Baltijas jūrā sācies rets process – liela apjoma sāļa ūdens pieplūdums no Ziemeļjūras, vēstī sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

Baltijas jūra ir noslēgta – kā liels ezers –, un spēcīgas sāļa ūdens ieplūdes notiek reti. Pēdējo reizi tas notika pirms 10 gadiem. Tās nāk par labu jūras videi, jo sāļais ūdens līdzi atnes arī skābekli, kura Baltijas jūrā trūkst.

Jūras monitoringa stacija Vācijā pērnā gada nogalē fiksēja, ka plašas sāļā ūdens masas no Ziemeļjūras pa dāņu šaurumiem sākušas ieplūst Baltijas jūrā. Ūdens apmaiņas process ar Ziemeļjūru ir sarežģīts, jo līmenis Baltijas jūrā vienmēr būs augstāks nekā Ziemeļjūrā.

"Dabīgi, ka ūdens vienmēr plūdīs ārā no Baltijas jūras. Līdz ar to kaut kam ieplūst no Ziemeļjūras, pēc savienoto trauku principa, ir pagrūti. Plus vēl ir Dāņu šaurumi, kur ir sekls. Ūdenim ir grūti tur tikt cauri," skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieks Māris Skudra.

Lai notiktu lielas pieplūdes, vajadzīgi priekšnoteikumi un noteiktu apstākļu sakritība. Pirmkārt, vismaz divas trīs nedēļas jāpūš austrumu vējam, kas spiež ūdeni ārā no Baltijas jūras, tā pazeminot līmeni.

Kad līmenis Baltijas jūrā nokrities, ir svarīgi, lai iegrieztos spēcīgi rietumu vēji, kas paceļ līmeni Kategata līcī un dzen ar skābekli bagāto Ziemeļjūras ūdeni prom uz Baltijas jūru.

"Šādu apstākļu salikums ir salīdzinoši rets. Tāpēc arī lielās ieplūdes Baltijas jūrā ir salīdzinoši retas."

Pēdējā lielā pieplūde 2014. gadā bija trešā lielākā novērojumu vēsturē. Taču efekts nebija ilgs.