Arī šajā valdībā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)
turpina tēlot grupu diskusiju moderatoru, nevis uzņemas tos pienākumus, kas
atbilst valsts valdības vadītājam, tādu viedokli pauda Latvijas Universitātes
(LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāns un politologs Jānis Ikstens, komentējot
Ministru kabineta darbības 100 dienas.

Politologs atzīmēja, ka valdības darbu nevar novērtēt kā
gludu, un Kariņš, kurš parlamentā šoreiz pārstāvēts nevis ar astoņiem
deputātiem, kā tas bija iepriekšējā valdībā, bet ar 26 deputātiem, esot
"pirmā un lielākā problēma".

Ikstens norāda, ka pretrunas, kādas iezīmējās valdības
veidošanas procesā starp partiju apvienību "Jaunā vienotība" (JV) un
partiju "Apvienotais saraksts" (AS), nekur nav izgaisušas, par ko spilgti
liecina veselības aprūpes budžets.

"Mēs dzirdam stāstus par nepieciešamajām reformām,
kuras ir jāīsteno, bet no premjera neizskan neviens jēdzīgs priekšlikums, it kā
tas neattiektos uz viņu un viņa vadīto valdību. Bezjēdzīgā ministru pātagošana
ar retoriskiem paņēmieniem publiskajā telpā droši vien turpināsies. Acīmredzot,
Kariņš nesaprot, ka viņš ir ne tikai daļa no šī procesa, bet arī tā visa
vadītājs. Šķiet, ka premjers ir piemirsis arī sadarbības līgumu, kurā sacīts,
ka visi atbild par valdības darbu solidāri, tostarp arī premjers un JV,"
sacīja LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns.

Taujāts, vai līdzīgi izaicinājumi valdībai būs arī saistībā
ar izglītības nozari, Ikstens atzīmēja, ka arī saistībā ar šo jomu ir
"pilnīgi bezjēdzīgā" retorika par reformām, kuras ir jāīsteno, it kā
Ministru prezidents nebūtu vadījis valdību iepriekšējos četrus gadus ar visām
iespējām reformēt izglītības sistēmu. Tagad rodas priekšstats, ka Kariņš ir
pamodies un sapratis, ka kaut kas nav īsti labi. Pēc Ikstena paustā, tas būtu
smieklīgi, ja nebūtu tik bēdīgi.

Jautāts, vai valdībai ir idejas, kā īstenot apņemšanos par
ekonomikas transformāciju, politologs norādīja, ka tā nešķiet. Izskatās, ka
valdības priekšstats par ekonomikas transformāciju aprobežojās ar palielinātu
budžetu aizsardzībai un būtisku algu palielināšanu sev un ierēdņiem. Viņš
atzīmēja, ka nav dzirdēts, ka cilvēki, kas darbojas ar jaunuzņēmumiem,
informāciju tehnoloģijām vai ražošanu, "sajūsmā sēktu" par to, kā
valdība gatavojas ekonomiku transformēt.

Runājot par to, ko par pirmajām valdības 100 dienām var
secināt par nākamajiem gadiem, Ikstens norādīja, ka neko labu tas neliecina.
Spriedze starp JV un AS nemazināšoties. Būtisks būs jautājums par Valsts
prezidenta vēlēšanām, pēc tam varētu būt "kustības" saistībā ar
izglītības un veselības nozarēm. Tāpat gaidāmas sarunas par skolu tīkla
optimizāciju, kur JV un AS būs diezgan atšķirīgi viedokļi. Abās nozarēs
tūlītēja uzrāviena nebūs un spriedze starp partijām ja ne saglabāsies, tad
pieaugs.

Jautāts, kāds varētu būt risinājums šai situācijai, politologs
uzsvēra, ka viens no risinājumiem varētu būt, ja Kariņš kandidētu Eiropas
Parlamenta vēlēšanās un pamestu Ministru prezidenta posteni. Ikstena ieskatā,
tā būtu atkāpšanās ar godu un zināmu drošības spilvenu.

Veselības aprūpe

Krišjānis Kariņš

Saeima

Izglītība

Sabiedrība

Arī šajā valdībā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) turpina tēlot grupu diskusiju moderatoru, nevis uzņemas tos pienākumus, kas atbilst valsts valdības vadītājam, tādu viedokli pauda Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu...

"Būtu smieklīgi, ja nebūtu tik bēdīgi," politologs Ikstens skarbi izsakās par līdzšinējo valdības darbu

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...