Latvijā un visā Baltijā lielākā problēma saistībā ar pensiju otro līmeni ir iedzīvotāju nevēlēšanās interesēties par savu uzkrājumu un domāt par pensiju kopumā, norāda bankas "Citadele" valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene.Viņa skaidro, ka līdz 2021.gadam pensiju otrais līmenis visās Baltijas valstīs bija obligāts. Pirmā, atļaujot iedzīvotājiem izņemt uzkrāto naudu, izmaiņas likumdošanā ieviesa Igaunija. Reforma paredzēja trīs iespējas - palikt pensiju otrajā līmenī, izņemt tajā uzkrāto naudu vai atvērt savu pensiju investīciju kontu, pārskaitīt tur līdzekļus un investīciju lēmumus pieņemt pašiem. Trešajā gadījumā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) nebija jāmaksā, bet otrajā - izņemot naudu priekšlaikus, IIN bija 20%.Tiklīdz jaunie noteikumi stājās spēkā, uzkrātos naudas līdzekļus pirms pensijas sasniegšanas izņēma vairāk nekā 250 000 cilvēku jeb nepilni 30% iedzīvotāju. Igaunijas Finanšu ministrijas dati liecina, ka trešā opcija - pārskaitīt līdzekļus uz savu pensiju investīciju kontu un to patstāvīgi pārvaldīt - nav guvusi lielu atsaucību.No 5,7 miljardu eiro lielā pensiju otrā līmeņa uzkrājuma tika izņemti 1,34 miljardi eiro. No šīs summas tika ieturēts 20% IIN, un praktiski to cilvēku kontos, kuri nolēma izstāties no pensiju otrā līmeņa, kopumā ieplūda viens miljards eiro. Uz personīgajiem pensiju investīciju kontiem tika pārskaitīti 47 miljoni eiro.Igaunijas Bankas dati liecina, ka izņemt uzkrājumu izmantoja iedzīvotāji bez uzkrājumiem, ar lieliem kredītiem vai grūtībām saņemt no bankas vēlamo aizdevumu. Aptuveni ceturtā daļa izņemto naudu izmantoja patēriņam - lielākā daļa iegādājās automašīnas un sadzīves tehniku."Dzīres un palielinātais patēriņš Igaunijā rezultējās paaugstinātā inflācijā, kas ietekmēja visus iedzīvotājus, turklāt patiesā ietekme diemžēl vēl nopietni atspēlēsies šo cilvēku vecumdienās," norāda Ežerskiene.Pašlaik Igaunijā strādājošajiem ir iespēja brīvprātīgi pievienoties otrajam pensiju līmenim, novirzot tam daļu no algas, vai arī saņemt šo summu un izmantot pēc saviem ieskatiem.Kā pauž Ežerskiene, par spīti Igaunijas piemēram un Eiropas Komisijas (EK) kritikai, arī Lietuvas Seims šovasar nolēma reformēt pensiju otrā līmeņa uzkrājumu sistēmu.Lietuvas jaunie noteikumi paredz, ka cilvēki vairs netiks automātiski iekļauti pensiju uzkrāšanas sistēmā, viņi varēs no tās pilnībā izstāties, vienreiz izņemt 25% no uzkrātajiem līdzekļiem vai visu summu smagas slimības gadījumā. Tiem, kuri turpinās uzkrāt pensiju, tiks saglabāta valsts iemaksa 1,5% apmērā.Salīdzinot ar Igauniju, nodokļi par uzkrājumu izņemšanu paredzēti krietni zemāki - 3%, ja persona vēlēsies izņemt 25% no savas uzkrātās pensijas pirms pensionēšanās. Savukārt iedzīvotāji, kuri būs uzkrājuši 5400 līdz 10 800 eiro, varēs izņemt visu naudu uzreiz, bet tikai periodā no 2026. līdz 2027.gadam. Šie līdzekļi, tāpat kā izņemot uzkrājumu pēc pensionēšanās, būs atbrīvoti no nodokļiem.Lietuvas otrā līmeņa pensiju fondu aktīvu apjoms šobrīd sasniedz 9,1 miljardu eiro jeb 11,6% no valsts iekšzemes kopprodukta. Kā norāda Ežerskiene, tiek lēsts, ka no pensiju uzkrāšanas sistēmas varētu izstāties aptuveni 20% cilvēku."Ņemot vērā Igaunijas piemēru, pieļauju, ka šīs aplēses ir pārāk optimistiskas. Visticamāk, tiks izņemta puse no kopējiem uzkrājumiem. Apmēram piektā daļa šo līdzekļu tiks ieguldīta nekustamajā īpašumā, bet lielākā daļa vienkārši iztērēta īstermiņa ieguvumam," pauž bankas "Citadele" vadītāja.Viņa skaidro, ka, visticamāk, pēc šī lēmuma Lietuvā sagaidāms straujāks iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, augstāka inflācija un mājokļu cenu kāpums. EK ir brīdinājusi, ka pieņemtais lēmums var radīt Lietuvas kapitāla tirgus attīstības bremzēšanos un ierobežot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piekļuvi finanšu resursiem. Savukārt Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir paziņojis, ka reforma nākotnē varētu samazināt pensijas un radīt spiedienu uz valsts finansēm, jo sabiedrība noveco. Turklāt sabiedrība noveco arī pārējās Baltijas valstīs un Eiropā, kas nozīmē, ka nākotnes pensionāri saņems mazākas pensijas, savukārt strādājošajiem būs lielāks nodokļu slogs."Aprēķini liecina, ka daudzi cilvēki Igaunijā, kuri izvēlējās priekšlaikus izņemt pensiju uzkrājumus, ilgtermiņā zaudēja vairāk nekā ieguva, jo pensiju fondu vidējā peļņa 20-40 gadu periodā sasniedz 5-8% gadā, kas pārsniedz inflācijas vidējo līmeni. Tādējādi uzkrātās naudas vērtība laika gaitā pieaug ātrāk nekā cenu kāpums," norāda Ežerskiene.Viņa skaidro, ka arī Latvijā daudz tiek diskutēts par pensiju otrā līmeņa uzkrājuma ātrāku izņemšanu, kā arī iepriekš vākti paraksti, lai Saeimā iesniegtu iniciatīvu sekot Igaunijas piemēram. "Par laimi, šīs diskusijas ir norimušas un jācer, ka priekšvēlēšanu gaisotnē, dzenoties pēc popularitātes, pensiju jautājums šajā griezumā atkal nenonāks varas gaiteņos," norāda bankas "Citadele" valdes priekšsēdētāja.Pērn, kad tika pieņemts lēmums par viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni, daudzi uzskatīja, ka tas ir nepareizi un iestājās par pensiju uzkrājumu neaizskaramību. Savukārt valstsvīri solīja šo procentpunktu pēc četriem gadiem "nolikt atpakaļ" pensiju otrajā līmenī. Attiecīgi kopš šī gada sākuma Latvijā pensiju otrajā līmenī tiek novirzīti 5% no bruto algas (nevis 6% kā līdz šim), savukārt 15% tiek novirzīti pensiju pirmajam līmenim.Ežerskiene atzīst, ka Latvijā valsts līmenī pašreiz tiek visvairāk domāts par pensiju sistēmas ilgtspējību. Piemēram, šovasar stājās spēkā izmaiņas pensiju otrā līmeņa likumdošanā, kuru mērķis ir palielināt uzkrājumu ienesīgumu, samazinot iedzīvotāju izmaksas. Latvijas bankas aplēses liecina, ka, pateicoties šīm izmaiņām, Latvijas iedzīvotāju uzkrājums desmit gadu laikā palielināsies vismaz par 60 miljoniem eiro.Viņa uzsver, ka lielākā problēma, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs, ir iedzīvotāju nevēlēšanās interesēties par savu pensiju otrā līmeņa uzkrājumu un domāt par pensiju kā tādu. Finanšu eksperti novērojuši, ka aptuveni pusei Latvijas iedzīvotāju ir tikai virspusēja izpratne par pensiju otro līmeni, par savu pensijas uzkrājumu kopumā un to, kur vispār nonāk viņu līdzekļi."Diemžēl Igaunijas pieredze ir nopietns signāls par iedzīvotāju finanšu pratību. Lietuvas iedzīvotājiem šīs izvēles vēl ir priekšā, savukārt Latvijā jācer, ka līdz tām nekad nenonāks un cilvēki kļūs aktīvāki, interesējoties par savu uzkrājumu pensijas otrajā līmenī," norāda Ežerskiene.Viņa uzsver, ka idejas par brīvprātīgu dalību pensiju otrajā līmenī politikas veidotājiem ir viegli pasniegt sabiedrībai kā izdevīgu risinājumu, kas dod jūtamu labumu šodien."Patiesībā tas ir ļoti riskants solis, kas radīs izaicinājumus nākamajām paaudzēm, nākotnes pensionāriem un valstij. Jāapzinās, ka finansiālā drošība būs atkarīga ne tikai no valdības lēmumiem, bet arī no tā, kā rīkosies katrs iedzīvotājs," norāda bankas "Citadele" vadītāja.

Pensija

Nauda

Banka "Citadele"

Sabiedrība

Latvijā un visā Baltijā lielākā problēma saistībā ar pensiju otro līmeni ir iedzīvotāju nevēlēšanās interesēties par savu uzkrājumu un domāt par pensiju kopumā, norāda bankas "Citadele" valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene....

Banka "Citadele" norāda uz problēmu - latvieši neinteresējas par savu pensiju uzkrājumu

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...