<div>Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pieaudzis bulgāru atbalsts NATO, un pēdējo septiņu gadu laikā tas palielinājies no 20 līdz 40%, liecina nesen veiktā aptauja.Vienlaikus pieaudzis atbalsts Eiropas Savienībai (ES), kamēr atbalsts Krievijai ir sarucis.Saskaņā ar aptauju, ko pēc Humanitāro un sociālo pētījumu centra pasūtījuma veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Alpha Research", 49% respondentu atzinuši, ka Bulgārija no dalības NATO guvusi vairāk nekā zaudējusi, kamēr 29% bijuši pretējās domās.Pēdējo sešu gadu laikā pirmās grupas pārsvars pār otro pieaudzis no pieciem līdz 20 procentpunktiem.Tajā pašā laikā atbalsts Krievijai un tās diktatoram Vladimiram Putinam ir ievērojami mazinājies. Krievu tēls bulgāru acīs dramatiski iedragāts pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.Pozitīvā attieksme pret Krieviju augstāko punktu - 60,1% -sasniedza 2018.gadā, kamēr šogad Krieviju pozitīvi vērtē tikai 31,8% bulgāru. Lai gan salīdzinājumā ar vidējo līmeni ES tas joprojām ir augsts rādītājs, skaidri vērojama lejupslīdes tendence.Kamēr 2018.gadā par Krieviju negatīvās domās bija tikai 8,2% bulgāru, šobrīd pret Krieviju negatīvi izturas jau 33,7% aptaujāto.Bulgāru acīs ievērojami cietis arī Putina tēls. To respondentu skaits, kas putinu vērtē pozitīvi laikā kopš 2018.gada sarucis no 45,2% līdz 22,1%. Savukārt negatīvi Krievijas diktatoru šobrīd vērtē jau 49,5% bulgāru.Tomēr "Alpha Research" norāda, ka Bulgārija ir "vājais posms" starp Austrumeiropas valstīm, ņemot vērā atsevišķu politiķu prokrievisko nostāju. Turklāt Krievijas hibrīdkara operācijas uzkurina pretrietumnieciskus noskaņojumus, kas sabiedrībā veicina polarizāciju un iespējamus konfliktus."Alpha Research" bulgāru noskaņojumu raksturo kā "jauktu". No vienas puses, tas "principā" ir proeiropeisks, taču no otras, saglabājas spēcīgas vēsturiskās un nostalģiskās simpātijas pret Krieviju.Neskatoties uz to, Bulgārijā ir pārliecinošs prodemokrātisks vairākums, kas atbalsta dalību ES. Kopumā divas trešdaļas bulgāru vēlas dzīvot valstī ar Rietumu parauga demokrātisku iekārtu, kamēr trešdaļa dotu priekšroku zināma veida diktatūrai - vai nu autoritāram režīmam, vai komunistiskai diktatūrai, vai arī militārai huntai, liecina aptaujas rezultāti.Vislielākais atbalsts liberālajai demokrātijai ir galvaspilsētā Sofijā, kur par to izteicies 81% aptaujāto. Arī lielākajos reģionālajos centros 73% respondentu pauduši atbalstu liberālajai demokrātijai. Taču mazākās pilsētās šis atbalsts jau sarūk līdz 55%.Jo vairāk sabiedrībā ir neapmierinātu indivīdu un sociālo grupu, jo lielāks atbalsts ir dažādām populistiskām partijām un kustībām, norāda pētnieki.Kopumā Bulgārijas dalību ES šobrīd atbalsta 61% bulgāru, kamēr pret to iestājas tikai 16%. Pētījuma autori norāda, ka to veicinājis Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu, kas palīdzējis Bulgārijas pilsoņiem ieraudzīt iespējamo kaitējumu, kādu varētu nodarīt izstāšanās no ES.</div>

NATO

Bulgārija

Ārvalstīs

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pieaudzis bulgāru atbalsts NATO, un pēdējo septiņu gadu laikā tas palielinājies no 20 līdz 40%, liecina nesen veiktā aptauja. Vienlaikus pieaudzis atbalsts Eiropas Savienībai (ES), kamēr...

Bulgārijā pieaudzis atbalsts NATO un ES

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...