Latvijas bobsleja leģenda Sandis Prūsis sarunā "VEF podkāstā" paudis atziņu, ka šobrīd treniņu metodes krasi atšķiras no tām, kādas bija agrāk, kā arī salīdzināja sportistu paaudzes, ironizējot, ka agrāk visi kopā varējuši pasēdēt pie alus kausa, bet šobrīd nekas tāds nav iespējams.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas Biedru sapulcē Latvijas izlases treneris Sandis Prūsis aizvadīto sezonu nodēvēja par sliktāko 19 gadu laikā. Šī sezona pašam trenerim likusi izvērtēt, vai nepieciešamas kardinālākas izmaiņas valstsvienības struktūrā. "Izvērtējot aizvadītās sezonas rezultātus, Prūsis pauda gatavību dot komandas vadības grožus jauniem speciālistiem, kuri ar svaigu skatījumu un izmaiņām treniņu metodikā spēj mobilizēt un veicināt Latvijas komandu sniegumu olimpiskajā sezonā.

"Tādi treniņi jau sen vairs nenotiek," pārdomās "VEF podkāstā" dalījās Prūsis. "Mums tagad ir pareizāki, gudrāki un modernāki treniņi un līdz ar to tie džekiņi arī ir savādāki. Es nemaz tagad nevaru strādāt ar tādām metodēm kā agrāk. Šobrīd viens otrs mani bāriņtiesā iesūdzētu, tāpēc tas jau vairs nav iespējams."

Prūsis atzina, ka viņa visu laiku labāko Latvijas bobslejistu četriniekā nebūtu neviens no pēdējo piecu gadu sportistiem. "Agrāk bija veči, kurus cienīju. Mums bija maza komanda, nebija lielas algas un gudru treneru. Mums bija ideja, mērķis un vienīgais, kas mums interesēja, bija rezultāts. Džeki mēdza taisīt sūdus un tādos gadījumos arī nācās apgriezt viņu tā jau mazās algas. Taču nevaru nevienu sliktu vārdu pateikt."

"Ir bijuši gadījumi pēc nometnes, kad džeki aiziet kost, bet man bija ieplānots jau nākamajā rītā treniņš un es jau redzu - cits pat viesnīcā nav bijis, cits varbūt pāris stundas pagulējis. Uzreiz nomainu plānu un ielieku riebīgu, pretīgu un grūtu treniņu," stāsta Prūsis.

Bet, ko es varu pateikt - neviens neņaudēja un neviens nepukstēja kā tagad. Notrenējāmies, paspiedām rokas un visi aizbrauca un par to es viņus cienu.

"Viņi taisīja sūdus, bet es biju gatavs jebkurā brīdī viņus aizstāvēt. Tas bija cits kalums tiem džekiem. Mēs jau ņirdzam, ka šobrīd jau es nevaru pasēdēt ar sportistu pie alus vai kāda niknāka kausa. Tajā laikā visi pasēdējām, pasmējāmies par to," bobslejistu paaudzes salīdzināja Prūsis.

Prūsis atzīst, ka agrāk uz jauno bobslejistu atlasēm nāca vairāk nekā 200 cilvēku, bet šobrīd atnāk labi ja astoņi līdz 20. "Tagad jau ir tā, ka mēs ņemam tādus, kurus agrāk pat neizskatījām. Šobrīd citos sporta veidos ir lielāki līgumi - citam futenītis, citam basītis, tāda ir realitāte. Citreiz arī saproti uzreiz, ka tur nekā nebūs. Reizēm ir tā, ka varam netērēt laiku, atrādījies esi, vari braukt mājās. Labi, es varbūt dramatizēju - iespēja, protams, visiem tiek dota. Daudzi vecāki domā, ka es tagad aizvedīšu bērnu uz bobsleju Prūsim un lai viņš uztaisa baigo cilvēku. Tā jau tas nenotiek, ja tu esi sliņķis un neaktīvs, es jau arī tevi neizmainīšu."