Bāriņtiesu priekšsēdētāju, viņu vietnieku un bāriņtiesu locekļu darbu visās pašvaldībās plānots vērtēt pēc vienotas kārtības, liecina apspriešanai nodotais Labklājības ministrijas (LM) noteikumu projekts par bāriņtiesu amatpersonu darba izpildes novērtēšanas kārtību.LM norāda, ka patlaban vienotas novērtēšanas kārtības nav un katra pašvaldība bāriņtiesu amatpersonu darbu vērtē pēc saviem nosacījumiem. Atšķiras vērtējamās kompetences, vērtējuma skalas, novērtēšanas cikls un saikne ar darbinieku motivācijas sistēmu. Tāpēc dažādās pašvaldībās strādājošo amatpersonu vērtējumi nav salīdzināmi.<blockquote>Jaunā kārtība paredzētu katrai amatpersonai kopā ar tiešo vadītāju noteikt divus līdz trīs konkrētus, izmērāmus un noteiktā termiņā sasniedzamus mērķus. Tiem būtu jāatbilst bāriņtiesas kopējiem mērķiem un amatpersonas darba pienākumiem.</blockquote>Katram mērķim noteiktu tā īpatsvaru kopējā vērtējumā, kas nedrīkstētu būt mazāks par 10%, bet visu mērķu īpatsvaru summai būtu jāveido 100%. Kopējo mērķu izpildes rezultātu aprēķinātu procentos, ņemot vērā katra mērķa vērtējumu un īpatsvaru. Mērķa izpildes rezultātu plānots saistīt ar attiecīgajā pašvaldībā noteikto darbinieku motivācijas sistēmu.Paredzēts, ka ne retāk kā reizi pusgadā amatpersonai un tiešajam vadītājam būtu jātiekas starpposma sarunā, lai pārrunātu mērķu un uzdevumu izpildi, individuālā attīstības plāna īstenošanu, šķēršļus un nepieciešamo atbalstu. Mērķus un to izpildes termiņus varētu pārskatīt, ja to sasniegšanu kavējuši no amatpersonas neatkarīgi, attaisnojoši apstākļi.Novērtēšanas perioda noslēgumā paredzēta saruna par sasniegtajiem rezultātiem, kompetencēm un profesionālās attīstības pasākumu efektivitāti, vienojoties par nākamā perioda mērķiem un attīstības vajadzībām. Pirms sarunas amatpersonai būtu jāveic pašvērtējums, ko izvērtētu tiešais vadītājs.Līdztekus darba mērķiem amatpersonai un vadītājam būtu jāvienojas par vienu līdz divām attīstāmajām kompetencēm. Katrai no tām amatpersona izstrādātu individuālo attīstības plānu ar vismaz trim darbības soļiem kompetences iegūšanai un izmantošanai ikdienas darbā.Profesionālo pamatkompetenču vidū paredzēta bērna vai aizgādnībā esošas personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzība, normatīvo aktu un ētikas kodeksa pārzināšana un ievērošana, kā arī izpratne par ģimenes dinamiku, riskiem un vajadzībām.Tiktu vērtēta arī cieņpilna un pārliecinoša komunikācija, emocionālā inteliģence un pašattīstība, bet vadošajos amatos - arī vadītprasmes. Kompetencēm paredzēti četri līmeņi - sākuma, pamata, padziļinātais un eksperta līmenis.Atsevišķi nosacījumi paredzēti pārbaudes laikam. Ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc darba attiecību nodibināšanas noteiktu četrus līdz sešus konkrētus un izmērāmus uzdevumus. Pirms pārbaudes laika beigām notiktu noslēguma saruna, pēc kuras tiešais vadītājs izteiktu priekšlikumu par darba attiecību turpināšanu vai pārtraukšanu. Ja kopējais darba izpildes rādītājs pārbaudes laika noslēgumā nepārsniegtu 30%, pārbaudi uzskatītu par neizturētu.Noteikumu projekts paredz arī iespēju apstrīdēt darba izpildes vai kompetenču vērtējumu. Amatpersonai savi iebildumi būtu argumentēti jāfiksē novērtēšanas veidlapā un tā jāparaksta ar atzīmi "ar iebildumiem". Piecu darbdienu laikā no veidlapas parakstīšanas vērtējumu varētu apstrīdēt augstākai amatpersonai, kurai padots tiešais vadītājs.Iesnieguma izvērtēšanai būtu jāizveido neatkarīga komisija vismaz trīs locekļu sastāvā, tajā iesaistot personāla vadības, darba tiesību vai bērnu tiesību aizsardzības speciālistus, kuri nav bijuši tieši iesaistīti konkrētās amatpersonas vērtēšanā vai ikdienas darba procesā. Komisijai iesniegums būtu jāizskata desmit darbdienu laikā. Pamatojoties uz tās atzinumu, augstākā amatpersona piecu darbdienu laikā pieņemtu gala lēmumu par vērtējuma maiņu vai atstāšanu bez izmaiņām.Bāriņtiesu amatpersonu darbu gadījumos, kad kopējais darba izpildes rādītājs nepārsniedz 30%, plānots atkārtoti novērtēt pēc trim mēnešiem. Ja arī atkārtotajā novērtējumā kopējais darba izpildes rādītājs nepārsniegtu 30% un tas būtu tieši atkarīgs no amatpersonas darbības, viņu uzskatītu par neatbilstošu amatam nepieciešamo profesionālo prasmju trūkuma dēļ. Darba izpildes novērtējumu paredzēts ņemt vērā, lemjot par amatpersonas iecelšanu vai pārcelšanu citā amatā, paaugstināšanu vai atbrīvošanu no amata.Jaunās novērtēšanas kārtības īstenošanā varētu izmantot pašvaldības izveidotu tehnisko risinājumu, ja tas nodrošina noteikumos paredzētās informācijas ievadi, apstrādi un uzglabāšanu.Par noteikumu projektu viedokļus var iesniegt līdz 11. novembrim. Tā spēkā stāšanās plānota 2027. gada 1. janvārī. Par to vēl būs jālemj valdībā.Jaunās kārtības izstrādei izmantota izpēte, kurā pērn augustā aptaujāta 71 bāriņtiesas amatpersona un 247 sadarbības iestāžu pārstāvji, kā arī veiktas padziļinātas intervijas. Izstrādātais novērtēšanas instruments šogad izmēģināts astoņās bāriņtiesās.LM norāda, ka Bērnu aizsardzības centra īstenotā "Eiropas Sociālā fonda Plus" projektā analizētas 39 pašvaldību izmantotās novērtēšanas anketas. Trijās pašvaldībās bāriņtiesu amatpersonu darba izpildes novērtēšana netiek veikta. Analīzē konstatēts, ka anketas izstrādātas pašvaldības iestādēm kopumā, neņemot vērā tieši bāriņtiesu darba specifiku. Secināts, ka darba izpildes rādītāji netiek izmantoti vienmēr un nav sasaistīti ar gala vērtējumu.Turklāt noteikumu projekta izstrādei izmantotajā aptaujā puse bāriņtiesu amatpersonu esošo novērtēšanas un attīstības procesu vērtē negatīvi, bet tikai 35% to uzskata par saprotamu un taisnīgu. Process bieži raksturots kā formāls un subjektīvs, ar ierobežotu ietekmi uz amatpersonu motivāciju un profesionālo attīstību.Lai gan 78% aptaujāto bāriņtiesu amatpersonu uzskata, ka viņu profesionālā attīstība tiek regulāri plānota un īstenota, aptuveni 40% sadarbības iestāžu pārstāvju bāriņtiesu amatpersonu kompetenci un darba izpildi vērtējuši kā vidēju vai zemu.

bāriņtiesa

Sabiedrība

Bāriņtiesu priekšsēdētāju, viņu vietnieku un bāriņtiesu locekļu darbu visās pašvaldībās plānots vērtēt pēc vienotas kārtības, liecina apspriešanai nodotais Labklājības ministrijas (LM) noteikumu projekts par bāriņtiesu amatpersonu darba izpildes novērtēšanas kārtību....

Bāriņtiesu amatpersonām noteiks konkrētus darba mērķus; vērtējums var ietekmēt palikšanu amatā

Ielādējam...