<p>

</p><p><b>Pirmā naudas pieredze bērnam sākas nevis ar lieliem pirkumiem, bet ar mazām ikdienas izvēlēm. Tieši tāpēc 10 eiro bērna rokās var kļūt par ko daudz vairāk nekā tikai naudu: tā ir iespēja iemācīties plānot, salīdzināt, noteikt prioritātes un saprast, ka katrai izvēlei ir sava cena. Attīstīt finanšu pratību ar vienkāršiem uzdevumiem var palīdzēt vecāki.</b></p><h2>Ļaut gūt pieredzi, nevis pateikt priekšā pareizo atbildi</h2><p>SEB bankas dati liecina, ka Latvijā 54 % bērnu vecumā no 7 līdz 10 gadiem jau ir sava pirmā maksājumu karte, un 91 % bērnu saņem kabatas naudu – vidēji ap 35 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka bērnam var būt pieejama nauda un maksāšanas iespējas, bet prasme ar tām rīkoties ir jātrenē. 10 eiro ir viegli aptverams naudas daudzums, ar kuru sākt trenēt gudras iepirkšanās prasmes – un arī kļūdīties, nepiedzīvojot pārāk sāpīgu zaudējumu, taču vienlaikus gūstot vērtīgas atziņas priekšdienām.</p><p>“Iedodot bērnam 10 eiro, nevajadzētu uzreiz teikt: “Ej un nopērc sev kaut ko.” Labāk uzdevumu formulēt šādi: “Tev ir 10 eiro. Izdomā, kā tu tos izmantosi.” Šajā vienkāršajā teikumā jau ir ietvertas vairākas izvēles. Vai bērns visu iztērēs? Vai kaut ko atliks? Vai iegādāsies vienu lielāku lietu, vai vairākas mazākas? Vai vispirms padomās, kas viņam patiešām nepieciešams? Vecāka uzdevums nav uzreiz pateikt, kura izvēle ir pareiza. Svarīgāk ir palīdzēt bērnam pamatot savu izvēli,” stāsta SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska. </p><p>Viņa norāda, ka viens no biežākajiem klupšanas akmeņiem ir vecāku vēlme bērnam uzreiz pateikt priekšā, ko darīt. ““Ņem šo, tas ir lētāks” vai “šo nepērc, tas ir lieki” – jā, droši vien vecākam ir taisnība, bet bērns tādējādi iemācās nevis izvēlēties, bet gaidīt norādījumus. Labāk ir jautāt “kāpēc”. Kāpēc tu izvēlējies tieši šo produktu? Kāpēc tu domā, ka tas ir izdevīgāk? Kāpēc tu gribi iztērēt visu uzreiz? Ko tu darītu, ja šī lieta maksātu par vienu eiro vairāk?” skaidro Linda Šablinska.</p><p>Būtiskākais nav bērnam pateikt priekšā pareizo atbildi, bet palīdzēt viņam pašam nonākt līdz pārdomātai izvēlei. Pirms pirkuma veikšanas vecāki var aicināt bērnu sev pajautāt: vai es šo lietu patiešām vēlos, vai tā mani vienkārši šobrīd ir ieinteresējusi? Vai šo izvēli izdarītu arī tad, ja precei nebūtu atlaides? Ja iztērēšu naudu šim pirkumam, no kā man nāksies atteikties?</p><h2>Gudra iepirkšanās nav tikai zemākā cena vai lielākā atlaide</h2><p>Rimi aptaujas dati liecina, ka bērniem nereti tiek uzticēta iepirkšanās ģimenes krājumu papildināšanai: 57 % vecāku Latvijā uztic bērniem iegādāties pamata pārtikas produktus, piemēram, maizi, pienu un olas. Tas nozīmē, ka 10 eiro uzdevumu var izmantot ne tikai bērna kabatas naudas, bet arī reāla ģimenes pirkuma plānošanai.</p><p>“Bērna finanšu pratība attīstās, ne tikai mācoties norēķināties pie kases. Gudra iepirkšanās – tas nozīmē izvēlēties vislabāko kvalitāti un izdevīgāko apjomu par atbilstošāko cenu. Tā kā bērni arvien agrāk izmanto arī maksājumu kartes un digitālus norēķinus, Rimi piedāvā jaunu iespēju – Rimi Junior karti bērniem no 7 līdz 15 gadiem, kas piesaistīta vecāku Mans Rimi profilam. Tā bērnam ļauj izmantot lojalitātes programmas priekšrocības, piemēram, akciju cenas un citus piedāvājumus, savukārt vecākam ir iespēja pārraudzīt kartes izmantošanu. To var izmantot kā daļu no plašāka mācību procesa – bērns ne tikai norēķinās, bet arī plāno un izvērtē savus pirkumus un labumu, ko gūst veikalā,” saka Rimi Baltic digitālās attīstības direktore Liene Perija.</p><p>Viņa piebilst – ja bērnam iedod 10 eiro un pēc iepirkšanās viņam paliek pāri 50 centi, tas pats par sevi nepasaka, vai izvēle bijusi gudra. Iztērēt visus 10 eiro uzreiz ne vienmēr nozīmē sliktu rezultātu. Ja bērns apzināti izvēlējies iztērēt visu summu un saprot, ka pēc tam naudas vairs nav, viņš ir ieguvis praktisku pieredzi. Savukārt neiztērēt nevienu centu var nebūt pats labākais lēmums – iespējams, bērns naudu vienkārši baidās tērēt, bet nezina, kam krāj.</p><h2>Praktiski uzdevumi, kā palīdzēt bērnam iemācīties gudri iztērēt 10 eiro</h2><p></p><ul><li>Lai finanšu pratība nekļūtu par lekciju, vecāki var izmantot aizraujošus spēles elementus un mazus uzdevumus.</li></ul><ul><li>Iepērcies par 10 eiro!</li></ul><ul><li>Uzdodiet bērnam izvēlēties trīs produktus, iekļaujoties 10 eiro budžetā. Pēc tam pārrunājiet, kāpēc viņš izvēlējās tieši šīs preces.</li></ul><ul><li>Salīdzini divus variantus!</li></ul><ul><li>Izvēlieties vienu produktu, piemēram, jogurtu vai maizi, un uzdodiet atrast divus līdzīgus variantus. Bērnam jānoskaidro katra produkta iepakojuma cena, tilpums, cena par kilogramu vai litru un vai kādam no tiem ir atlaide.</li></ul><ul><li>Atrodi piemērotāko akciju!</li></ul><ul><li>Nevis vienkārši meklējiet lielāko atlaides procentu, bet jautājiet: “Kura no šīm akcijām mums patiešām ļautu ietaupīt?” Tas palīdz bērnam saprast, ka 50 % atlaide precei, kuru viņš nemaz nevēlas vai kura ģimenei nav vajadzīga, nav automātiski labāka izvēle par 10 % atlaidi produktam, ko plānots iegādāties.</li></ul><ul><li>Iepērcies tā, lai paliktu pāri 2 eiro!</li></ul><ul><li>Iedodiet bērnam 10 eiro, bet ar noteikumu, ka pirkumam drīkst iztērēt tikai 8 eiro. Pēc tam pārrunājiet, cik viegli vai grūti bija izvēlēties, zinot, ka daļa naudas jāpataupa. Tas ir vienkāršs veids, kā bērnam parādīt, ka iepirkšanās budžets nav gluži tas pats, kas visa pieejamā nauda.</li></ul><ul><li>Tu drīksti nepirkt neko!</li></ul><ul><li>Dažreiz iedodiet bērnam 10 eiro un ļaujiet viņam pašam izlemt, vai par šo naudu iepirkties, vai arī to uzkrāt. Pēc tam pārrunājiet, kāpēc bērns nolēmis naudu iztērēt vai paglabāt.</li></ul><ul><li>Sadali 10 eiro “pa kabatiņām”!</li></ul><p></p><p>Vēl viens vienkāršs uzdevums ir kopā ar bērnu sadalīt 10 eiro vairākās “kabatiņās”. Piemēram: 5 eiro – nepieciešamajiem pirkumiem, 3 eiro – uzkrājumam, 2 eiro – brīvai izvēlei. Proporcijām nav jābūt tieši šādām. Svarīgākais ir parādīt, ka naudu iespējams sadalīt atbilstoši dažādiem mērķiem. Jo lielāks bērns, jo sarežģītākus sadalīšanas scenārijus var izvēlēties.</p><h2>Ko darīt, ja bērns iztērē visus 10 eiro “nepareizi”?</h2><p>Pirmajā reizē bērns var izvēlēties ne to, ko būtu izvēlējies vecāks. Taču arī tā var būt vērtīga mācība. Ja bērns visu summu iztērē našķiem un pēc tam saprot, ka nekas nav atlicis, vecākam nav uzreiz jāsteidzas dot papildu naudu. Šāda situācija rada augsni sarunai par to, vai bērns ir apmierināts ar sava lēmuma sekām un vai nākamreiz kaut ko darītu citādi. Gudra izvēle ir spēja apzināties savas iespējas, izvērtēt variantus un rēķināties ar pieņemto lēmumu sekām. </p><h2>Pieejiet radoši!</h2><p>Ar laiku mainiet uzdevumu: piemēram, ļaujiet bērnam iztērēt tikai 7 eiro, atlikt 3 eiro vai par 10 eiro nopirkt konkrētus ģimenei nepieciešamus produktus. Dažkārt šādi mazi eksperimenti var iemācīt vairāk nekā gara lekcija par budžeta plānošanu.</p><p>Galvenais mērķis nav iemācīt bērnam nekļūdīties ar naudu. Svarīgāk ir iemācīt viņam saprast savus lēmumus – kāpēc viņš izvēlējās tieši šo pirkumu un kādas sekas var radīt šī izvēle.</p><p></p>

Nauda

Bērni

Pirmā naudas pieredze bērnam sākas nevis ar lieliem pirkumiem, bet ar mazām ikdienas izvēlēm. Tieši tāpēc 10 eiro bērna rokās var kļūt par ko daudz vairāk nekā tikai naudu: tā...

Bērnam ir 10 eiro – kā tos iztērēt gudri?

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...