Jaunākie “Eurostat” dati rāda, cik daudz izmaksā atkarība no
importēta kurināmā: tikai viena ceturkšņa laikā maksājumi par importēto naftu
ir pieauguši par gandrīz 56%, bet degviela uzpildes stacijās gada laikā ir
kļuvusi dārgāka par 24%1. Latvijā dīzeļdegviela maksā rekordaugstu cenu, un
pašreizējos apstākļos elektroauto īpašnieks “degvielai” tērē 2,5–3 reizes mazāk
nekā to mašīnu īpašnieki, kuras darbina dīzeļdegvielas un benzīna dzinēji.

Tipisks braucējs gadā nobrauc 15 000 km, šim gadījumam
aprēķināsim gada izmaksas par “degvielu”, balstoties uz cenām Latvijā 2026.
gada septembrī:

- Auto ar benzīna dzinēju (patēriņš 7l/100km, benzīna cena
2,00 eiro/l): izdevumi – aptuveni 2100 eiro gadā.

- Auto ar dīzeļdegvielas dzinēju (patēriņš 6l/100km,
dīzeļdegvielas cena 2,16 eiro/l): izdevumi – aptuveni 1944 eiro gadā.

- Elektroauto (patēriņš 18 kWh /100km), izdevumi ir atkarīgi
no uzlādes vietas:

<ul><li>Mājās, nakts tarifs (~0,12 eiro/kWh): aptuveni 325 eiro
gadā.</li><li>Mājās, parastais tarifs (~0,25 eiro/kWh): aptuveni 675 eiro
gadā.</li><li>Publiskā uzlāde pilsētā, AC (~0,30 eiro/kWh): aptuveni 810
eiro gadā.</li><li>Tikai ātrā uzlāde (~0,44 eiro/kWh): aptuveni 1190 eiro gadā.</li></ul>







Secinājums: elektroauto īpašnieks “degvielai” tērē 2,5–3
reizes mazāk nekā to mašīnu īpašnieki, kuras darbina dīzeļdegvielas un benzīna
dzinēji. Kāpēc tā notiek?

“Eurostat” dati liecina, ka 2026. gada otrajā ceturksnī
importa cena, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ir
palielinājusies par 55,8%, lai gan fiziskais apjoms gandrīz nav mainījies
(+1,2%). Vienlaikus ES lielākās naftas piegādātājas tagad ir ASV (18,8%),
Norvēģija (14,3%) un Kazahstāna (13,4%), savukārt lielākā cauruļvadu dabasgāzes
piegādātāja joprojām ir Norvēģija (51,2%)2. Dažādu ģeopolitisko satricinājumu
dēļ cenas ir palielinājušās pusotru reizi. Jāpiebilst, ka pat atteikšanās no
Krievijas naftas par labu piegādēm no ASV un Norvēģijas nav mazinājusi cenu
triecienu un mūsu atkarību no ārējiem faktoriem un “svešas gribas”.

Tā rezultātā degvielas uzpildes stacijās Latvijā tika
sasniegti cenu rekordi: augustā degviela maksāja par 23,8% dārgāk nekā gadu
iepriekš, un pieaugums kļuva straujāks (jūnijā +13,7%, jūlijā +16,9%3, augustā
+23,8%4). Visstraujāk cenas aug Lietuvā (+28,8%), bet “antitopā” ir Bulgārija,
Somija, Vācija un Francija. Septembra beigās Latvijā tika fiksēts jauns
dīzeļdegvielas cenas maksimums: cena sasniedza 2,16 eiro par litru, savukārt
95.markas benzīns maksāja ap 2,00 eiro par litru.

“Cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās ietekmē
konflikti un lēmumi, kurus mēs nevaram ietekmēt. To, cik tas ir smagi pat
valsts līmenī, apliecina fakts, ka cenu mazināšanai pavasarī valdībai pat uz
laiku – no aprīļa līdz jūnijam – nācās samazināt akcīzes nodokli
dīzeļdegvielai. Taču tas nav ilgtermiņa risinājums, bet gan vienreizējs ielāps
uz valsts budžeta rēķina. Tieši tāpat – uz laiku samazinot degvielas nodokli –
šovasar rīkojās Zviedrija,” skaidro uzņēmuma “Eurowind Energy Neue Energien”
izpilddirektors Artūrs Toms Plešs.

Kurš izjūt vismazāko degvielas cenu triecienu? Degvielas un
enerģijas cenas ir kā papildu “nodoklis” visam, jo tās tieši ietekmē loģistiku
un preču ražošanas izmaksas. Šobrīd degvielas cenu kāpums vismazāk skāris
valstis, kas lielā mērā pašas ražo savu enerģiju. Piemēram, Zviedrijā degvielas
sadārdzinājums ir bijis viens no zemākajiem ES (+6,1%), un arī kopējā inflācija
tur ir viszemākā Eiropas Savienībā – 0,3%. Arī Dānija, kas lielu daļu
elektroenerģijas saražo no vēja, ir starp ES valstīm ar viszemāko inflāciju –
1,6%. Norvēģijā, kur elektroauto jau sen ir ikdiena, atkarību no naftas cenu
svārstībām mazina tas, ka valsts pati ir liela enerģijas ražotāja. Kopainā
iezīmējas sakarība: jo vairāk enerģijas valsts saražo pati – no vēja, ūdens un
saules – un jo vairāk izmanto elektrotransportu, jo mazāk to skar ārējie cenu
satricinājumi.

“Ir svarīgi saprast arī šādu aspektu: elektrības cena ir
stabilāka nekā naftas cenas un to mēs tomēr varam ietekmēt tieši, ražojot paši
savu enerģiju,” skaidro uzņēmuma “Eurowind Energy Neue Energien”
izpilddirektors Artūrs Toms Plešs.

To, ka šāda loģika ir pareiza ne tikai Skandināvijai, bet
arī Baltijas valstīm, apliecina kurjerdienesta “DPD Latvija” piemērs: uzņēmums
visu savu autoparku nomaina pret elektroauto, izveidojot Latvijā lielāko
elektroauto parku un izvirzot mērķi nodrošināt emisiju neitrālu piegādi Rīgā un
tās apkārtnē.

“Ko mēs varam secināt? Ja automašīna gada laikā nobrauc
desmitiem tūkstošu kilometru, ir svarīgi atrast veidu, kā ietaupīt uz degvielas
rēķina, tādēļ arī tika pieņemts šāds lēmums. Es nereklamēju elektroauto, taču
vēlos uzsvērt, ka mums ir svarīgi samazināt atkarību no ārējiem un kopumā videi
nedraudzīgiem enerģijas avotiem,” norāda eksperts.

Automašīnas

Degviela

Auto

Jaunākie “Eurostat” dati rāda, cik daudz izmaksā atkarība no importēta kurināmā: tikai viena ceturkšņa laikā maksājumi par importēto naftu ir pieauguši par gandrīz 56%, bet degviela uzpildes stacijās gada laikā...

Cik daudz ietaupa elektroauto īpašnieki pie šī brīža degvielas cenām? Skaidro eksperts

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...