Gaisā jūtami pirmie rudens vēstneši, taču tas nebūt
nenozīmē, ka ceļojumu laiks ir beidzies. Pēdējo gadu laikā ar Kultūras
ministrijas (KM) piesaistīto Eiropas Savienības fondu finansējumu Latvijas
reģionos ir izbūvēti un atjaunoti dažādi kultūras un dabas mantojuma objekti -
muižas, pilis, baznīcas, torņi, parki, muzeji u.c. Šogad KM pašmāju tūrismu
veicinošās aktivitātes "Atrastā Latvija" ietvaros aicina uz teju 40
tūrisma objektiem, kas piemēroti cilvēkiem ar kustību traucējumiem, tostarp
cilvēkiem, kas izmanto ratiņkrēslu.

Domājot par vides pieejamības uzlabošanu, aktivitātes
"Atrastā Latvija" ietvaros, eksperti veica dažādu apskates objektu
novērtēšanu. Tūrisma galamērķu novērtējumi apkopoti vienotā tīmekļvietnē
- <a target="_blank" href="https://www.atrastalatvija.lv/par-kampanu/">https://www.atrastalatvija.lv/par-kampanu/</a> -
kur pie katras apskates vietas ir pievienots individuāls apraksts, kas raksturo
tā pieejamības līmeni un specifiku cilvēkiem ar invaliditāti. Apskates objekti
ir pieejami visā Latvijā, taču šajā brīvdienu ceļvedī apkopoti seši tūrisma
objekti, kurus izbaudīt ikvienam ģimenes loceklim.

Izglītojošais Zinātnes centrs "Vizium"

"Vizium" ir atpūtas vieta, kas ir lieliski
piemērota visai ģimenei. Šajā centrā ar 80 interaktīvu un izglītojošu eksponātu
palīdzību ikvienam ir iespēja nokļūt nākotnes pilsētā un iepazīt zinātni.
Centra piedāvātās iespējas ļauj ikvienam iejusties zinātnieka lomā un atbrīvot
savu zinātkāri, apgūstot tādas tēmas kā fizika, matemātika, modernās
tehnoloģijas un programmēšana, veselīgs dzīvesveids, cilvēks un sevis
izzināšana, ģeogrāfija u.c.

Carnikavas ciems

Carnikavas ciems, tepat Rīgas pievārtē, lepojas ar sava
novada senajām zvejniecības tradīcijām. Tās veidojušās kopš līvu zvejnieku
ciemu sadzīves un vācu laikiem, kad zvejnieku nodokļus veidoja nēģu kubuli vai
noteikts lašu skaits. Jau vairāk nekā 10 gadus, kopš 2012.gada, Carnikavas
novada zvejniecības tradīcijas un vēstures, un kultūras mantojuma liecības
apskatāmas Carnikavas Novadpētniecības centrā. Tā ēka veidota kā kopija netālu
no Gaujas grīvas 1851.gadā būvētajām zvejnieka un pārcēlāja mājām "Cēlāji".
Pēc centra vizītes un tajā eksponētās izstādes apmeklēšanas, ikviens viesis
aicināts doties pastaigā pa Gaujas promenādi.

Ludzas viduslaiku pilsdrupas

Jau izsenis Ludzas pils sarkanie mūri, kas atspīd starp
Lielo un Mazo Ludzas ezeru, ir viens no gleznainākajiem Latvijas skatiem.
Vēsturiskie un iespaidīgie viduslaiku pils mūri ir Ludzas pilsētas seja un
vizītkarte, kam piešķirts arī valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa statuss.
Jirgena Helmsa hronikās ziņots, ka pils uzcelta pirms vairāk nekā 600 gadiem -
1399.gadā, bet kā austrumu pierobežas cietoksnis tā pirmo reizi rakstos
pieminēta jau 1433.gadā. Tā atrodas blakus Ludzas Baznīckalnam ar tā apbūvi,
kas ir Ludzas vecpilsētas kā pilsētbūvniecības pieminekļa daļa, ap kuru
veidojusies senā pilsēta. Ieņemt pils mūrus ir centies gan Krievijas cars Ivans
Bargais, Polijas karalis Stefans Batorijs un Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs.
Neskatoties uz to, ka pils mūrus skāris laika zobs un tās mūri saglabājušies
fragmentāri, joprojām pils ansamblis pārsteidz ar savu varenību un ir labi
redzams no tāliem skatu punktiem.

Vidzemes pērle - Siguldas Jaunā pils

Siguldas Jaunā pils, kas pārbūvēta pēc arhitekta Alfrēda
Birkhāna projekta 1937.gadā, tiek uzskatīta par krāšņāko Rakstnieku pili
Eiropā. Pirmā mūra ēka tika uzcelta 1207.-1209.gadā, savukārt 20.gadsimta 20.-
40. gados Jaunā pils ieguva atpazīstamību kā Rakstnieku pils. Šādu nosaukumu tā
iemantojusi, jo tajā viesojušies tādi pazīstami latviešu rakstnieki kā Kārlis
Skalbe, Aleksandrs Čaks, Jānis Akuraters un Rainis. Radošas dvēseles pils mūri
pulcē joprojām, šobrīd pils radošā kvartāla ēkās darbojas amatnieki un
mākslinieki, kuru darbnīcās un salonos iespējams gan apgūt jaunas prasmes, gan
iegādāties suvenīrus. Turklāt pils amatniekiem pašiem ir iespēja izaicināt savu
radošo pusi dažādās darbnīcās, piemēram, tekstila, papīrmākslas, "Viktora
vēstules", spieķu un daudzās citās darbnīcās.

Valmieras pils kultūrvides centrs un ekspozīcija "de
Woldemer"

Kādu 1381.gada dokumentu, kas glabājas Hanzas pilsētas
Lībekas arhīvā, rotā dzeltena vaska zīmogs ar senāko Valmieras ģerboni. Tam
virsū vārdi - "de Woldemer" - no Valmieras. Šobrīd pils kultūrvides
centrs aicina apmeklētājus "Atslēgt Valmieras vēsturi" caur jaunās
ekspozīcijas "de Woldemer" prizmu. Tā harmoniski integrēta pils mūrī
un Valmieras senākajā koka ēkā, ko tautā joprojām dēvē par Veco aptieku, kuras
pirmsākumi meklējami 1735.gadā. Jaunatklātā ekspozīcija "de Woldemer"
apmeklētājus aizrauj stāstā par seno Valmieru, kur satiekas senākā pilsētas un
tai pieguļošās pils vēsture. To pavada aizgājušo laiku valmieriešu pasaules
uzskati un Hanzas tirgotāju varenība, kā arī amatnieku vērā ņemamās prasmes.

Kur jaunais apvienojas ar veco - Dobeles pils

Jau kopš mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem Dobeles pilskalnā
pastāvējusi nocietināta koka pils, kurai apkārt veidojusies plaša senpilsēta.
Krustnešu karagājienu laikā Dobeles teritorijas iedzīvotāji piedzīvoja ne vienu
vien uzbrukumu. Tādēļ 13.gadsimtā, 1289.gadā, zemgaļi pieņēma kardinālu lēmumu
nodedzināt paši savu koka pili, lai tā nenonāktu ienaidnieku nagos, un devās
meklēt patvērumu uz Lietuvu. Pēc 1729.gada Livonijas ordeņa celtā pils vairs
netika apdzīvota un pamazām sabruka. Klīst runas, ka vietējie iedzīvotāji
izmantoja pilsdrupu akmeņus savu mājokļu būvēšanai. Šobrīd Dobeles pils ir
kļuvusi par daudzfunkcionālu kultūras, amatniecības un tūrisma attīstības
centru.

Kur aizbraukt

Ceļojumi

Atpūta

Gaisā jūtami pirmie rudens vēstneši, taču tas nebūt nenozīmē, ka ceļojumu laiks ir beidzies. Pēdējo gadu laikā ar Kultūras ministrijas (KM) piesaistīto Eiropas Savienības fondu finansējumu Latvijas reģionos ir izbūvēti...

Brīvdienu ceļvedis: Galamērķi Latvijā, kas pieejami cilvēkiem ar kustības traucējumiem

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...