aizsardzības industrijā sadarbības potenciāls joprojām nav
pilnībā izmantots. Pie šāda secinājuma nonākusi domnīca LaSER, kas ceturtdien
prezentēja pētījumu par Baltijas aizsardzības industrijas attīstību.

Pētījuma autors Roberts Kits norāda, ka visas trīs valstis
strauji attīsta savu aizsardzības industriju, tomēr katra to dara pēc sava
modeļa. Viņaprāt, daudzās jomās efektīvāk būtu apvienot spēkus.
"Neskatoties uz to, ka mēs jau šobrīd aizsardzībai atvēlam piecus
procentus no IKP, tie faktiskie skaitļi nav tik lieli, tāpēc mums joprojām ir
jāmeklē iespējas, kur jaudas salikt kopā, lai mēs būtu nevis trīs mazas
dūrītes, bet viena liela dūre," uzsvēra Kits.

Vienlaikus Latvija jau šobrīd ir kļuvusi par vienu no
reģiona līderēm bezpilota lidaparātu jeb dronu tehnoloģiju attīstībā. Tomēr
aizsardzības ministrs Raivis Melnis uzsver, ka valsts aizsardzības spējas nevar
balstīt tikai uz droniem. "Droni vieni paši neko nevar izdarīt – ir
vajadzīgas elektromagnētiskās karadarbības sistēmas, artilērija, prettanku
mīnas un citas spējas," norādīja ministrs.

Par vienu no lielākajiem izaicinājumiem pētījuma autori sauc
cilvēkresursu trūkumu. Gan Latvijā, gan pārējās Baltijas valstīs aizsardzības
industrijai jau šobrīd pietrūkst kvalificētu speciālistu, un demogrāfiskās
tendences šo problēmu tikai pastiprinās. Pēc Roberta Kita teiktā, tuvāko 15
gadu laikā Latvija ik gadu zaudēs vidēji aptuveni 18 tūkstošus darbspējīgo
iedzīvotāju, tādēļ nozarei nāksies pārkvalificēt speciālistus no citām
tautsaimniecības nozarēm.

Aizsardzības ministrs atzīst, ka cilvēkresursu jautājums jau
ir valdības dienaskārtībā. Viņš stāsta, ka kopā ar Izglītības un zinātnes
ministriju, augstskolām un industrijas pārstāvjiem tiek strādāts pie jaunām
mācību programmām, lai sagatavotu inženierus un citus speciālistus militārās
industrijas vajadzībām.

Nozares pārstāvji vienlaikus uzsver, ka aizsardzības
industrijas attīstību nevajadzētu vērtēt tikai caur peļņas prizmu. Elīna Egle
norāda, ka tās galvenais uzdevums ir stiprināt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku
un drošības iestāžu spējas, nevis radīt iespēju ātri nopelnīt.

Pētījuma autori secina, ka Baltijas valstu konkurētspēja
aizsardzības industrijā būs atkarīga ne tikai no savstarpējās sadarbības, bet
arī no kopīgiem projektiem ar citām reģiona valstīm, tostarp Poliju, Somiju un
Ukrainu, kuras kara laikā uzkrātā pieredze kļuvusi par vienu no vērtīgākajiem
zināšanu avotiem Eiropas aizsardzības industrijai.

Baltijas valstis

Militārie spēki

Politika

360 Ziņas

Drošība

aizsardzības industrijā sadarbības potenciāls joprojām nav pilnībā izmantots. Pie šāda secinājuma nonākusi domnīca LaSER, kas ceturtdien prezentēja pētījumu par Baltijas aizsardzības industrijas attīstību. Pētījuma autors Roberts Kits norāda, ka visas...

Baltijas aizsardzības industrijai jāstrādā kopā, bet Latvijai arvien vairāk pietrūkst speciālistu, secina pētījums

Toms Ģigulis, 360 Ziņas žurnālists

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...