Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība aizstāvēs 100% samaksu par virsstundām

Ja darba devēji vēl turpmāk pretēji kompromisam virzīs savus priekšlikumus Darba likuma grozījumos, kas atbalstīti valdībā un nodoti skatīšanai Saeimā, arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) varētu rīkoties līdzīgi, paturot tiesības virzīt virkni savu priekšlikumu, piektdien preses konferencē sacīja LBAS priekšsēdētājs Egīls Baldzēns.Gadījumā, ja darba devēji turpināšot "torpedēt kompromisus" Darba likuma grozījumos, arī arodbiedrības varētu piedāvāt vēl priekšlikumus savu biedru interešu vārdā.LBAS ieskatā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) patlaban ir gatava piedāvāt savu, darba devēju, nostāju, kas noformulēta iekšēji padomē, nevis kopīgās sarunās.LBAS pārstāvji uzsver, ka virsstundu darbs tiek veikts darbinieka veselības un atpūtas laika rēķina, un praksē darbiniekiem bieži nav pilnīgas brīvības atteikties no virsstundu darba.Piemēram, arodbiedrības "Enerģija" priekšsēdētāja Lilita Vagele konferencē pauda, ka enerģētikas nozarē virsstundu apmaksas samazinājums sevišķi ietekmētu darbinieku intereses, jo liels apjoms darba virsstundu šajā nozarē tiek aizvadīts, novēršot bojājumus.Savukārt Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības "LAKRS" priekšsēdētāja Inga Vējiņa norādīja, ka transporta un loģistikas nozarē darbinieki jau tā ir spiesti pelnīt naudu ar virsstundu darbu. Šoferu trūkuma dēļ šobrīd tiek atcelti reisi darbinieku trūkuma dēļ, tā ka virsstundu samaksas apmēra samazinājums vēl vairāk veicinātu šo problēmu, jo transporta pārvadātāji jau šobrīd "ir uz bankrota robežas"."Šoferi virsstundas par 50% apmaksu nestrādās," uzsvēra Vējiņa.Lai gan diskusijā par Darba likuma 110.pantu, kas paredz arodbiedrības biedra aizstāvību uzteikuma gadījumā, tiekot deklarēts, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurai šī tiesība pastāv, tiek pazaudēts fakts, ka Lietuva un Igaunija jau sen atteikusies no šīs tiesības. Abas valstis ir ieviesušas efektīvas trīspusējās (tiesnesis, darba devējs, arodbiedrības pārstāvji) darba strīdu komisijas, skaidro LBAS.Šādas komisijas ir izveidotas zem valstu darba inspekcijām un palīdz ātrā veidā izskatīt darba strīdus, tostarp strīdus saistībā ar netaisnīgu atlaišanu. Komisijas ir alternatīva Darba likuma 110.pantam, kas nodrošina darbinieku aizstāvību strīdu risināšanā.LBAS savulaik rosināja šādu komisiju izveidi, taču valdība to neatbalstīja, tāpēc 110.pants šobrīd esot drošības garants arodbiedrības biedru aizstāvībai.Arī darba koplīgumu termiņi ir būtiski sociālā dialoga elementi, un valdības pārstāvjiem būtu jāveicina to slēgšana, skaidrojot iespējas noslēgt līgumus gan uz noteiktu termiņu, gan ar ultraaktivitāti, kas paredz koplīguma spēkā esamību līdz jauna līguma noslēgšanai, norāds LBAS.Jau kopš 2002.gada ir bijušas divas iespējas - slēgt līgumu uz noteiktu termiņu, pēc kura koplīgums izbeidz savu spēku un slēgt koplīgumu ar tā saucamo ultraaktivitāti, kas paredz, ka tas turpina spēku arī pēc termiņa beigām līdz jauna koplīguma noslēgšanai.LBAS pārstāvji arī vērtē, ka izmaksu samazināšana par virsstundu darbu, kā arī iespējamās izmaiņas koplīgumu regulējumā bez rūpīgas analīzes un sociālā dialoga negarantē Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspējas pieaugumu. LBAS pauž, ka virsstundu piemaksu apmērs atrauti pats par sevi neveido darbaspēka izmaksas.LBAS skaidro, ka darba devēju piesauktais konkurētspējas jautājums ir saistīts ne tikai ar samaksas apmēru, bet arī ar produktivitāti, investīciju vidi un kvalificēta darbaspēka pieejamību. Pie summētā darba laika ir pieļaujams noteikt garāku pārskata periodu, kas nozīmē, ka darba stundas pārskata periodā izlīdzinās un, iespējams, ka virsstundas nemaz neveidojas.Arodbiedrību pārstāvji arī atzīst, ka tie darba devēji, kuri godprātīgi uzskaita virsstundu darbu un apmaksā to, samazinās savus izdevumus, ja samazinās piemaksu apmēru Darba likumā, bet darbinieki būšot vienīgie cietēji. Turklāt tie darba devēji, kuri nemaksā arī tagad, nemaksās arī tad, kad piemaksu samazinās uz 50% apmēru, jo tas "vienkārši ir jautājums par kultūru, attieksmi un tiesisko nihilismu kopumā".LBAS min, ka Polijā, kur katrai virsstundai, kas pārsniedz normālo darba laiku nedēļā jeb 40 darba stundas, tiek piemērota 100% piemaksa. Kopš 2020.gada Polijā bijis arī straujākais darbaspēka izmaksu pieaugums - par vienu nostrādāto stundu vidēji izmaksas ir pieaugušas par 37%, kamēr Lietuvā tās pieaugušas par 36%, Latvijā par 30% un Igaunijā par 28%.Pie vidējās algas valstī darbaspēka izmaksas par vienu dienu ar vienu virsstundu ir par gandrīz 5 eiro zemākas nekā Lietuvā un 24 eiro zemākas nekā Igaunijā. Līdz ar to esot grūti pamatot, ka Latvijā darbaspēks ir nekonkurētspējīgi dārgs un tas būtu šķērslis investīciju piesaistei.Arodbiedrības uzsver, ka Latvijai vairs nav nopietnu iespēju konkurēt ar "lēto darbaspēku", jo vienmēr tirgū ienāk valstis, kuru ekonomiskā situācija spēj piedāvāt vēl mazākas darbaspēka izmaksas.Savukārt LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs aģentūrai LETA skaidroja, ka koplīgumu pārslēgšanas periods pēc termiņa beigām būtu noteicams pusotra gada, nevis divarpus gadu apmērā, ņemot vērā iespējamās izmaiņas, kas var notikt šajā laika periodā.LDDK arī uzskata, ka esošie Darba likuma grozījumi neparedz patvaļīgu darba devēju atkāpšanos no spēkā esošiem koplīgumiem - diskusija attiecoties uz līgumiem, kuru termiņš jau ir beidzies un kuru pašreizējā redakcija ļaujot tos turpināt bezgalīgi.Tostarp 110. pants, kas paredz arodbiedrību iesaisti darbinieku aizsardzībā, pēc LDDK domām, esot novecojis un ierobežojot brīvu uzņēmējdarbību, radot diskrimināciju darbiniekiem neatkarīgi no viņu piederības arodbiedrībai. LDDK uzskata, ka arodbiedrībām būtu jāstrādā pie jaunu biedru piesaistes un darbinieku noturēšanas.Arī virsstundu regulējums patlaban esot dārgs un neefektīvs, un samazinātas virsstundu piemaksas varētu motivēt darba devējus precīzāk uzskaitīt nostrādātās stundas, nodrošinot darbiniekam atbilstošu atalgojumu. Taču šos jautājumus nevajadzētu risināt, balstoties uz darbinieku vēlmi vai nevēlēšanos strādāt virsstundas, bet gan izvērtējot kopējās atalgojuma sistēmas un darbaspēka pieejamības aspektus konkrētajās nozarēs.Lai gan tiek apsvērta atsevišķas institūcijas loma strīdu risināšanā, šobrīd darba devējiem neesot pārliecības, ka šāda institūcija spētu paātrināt darba strīdu izskatīšanu ar arodbiedrībām, sacīja Gorkšs.Jau vēstīts, ka LBAS publiski pauda, ka atbalsta un uztur savu saskaņojumu pagājušajā nedēļā valdības sēdē atbalstītajai Darba likuma grozījumu redakcijai, uzsverot, ka nekādā gadījumā negrasās piekāpties vēl kādiem kompromisiem.LBAS turpinās sarunas ar Saeimas frakcijām un, ja vajadzēs, sasauks ārkārtas padomes sēdi, lai lemtu par tālāko rīcību, tostarp protesta akcijām. Tālākās darbības būšot atkarīgas no Darba likuma grozījumu virzības Saeimā, konkrētāk, arī tad, kad likumprojekts nonāks Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas redzeslokā.

Darba likums

Darbs

Politika

360 Ziņas

Ja darba devēji vēl turpmāk pretēji kompromisam virzīs savus priekšlikumus Darba likuma grozījumos, kas atbalstīti valdībā un nodoti skatīšanai Saeimā, arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) varētu rīkoties līdzīgi, paturot...

Brīvo arodbiedrību savienība ir kategoriski pret Darba devēju konfederācijas virzītajiem grozījumiem Darba likumā

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...

Ielādējam...