Biodegviela - tuvā nākotnē galvenais transporta zaļināšanas līdzeklis

Pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma 1.aprīlī tiek atjaunota biodīzeļdegvielas piejaukuma prasība fosilajai dīzeļdegvielai 7% apjomā. Bioetanols tiek pievienots benzīnam jau no 1 janvāra. Šajā periodā pēc valdības aprēķiniem solītais un gala patērētāju cerētais degvielas cenu samazinājums netika panākts, un Latvija vēl vairāk atpalika Eiropas Savienības transporta emisiju mazināšanas prasību izpildē, secina Latvijas Biodegvielas un bioenerģijas asociācijas (LBBA) valdes loceklis un SIA "Bio-Venta" valdes loceklis un ražošanas direktors Indulis Stikāns.

Salīdzinot ar degvielas cenām kaimiņvalstīs, kur obligātais piejaukums atcelts netika, Latvija tā arī nepiedzīvoja cenu samazinājumu patērētājiem par valdības aprēķinātajiem 10 - 14 centiem litrā. "Savukārt šobrīd vairāk nekā nekorektas ir spekulācijas par strauju cenu lēcienu pēc obligātā piejaukuma prasības atjaunošanas aprīlī, kas reāli varētu veidot aptuveni 3 centus litrā. Aptuveni šādā apjomā samazinājās degvielas cena pēc obligātā piejaukuma atcelšanas," uzsver I. Stikāns.

Divu gadu laikā, kamēr biodegvielas piejaukums degvielai bija brīvprātīgs, tātad praktiski netika īstenots, Latvija vēl vairāk atpalika ES transporta zaļināšanas jeb emisiju samazināšanas mērķu izpildē.

"Atgādināšu, ka lēmumu atcelt biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai uz pusotru gadu varētu salīdzināt ar 20 miljoniem eiro no valsts budžeta. Ja nesasniegtais emisiju samazināšanas mērķis būtu bijis jākompensē, pērkot CO2 kvotas, kā tas pagaidām vēl nav jādara, valsts budžetam tas izmaksātu aptuveni 20 miljonus eiro. Kvotu cena svārstās, ir pat prognozes, ka pēc 2027.gada tā var pārsniegt pat 100 eiro par tonnu CO2," aprēķinājis I. Stikāns.

Pēc I. Stikāna vārdiem, atjaunojamo energoresursu attīstībai kopumā traucē "mētāšanās ar politiskiem lēmumiem enerģētikas sektorā un zemā tiesiskā paļāvība." SIA "Bio-Venta" jau vairākus gadus iegulda līdzekļus gan otrās paaudzes, gan modernās biodegvielas tehnoloģijā un ražošanā.

Viņš atgādina, ka Saeimas frakciju vadītāji 2023.gada 22.maijā Saeimā parakstīja Memorandu, kurā ietverta arī apņemšanās atbalstīt vietējos atjaunojamās enerģijas ražotājus: "Nozare gaida šī politiskā atbalsta īstenošanu. Mūsu gadījumā tas nozīmētu obligātā biodegvielas piejaukuma saglabāšanu."

"Šobrīd tieši biodegviela ir visreālāk izmantojamais produkts emisiju samazināšanā - jau tagad plaši pieejams, neprasa papildu subsīdijas un jūtami samazina emisijas, proti katrs litrs biodīzeļdegvielas samazina emisijas par 2 kg co2" situāciju iezīmē I. Stikāns. Elektroautomašīnas tikai nesen sākušas iegūt lielāku izmantojamību, kamēr biometāna un ūdeņraža izmantoša, kaut arī vieš cerības nākotnē, vēl ir tikai sākotnējās izstrādes stadijā.

Arī Eiropas Biodīzeļa padome uzsvērusi, ka arvien plašāk jāizmanto visas biodegvielas, kuru emisijas ir mazākas nekā fosilajai dīzeļdegvielai. Savukārt, ES auditori uzsver, ka transporta zaļināšanas aspektā milzīga nozīme ir likumdošanas paredzamībai atjaunojamās enerģijas sektorā, lai mazinātu ieguldītāju un attīstītāju risku.

Eiropas Komisijas politikas speciālisti ilgtspējīga un vieda transporta jautājumos izteikušies, ka vairāki ES mēroga tiesību akti, kas ietekmē biodegvielas nozari, nodrošinās labu pamatu turpmākajiem ieguldījumiem un palielinās atjaunojamās enerģijas izmantošanu transportā, norādot, ka ES pašreizējais uzsvars uz atteikšanos no Krievijas fosilā kurināmā ir mainījis spēles gaitu.

Pēdējo četru gadu laikā, kad tika piedzīvota dubulta krīze - Covid-19 un Krievijas agresiju Ukrainā, ES valstis pārliecinājās, ka to enerģētiskā drošība un globālo vērtību ķēžu drošība nav pašsaprotama, bet biodegvielas vai plašākā nozīmē atjaunojamās degvielas var aizstāt daļu no importētajām fosilajām degvielām. "To saprot arī Latvijas biodegvielas ražotāji un cer uz stabilu un paredzamu likumdevēju un valdības atbalstu šai jomai," rezumē I. Stikāns.