Kā liecina Eiropas Komisijas provizoriskie dati par ceļu
satiksmes drošību 2022.gadā, Latvija ar ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo
statistiku ierindojās 5. vietā, kamēr 2021.gadā bija neglaimojošajā 2. vietā
starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lai arī statistika ir mazliet
uzlabojusies, tie joprojām ir 60 nāves gadījumi uz vienu miljonu iedzīvotāju.
Daļēji drošības situāciju satiksmē ietekmē ne pārāk gludie Latvijas autoceļi un
krietni novecojušais autoparks (tā vidējais vecums ir 14 gadu), tomēr
apdrošināšanas sabiedrības BALTA novērojumi rāda - lielākā daļa atbildības
gulst uz pašu autovadītāju pleciem. Ar ko ceļu satiksmē grēkojam visbiežāk?

"Satiksmē klātesoši vienmēr ir ārēji faktori, kurus
autovadītājs nekādi nevar ietekmēt - laikapstākļi, bedraini un nelīdzeni ceļi,
nepārdomāta infrastruktūra, apjukuši meža dzīvnieki, bezatbildīgi satiksmes
dalībnieki un vēl, un vēl. Tomēr vadītāja spējai pielāgoties apstākļiem un
braukšanas prasmēm dažādās situācijās ir milzīga nozīme. Infrastruktūra un ceļa
darbu plānošana ir sāpīgs, komplekss jautājums, bet būtu lieliski, ja visi
autovadītāji varētu vienoties kopīgā redzējumā kaut vai par atbilstoša
braukšanas ātruma un pietiekami kvalitatīvu riepu izvēli. Mēs visi steidzamies,
tomēr daži uzskata, ka viņu darīšanas ir svarīgākas un viņi var atļauties
neievērot noteikumus. Starptautiski pētījumi rāda - ap 90% no visiem
negadījumiem izraisa autovadītājs pats," saka BALTA Transporta produktu un
risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks. 

Vērtējot BALTA saņemtos transporta atlīdzību pieteikumus,
eksperts apkopojis izplatītākās autovadītāju kļūdas, kas izraisa satiksmes
negadījumus Latvijā.

<h2>Distances neievērošana</h2>

Visbiežāk BALTA KASKO portfelī 2022.gadā fiksēti ceļu
satiksmes negadījumi, kuru rezultātā bojāts vējstikls - aptuveni katrs trešais
atlīdzību gadījums. Lai cik dīvaini tas pirmajā brīdī šķistu, šīs problēmas
cēlonis bieži vien ir nepareizi izvēlēta distance no priekšā braucošā
transportlīdzekļa.

"Ne vienmēr bojāts vējstikls ir autovadītāja vaina,
īpaši uz grants ceļiem vai ceļu remontdarbu laikā - pretī braucošs auto var
viegli iemest stiklā akmentiņu, bet pat sīka plaisa var izraisīt nepatīkamas
sekas, jo pastāv risks, ka bojājums izpletīsies gaisa temperatūras maiņas vai
vibrāciju ietekmē, ierobežojot autovadītāja redzamību un apdraudot satiksmes
drošību. Taču netrūkst arī gadījumu, kad tā noticis, jo autovadītājs nav
izvēlējies atbilstošu distanci vai braukšanas ātrumu un akmeni vējstiklā
dabūjis no priekšā braucošā transportlīdzekļa," saka Kristaps Liecinieks.

Lai pasargātu savu auto no šāda nepatīkama piedzīvojuma,
autovadītājam jāsaprot, ka ātruma ierobežojumi ceļu posmos, kur notiek
remontdarbi, nav izdomāti, lai kaitinātu satiksmes dalībniekus vai lieki tos
aizkavētu ceļā - tie paredzēti arī tamdēļ, lai pasargātu braucēju auto no
šķembu radītiem bojājumiem.

Distances ievērošanai jāpievērš īpaša uzmanība arī ziemīgos
laikapstākļos, kad ceļi ir slapji, sniegoti, apledojuši un slideni, līdz ar to
bremzēšanas ceļš - krietni garāks.

<h2>Mobilā telefona lietošana pie stūres</h2>

Kā rāda starptautiski pētījumi, apmēram trešā daļa no visiem
ceļu satiksmes negadījumiem pasaulē notiek mobilo telefonu lietošanas autovadīšanas
laikā dēļ. Īsi pirms Covid-19 pandēmijas sākuma veiktā aptaujā** 49%
autovadītāju atzinuši, ka, vadot automašīnu, lasa īsziņas, bet 25% apmeklē
sociālo tīklu vietnes un citas interneta platformas. Kāpēc turpinām šādi
rīkoties pat tad, ja zināms, ka mobilā telefona lietošana automašīnas vadīšanas
laikā palielina risku iekļūt satiksmes negadījumā, turklāt lielākā daļa
autovadītāju atzīst to par reālu problēmu?

"Telefona lietošana neatkarīgi no tā, vai atrodamies
automašīnā vai ārpus tās, mums visiem kļuvusi par ārkārtīgi spēcīgu pieradumu.
Gluži bez vainas nav arī ieradums automašīnas vadīšanas laikā lietot dažādas
navigācijas sistēmas. Tie, protams, ir lieliski rīki ar augstu funkcionālo
vērtību, taču tikai jaunākajās automašīnās pieejamas iebūvētas navigācijas
sistēmas - senāka izlaiduma gada automašīnu vadītāji izlīdzas ar mobilajām
lietotnēm Google Maps vai Waze. To lietošana šķietami attaisno telefona
izmantošanu auto vadīšanas laikā - taču reizēm ir nepieciešams kaut ko pielabot
maršrutā, un, lietojot navigācijas lietotnes, daudz vieglāk pamanīt arī citus
telefona "jaunumus", tā novēršot uzmanību no ceļa," saka
Kristaps Liecinieks.

Austrijas telemātikas uzņēmuma Dolphin Technologies pētījumā
secināts, ka negadījumu izraisīšanas risks ir paaugstināts pirmajās 10
brauciena minūtēs. Tāpēc eksperts iesaka brauciena galamērķi ievadīt
navigācijas lietotnē, pirms vēl uzsākta braukšana, nevis nodarboties ar to
brauciena pirmajās minūtēs.

<h2>Nepareizi izvēlēts braukšanas ātrums</h2>

Par sadursmēm ar citu transportlīdzekli vien BALTA
atlīdzībās pērn izmaksājusi 7,2 miljonus eiro, par sadursmēm ar meža
dzīvniekiem - 3,37 miljonus eiro, un nereti negadījumu cēlonis ir nepareizi
izvēlēts braukšanas ātrums.

"Šis, protams, ir fenomens - šķiet, daudzi autovadītāji
braukšanu ar auto izmanto kā stresa izlādes līdzekli mūsdienu saspringtajos
apstākļos. Citādi ir grūti izskaidrot vēlmi pa galvu, pa kaklu apdzīt pārējos
satiksmes dalībniekus, īpaši pilsētvidē, lai pēc dažām sekundēm ar pārējiem
atkal draudzīgi satiktos pie sarkanās gaismas. Varbūt cilvēkam šķiet, ka viņš
ir vienīgais, kam bērns laikus jānogādā bērnudārzā, kurš kavē darbu vai svarīgu
tikšanos, taču tas nedod tiesības justies īpašam un pārkāpt noteikumus. Visi
sastrēgumā sēdošie kaut ko kavē," atgādina Kristaps Liecinieks.

Starp citu, autovadītāji, kuri domā, ka tiek novēroti, mēdz
samazināt braukšanas ātrumu par 2 km/h un pat vairāk, kas saskaņā ar Eiropas
Komisijas vērtējumu veicina satiksmes negadījumu skaita samazināšanos par
5-10%. Pie šādiem secinājumiem nonākuši pētnieki - Latvijas Universitātes
profesors Ivars Austers un pētniece Inese Muzikante, kas sadarbībā ar VAS
"Latvijas Valsts ceļi" veica pētījumu par autovadīšanu kā sociāli
regulētu uzvedību.

"Šķiet - nu kas tur liels, 2 km/h, bet tas var būt
izšķirošs faktors riskantā situācijā. Daudzi uzņēmumu autoparki ir aprīkoti ar
telemātikas ierīcēm, lai varētu attālināti vērot un vērtēt savus autovadītājus
satiksmē. Tas ir būtisks drošības uzlabojums, no kura iedvesmoties nenāktu par
ļaunu arī citiem satiksmes dalībniekiem," uzsver eksperts.

<h2>Neuzmanība un nogurums</h2>

"Distances neievērošana, pārsniegts atļautais
braukšanas ātrums, nepareiza apdzīšana, savu prasmju pārvērtēšana, ceļazīmju
ignorēšana, mobilā telefona lietošana pie stūres - faktiski jebkura neapdomība
vai katra sekunde, kad autovadītājs nav pilnībā koncentrējies uz ceļu,
palielina risku iekļūt negadījumā un ir norakstāma uz vadītāja neuzmanību. Taču
netrūkst arī stāvvietu negadījumu ar nogāztiem stabiņiem un sabuktētām apmalēm,
kā arī "atnācu un ieraudzīju" situāciju, kad transportlīdzekli stāvēšanas
laikā apskādējis kāds cits. Uzbraukšana objektiem saskaņā ar BALTA datiem ir
trešais biežākais KASKO gadījumu cēlonis," saka Kristaps Liecinieks.

Mūsdienīgu auto īpašnieku dzīvi krietni atvieglo
automātiskās drošības sistēmas jeb ADAS (Advanced Driver Assistance Systems) -
auto novietošanas, aklo zonu, joslu un riepu gaisa spiediena sensori,
atpakaļskata un nakts redzamības kameras, bremžu antibloķēšanas sistēma (ABS),
automātiskā bremzēšanas sistēma (Automatic emergency braking (AEB)),
elektroniskās stabilitātes sistēma auto stabilizācijai izslīdēšanas gadījumos
(ESP), adaptīvā kruīza kontrole, ceļazīmju atpazīšana.

"ADAS palīdz autovadītājam uz ceļa justies droši un
sniedz svarīgu informāciju par notiekošo automašīnas priekšā, aizmugurē un
sānos, apkārtējo kustību, potenciālajiem riskiem utt. Tiesa, smagas avārijas
lielākoties notiek steigas un pārgalvības dēļ, un tad neglābs nekādas sistēmas.
Pēdējos gados Eiropā arvien vairāk tiek aktualizēts arī tāds būtisks ceļu
satiksmes negadījumus izraisošs faktors kā autovadītāju nogurums, kas būtiski
pasliktina koncentrēšanos un palēnina reakciju," stāsta eksperts.

Autovadītāju neuzmanības dēļ gadās arī kuriozi - pērn
vairāki desmiti klientu vērsušies BALTA, jo uzpildījuši auto nepareizo
degvielu, kas vidēji izmaksājis ap 260 eiro. Bet gandrīz trīs simti pazaudējuši
transportlīdzekļa atslēgas, vidējai atlīdzībai par šādu gadījumu sasniedzot
gandrīz 400 eiro.

Ceļu satiksmes noteikumi

Ceļu satiksmes negadījums

Ceļu satiksme

Automašīnas

Satiksme

Kā liecina Eiropas Komisijas provizoriskie dati par ceļu satiksmes drošību 2022.gadā, Latvija ar ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo statistiku ierindojās 5. vietā, kamēr 2021.gadā bija neglaimojošajā 2. vietā starp visām Eiropas...

Četras biežākās kļūdas, ko satiksmē pieļauj Latvijas autovadītāji

Tev varētu patikt

Ielādējam...