepieciešams strikti ievērot īpaši aizsargājamās
dabas teritorijās noteiktos ierobežojumus un pārvietoties tikai pa īpaši
iekārtotiem maršrutiem," situāciju skaidro ornitologs, Latvijas Dabas
fonda padomes priekšsēdētājs Jānis Ķuze.

Latvijā klinšu ērglis ir sastopams ļoti reti, to skaits
nepārsniedz 10 pārus. Sugas izplatības areāla daļā kalnos tie ligzdo uz
karnīzēm klinšu sienās, tomēr pie mums šie putni ligzdas būvē vecos kokos, kas
atrodami lielos augsto purvu masīvos. Putni ir ļoti jutīgi pret traucējumu
ligzdošanas sezonā, jo īpaši ligzdošanas sākumā - no marta līdz maijam. Diemžēl
cilvēku radīts traucējums ligzdas tuvumā var novest pie olu vai mazuļu
zaudēšanas, kas kopumā samazina un apdraud sugas populāciju.

"Diemžēl Kurzemes klinšu ērgļu pāris zaudēja mazuli
īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kura izveidota tieši šīs sugas saglabāšanai,"
uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas
direktore Dace Sāmīte. Viņa turpina: "Lai ievērotu noteikumus un
nenodarītu pāri tiem, kam daba ir vienīgās mājas, jāatceras, ka īpaši
aizsargājamās dabas teritorijās nometnes var ierīkot tikai tam paredzētās
vietās, kas jau aprīkotas ar ugunskura vietām. Tādēļ pirms došanās dabā
jāpārliecinās par konkrētās teritorijas statusu, zonējumu un atļauto darbību
nosacījumiem".

To ir ērti izdarīt šeit. Jautājumu gadījumā ikviens ir
laipni aicināts vērsties pie pārvaldes darbiniekiem, kas izskaidros sīkāk
katras teritorijas noteikumus. Tāpat vēršam uzmanību, ka par neatļautu
ugunskura kurināšanu pārkāpējam, kas šajā gadījumā nav notverts, var tikt
piemērots naudas sods.

Latvijā ir izveidotas 658 īpaši aizsargājamas dabas
teritorijas. Atkarībā no teritorijā esošajām dabas vērtībām ikvienai
teritorijai ir savs izveides mērķis, kas kalpo šo dabas vērtību ilgstošai
saglabāšanai un nosaka noteiktas atļautās darbības. Atbilstoši īpaši
aizsargājamās dabas teritorijas izveides un aizsardzības mērķiem tās iedala
astoņās kategorijās - nacionālais parks, biosfēras rezervāts, dabas parks,
aizsargājamo ainavu apvidus, dabas liegums, dabas rezervāts, dabas piemineklis
(aleja, dendroloģisks stādījums, ģeoloģisks vai ģeomorfoloģisks objekts) un
aizsargājama jūras teritorija.

Aicinām ikvienu cilvēku doties dabā, tai skaitā uz īpaši
aizsargājamām dabas teritorijām, ar izpratni. Taču, lai ar savu rīcību
neapzināti nekaitētu tur mītošajām sugām, jāievēro katrā teritorijā atļautās
darbības un izveidoto infrastruktūru. Dabas aizsardzības pārvalde ir
izveidojusi un uztur ~700 dažādus dabas apskates objektus - laipas, torņus,
takas, atpūtas vietas u.c. objektus, kas vienkopus aplūkojami pārvaldes
uzturētajā <a target="_blank" href="http://www.tiekamiesdaba.lv">www.tiekamiesdaba.lv</a> un mobilajā aplikācijā "Dabas
tūrisms".

Dzīvnieki

Klinšu ērglis (Aquila chrysaetos) ir viens no retākajiem Latvijā ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem. Kurzemē zināmi trīs pāri, no kuriem divi ligzdo uz mākslīgi veidotiem ligzdu pamatiem. Vienā ligzdā novērošanas kamera bija...

Atpūtnieku apmetne neatļautā vietā, iespējams, izraisījusi retā klinšu ērgļa mazuļa bojāeju

Tev varētu patikt

Ielādējam...