Latvijā ir augsts kiberapdraudējuma līmenis, tomēr patlaban tas nav tik augsts, kā tas bija 2022.gadā, intervijā aģentūrai LETA atzina informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina.

Viņa akcentēja, ka 2022.gadā kiberapdraudējuma līmenis daudzas reizes pārsniedza iepriekš redzēto līmeni.

"Šobrīd draudu līmenis nav samazinājies visās jomās, bet tomēr esam iemācījušies daudz labāk ar to tikt galā, liela daļa uzbrukumu tiek atvairīti automatizēti, līdz ar to slodze gan mums, gan citām institūcijām pašlaik ir mazāka, bet turpinām intensīvi strādāt," intervijā sacīja Kaškina.

Tāpat viņa norādīja, ka Latvija ir demonstrējusi pārliecinošu kibernoturību, un līdz šim fiksētie uzbrukumi nav radījuši ne būtisku, ne paliekošu ietekmi uz sabiedrību.

Runājot par līdz šim kritiskākajiem periodiem Latvijas kibertelpā, Kaškina sacīja, ka 2022.gada pirmā puse un gads kopumā ir bija viens no kritiskākajiem periodiem.

"Cert-EU" apkopotajā statistikā par valstīm, pret kurām ir tikuši vērsti Krievijas režīmu atbalstošo haktīvistu uzbrukumi, Latvija ierindojās otrajā vietā aiz Polijas absolūtos skaitļos, neskatoties uz valsts lielumu vai interneta resursu daudzumu.

"Tas arī ir viens no pierādījumiem, ka 2022.gadā pārbaudījumi bija ļoti nopietni," akcentēja Kaškina.

Tomēr šobrīd Latvija vairs nav topa augšgalā, jo haktīvistu uzbrukumi ir vienmērīgāk vērsti pret visām NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm, ne vairs izteikti pret Poliju un Baltijas valstīm. Patlaban apdraudējuma raksturs visās Baltijas valstīs ir ļoti līdzīgs.

"Tā kā mēs visi gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā aktīvi atbalstām Ukrainu, tad ir pietiekami liels īpatsvars ar uzbrukumiem no prokrievisko haktīvistu grupām," sacīja Kaškina.

Tāpat arī kiberuzbrukumu daudzumu ietekmē valstu atšķirīgās likumdošanas, politiskie notikumi un dienaskārtība.

"Piemēram, mums Valsts ieņēmumu dienestam deklarācijas var sākt iesniegt 1.martā, un tad arī bija ļoti daudz pikšķerēšanas gadījumu tieši Valsts ieņēmumu dienesta vārdā," skaidroja Kaškina.

Tāpat saistībā ar politiskajiem notikumiem uzbrukumi var būt atšķirīgi un tēmēti tikai uz vienu no Baltijas valstīm, piemēram, ja kāda valsts paziņo par īpašu atbalstu Ukrainai vai nosoda kādas darbības no Krievijas, Baltkrievijas puses, tad arī var sekot lielāki uzbrukumi konkrētai valstij vai konkrētai nozarei.

"Taču ir arī gadījumi, kad Latvija un Lietuva tiek sajauktas, piemēram, [Ukrainas prezidents Volodimira] Zelenska kungs viesojās Rīgā, bet uzbrukumi tika vērsti pret Lietuvu," sacīja Kaškina.

"Cert.lv" ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kuras uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā vai koordinēt to novēršanu Latvijas IP adrešu apgabalos un ".lv" domēna vārdu zonā.