Valdība nākamajos trīs gadus varētu piešķirt papildu 1,2 miljonus eiro gadā Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma reformai, izriet no Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā tiesību aktu projekta anotācijas, kas pieejama Tiesību aktu portālā.KM pērn bija jāizstrādā priekšlikums māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtībai no 2024.gada, tostarp nosakot kritērijus, pēc kuriem tiek aprēķināta un sadalīta valsts budžeta mērķdotācija māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.Ministrijā izstrādāts konceptuālais ziņojums par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu, kas paredz atbalstīt priekšlikumu māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas reformas uzsākšanai, pakāpeniski nosakot līdzvērtīgu valsts finansējuma daļu jeb 2024., 2025. un 2026.gadā palielinot valsts budžeta mērķdotāciju 1,2 miljonu eiro apmērā katru gadu māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī ieviešot atšķirīgu atskaišu sistēmas mehānismu, proti, pašvaldībai un citiem dibinātājiem, kas nav pašvaldības mērķdotāciju maksāt pēc fakta, nevis kā līdz šim - avansā.Anotācijā norādīts, ka saņemta arī tiesībsarga vēstule. Tajā uzsvērts, ka, iepazīstoties ar jomas tiesisko regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem un informāciju par to izpildi, Dziesmu un deju svētku norisē tieši iesaistīto kultūras darbinieku sniegto redzējumu, kā arī aptaujās atspoguļoto Dziesmu un deju svētku dalībnieku viedokli, ir pamats piekrist kultūras nozares viedoklim, ka esošais māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma modelis ir uzlabojams, jo tas vairumā gadījumu nenodrošina kolektīvu vadītāju ieguldītajam darbam atbilstošu atalgojumu, kā arī netiek pārskatīts atbilstoši objektīviem rādītājiem, tostarp pieaugošajai dzīves dārdzībai. Tiesībsarga ieskatā pašreizējais modelis arī nenodrošina pietiekamu valsts iesaisti un padara kolektīvu vadītāju atlīdzību atkarīgu no pašvaldības finansiālajām iespējām, kas ir ļoti dažādas, tādējādi tiek apdraudēta tiesiskā vienlīdzības principa īstenošana.Pirmajā reformas solī paredzēts, ka ikgadējais valsts budžeta mērķdotācijas apjoms māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tiek noteikts likumā par valsts budžetu kārtējam gadam. Iecerēts, ka valsts budžeta mērķdotācija māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tiks aprēķināta un sadalīta, pamatojoties uz noteikumiem, kas nosaka kārtību, kādā pašvaldībām un citiem dibinātājiem aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.Projekts paredz finansējuma pārdali 2024., 2025. un 2026.gadā 1,2 miljonu eiro apmērā katru gadu no budžeta resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" uz KM valsts budžeta apakšprogrammu "Kultūras mantojums" 140 020 eiro apmērā un uz KM valsts budžeta apakšprogrammu "Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" 1 083 896 eiro apmērā, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu finansēšanas reformas uzsākšanu.

Nauda

Dziesmu un deju svētki

Valdība

Aktuāli

Valdība nākamajos trīs gadus varētu piešķirt papildu 1,2 miljonus eiro gadā Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma reformai, izriet no Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā tiesību aktu projekta anotācijas, kas...

Cer piešķirt papildu 1,2 miljonus eiro gadā Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma reformai

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...