<p></p><p>Dzīvē agri vai vēlu
pienāk brīdis, kad bērns pirmo reizi sastopas ar zaudējumu. Vecākiem šie brīži
ir divtik smagi, jo jātiek galā ne tikai ar savām emocijām, bet arī ar bērna skumjām,
nesapratni un jautājumiem. Dalāmies padomos, kā palīdzēt bērnam izprast nāvi,
kā runāt par bēru ceremoniju, un kā padarīt šo pieredzi mazāk biedējošu.</p>

<h2>Atklāta, patiesa saruna par nāvi un bērēm</h2>

<p>Mazam bērnam nāves
jēdziens var būt pilnīgi nesaprotams. Tāpēc svarīgi runāt vienkārši, bez
sarežģītas terminoloģijas vai aizplīvurotiem vārdiem. Izvairieties no frāzēm,
piemēram, “viņš devās gulēt”, “devās prom” vai “mēs viņu vairāk neredzēsim, bet
viņš ir debesīs”. Šādas frāzes var radīt maldīgas cerības vai pat bailes no
gulēšanas vai šķiršanās. Svarīgi sarunu vadīt saskaņā ar bērna vecumu un
attīstības līmeni, jo bērna izpratne par nāvi mainās atkarībā no vecuma.</p>

<p>Mazākie bērni
(vecumā 2 līdz 4 gadiem) nāvi bieži vien nesaprot kā neatgriezenisku, tāpēc
svarīgi skaidrot vienkārši, piemēram: “Ķermenis vairs nedarbojas un mēs viņu
vairs nesatiksim”. Šajā vecumā bieži atkārtojas tie paši jautājumi. Tas ir
normāli un liecina par vēlmi saprast. Ap 5 līdz 7 gadu vecumu bērni sāk
apzināties nāvi kā pastāvīgu, taču viņiem joprojām nepieciešami konkrēti
izskaidrojumi. Dažkārt parādās arī vainas izjūta, jo bērns var domāt, ka viņš
kaut kādā veidā “izraisījis” zaudējumu. Šeit ļoti svarīgi ir skaidri
apliecināt, ka viņš nav pie vainas, un sniegt emocionālu drošību. No aptuveni 8
gadu vecuma līdz pusaudžu gadiem bērni jau spēj uztvert nāvi kā neatgriezenisku
un uzdot dziļākus, eksistenciālus jautājumus par to, kas notiek pēc nāves, vai
visi mirst, vai nomirs arī vecāki? Atbildes jāsniedz godīgi, saskaņā ar ģimenes
vērtībām un bērna emocionālo gatavību, vienlaikus iedrošinot un saglabājot
drošības sajūtu.</p>

<p>Savukārt pusaudži
nāvi spēj uztvert līdzīgi pieaugušajiem, tomēr viņu emocijas var būt īpaši
spēcīgas vai arī apslēptas. Ir svarīgi būt atvērtiem sarunai un cienīt veidu,
kā viņi izvēlas sērot. Patiesība var būt skumja, bet bērns jutīsies drošāk, ja
zinās, ka var uzticēties jūsu vārdiem.</p>

<h2>Emociju pieņemšana</h2>

<p>Vecāku uzdevums ir
pieņemt bērna emocijas, neatkarīgi no tā, vai tās izpaužas ar raudām, klusumu
vai jautājumiem. Šeit svarīgi saprast, ka bērni sēro savādāk nekā pieaugušie.
Viņi var pārslēgties starp raudām un rotaļām vienas minūtes laikā. Šis “slēdžu
efekts” nenozīmē, ka bērns nejūt zaudējumu, bet gan parāda, kā bērna psihe to
pārstrādā. Ļaujiet bērnam runāt par to, ko viņš jūt, arī tad, ja viņš nezina,
kā to nosaukt vārdā. Lielisks veids, kā palīdzēt bērnam izteikt savas jūtas,
var būt zīmēšana, lomu spēles ar rotaļlietām vai stāstu lasīšana. </p>

<h2>Vai bērnam jāapmeklē bēru ceremonija?</h2>

<p>Šis jautājums
satrauc daudzus vecākus. Ja bērns ir pietiekami vecs un izsaka vēlmi
piedalīties, ļaujiet viņam to darīt. <a target="_blank"  href="https://www.liepab.lv/">Bēru ceremonija</a> nav tikai atvadas no
aizgājēja, tā ir arī iespēja saskatīt, ka skumjas nav jāizdzīvo vienatnē. Tā ir
mācība par cieņu, piemiņu un mīlestību. Galējo atbildi uz šo jautājumu vislabāk
zinās paši vecāki, jo viņi bērnu pazīst vislabāk. Tomēr
svarīgi ņem vērā, ka bērni līdz 5 gadu vecumam
bieži nesaprot notiekošo un var sajusties apmulsuši vai nobijušies. Ja tomēr
vēlaties viņu iesaistīt, piemērotāks var būt kāds mierīgs mirklis, piemēram, ziedu nolikšana vai kopīga atvadīšanās klusumā.
Skolas vecuma bērni jau labāk apzinās situāciju un bieži vēlas būt klāt. Viņus
vajadzētu iepriekš sagatavot un pastāstīt, kā noritēs ceremonija, kā cilvēki
izskatīsies un rīkosies. Pusaudži bieži vien vēlas iesaistīties aktīvāk. Ļaujot
bērnam būt daļai no šī procesa, viņš apzinās, ka sēras nav jāizdzīvo vienatnē
un ka nāve ir dabīga dzīves daļa.</p>

<h2>Atbalsts vecākiem šajos brīžos</h2>

<p>Bērna pirmā
sastapšanās ar nāvi var būt biedējoša un neskaidra, taču ar atklātu, godīgu
sarunu un cieņpilnu attieksmi šo pieredzi iespējams pārvērst par vērtīgu dzīves
mācību un spēju tikt galā ar zaudējumu. Vecāki paši bieži jūtas apjukuši un
emocionāli izsīkuši, tādēļ būtiski ir meklēt atbalstu arī sev pašiem.</p>

<p><a target="_blank"  href="https://www.liepab.lv/">Liepājas apbedīšanas
birojs</a> sniedz ne tikai profesionālus apbedīšanas pakalpojumus, bet
arī palīdz ģimenēm emocionāli sarežģītos brīžos, piedāvājot sapratni un
cilvēcīgu attieksmi. Viņi rūpējas par to, lai bēres Liepājā noritētu mierpilnā
un cieņpilnā atmosfērā, pielāgojoties katras ģimenes vajadzībām un vēlmēm. Šis
apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs Liepājā palīdz radīt vidi, kurā iespējams
atvadīties ar cieņu un sirdsmieru.</p><p></p>

"Liepājas apbedīšanas birojs" SIA

Bēres

Bērnu veselība

Bērni

Dzīvē agri vai vēlu pienāk brīdis, kad bērns pirmo reizi sastopas ar zaudējumu. Vecākiem šie brīži ir divtik smagi, jo jātiek galā ne tikai ar savām emocijām, bet arī ar...

Bērna pirmā pieredze ar zaudējumu: kā runāt par nāvi un bēru ceremoniju

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Bērna pirmā pieredze ar zaudējumu: kā runāt par nāvi un bēru ceremoniju

Raksts tapis sadarbībā ar

Raksts tapis sadarbībā ar

Tev varētu patikt

Ielādējam...