Nebanku kreditēšana Latvijā aug lēnāk nekā banku kredītportfelis, un tās izaugsmi galvenokārt virza mājsaimniecību aktivitāte vieglo automobiļu iegādē ar līzinga finansējumu, kā arī pieaugušais patēriņa kredītu pieprasījums, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā. Pagājušajā gadā nebanku kreditētāju iekšzemes nefinanšu sabiedrībām (NFS) un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis kopumā palielinājās par 3,8%. Lai gan gan līzinga sabiedrību, gan citu nebanku kreditētāju iekšzemes kreditēšana auga lēnāk, kopējais banku un nebanku kredītportfelis 2024. gadā palielinājās par 5,7%. <blockquote>Nebanku kreditētāju izsniegto kredītu īpatsvars kopējā portfelī ir zems, taču kopš 2015. gada ir palielinājies.</blockquote>Banku līzinga sabiedrību iekšzemes mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums 2024. gadā bija par 12,1% lielāks nekā gadu iepriekš. Šo spēcīgo pieprasījumu galvenokārt veicināja EURIBOR likmju samazinājums, kā arī valsts atbalsts elektromobiļu un jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei. Valsts atbalsta apmērs, atkarībā no transportlīdzekļa veida un privātpersonas ģimenes statusa, ir robežās no 3350 līdz 9000 eiro. Latvijas Banka prognozē turpmāku mājsaimniecību līzinga kredītu pieaugumu, jo gada sākumā Ministru kabinets papildus piešķīra 11 miljonus eiro šai valsts atbalsta programmai. Citi nebanku finanšu sektora – bet ne līzinga sabiedrību – aizdevumi mājsaimniecībām turpina strauji augt, taču to pieauguma temps 2024. gadā samazinājās līdz 12,9% (no 20,5% 2023. gadā), kredītu atlikumam sasniedzot 677 miljonus eiro 2024. gada beigās. <blockquote>Pārskats norāda, ka joprojām straujais patēriņa kredītu pieaugums liecina par nepieciešamību stiprināt mājsaimniecību finanšu pratību.</blockquote>Savukārt nefinanšu sabiedrību (NFS) sektorā interese par jaunu saistību uzņemšanos bija piesardzīgāka. To ietekmēja komerctransporta un lauksaimniecības tehnikas cenu kāpums, kas mazināja gan vēlmi, gan spēju aizņemties, kā arī nenoteiktības palielināšanās. Ar bankām saistīto līzinga sabiedrību iekšzemes NFS izsniegto kredītu atlikums 2024. gadā pieauga par 3,7% (salīdzinājumā ar 12% 2023. gadā). <blockquote>Izaugsmes tempa palēninājums pārskatā skaidrots ar atliktā pieprasījuma samazināšanos un lielāku piesardzību augstas nenoteiktības apstākļos. </blockquote>Nozīmīgākais pieprasījuma kritums novērots lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē, kur būtiski pieaugušas traktortehnikas un kombainu cenas, savukārt graudaugu cenas nav ievērojami kāpušas. Līdz ar to gan vēlme, gan spēja uzņemties jaunas saistības lauksaimniecības nozarē ir mazinājusies, neraugoties uz 2024. gada būtisko EURIBOR likmju samazinājumu, kas stimulē kredītu pieejamību. Lasi arī!

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/finansu-ministrija-samazina-si-gada-ekonomikas-izaugsmes-bet-palielina-inflacijas-prognozi/49997">Finanšu ministrija samazina šī gada ekonomikas izaugsmes, bet palielina inflācijas prognozi</a>

 

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/aptauja-latvija-katram-tresajam-iedzivotajam-nav-finansu-drosibas-spilvens/48786">Aptauja: Latvijā katram trešajam iedzīvotājam nav finanšu "drošības spilvens"</a>

Sabiedrība

Nebanku kreditēšana Latvijā aug lēnāk nekā banku kredītportfelis, un tās izaugsmi galvenokārt virza mājsaimniecību aktivitāte vieglo automobiļu iegādē ar līzinga finansējumu, kā arī pieaugušais patēriņa kredītu pieprasījums, teikts Latvijas Bankas...

Auto līzings un patēriņa kredīti – galvenie nebanku kreditēšanas dzinējspēki

LETA

Ielādējam...