Atsevišķi diasporas organizāciju pārstāvji kritizē Saeimas lēmumu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas.Kā aģentūru LETA informēja Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāvis Raivis Maksis Malnačs, ELA iestājas par eiropeisku domāšanu un uzskata Stambulas konvenciju par demokrātisku un cilvēktiesības stiprinošu instrumentu.ELA priekšsēdētāja Justīne Dace Krēsliņa nepiekrīt nostājai, ka Latvijai vajadzētu izstāties no konvencijas. Viņasprāt, šis jautājums atņem laiku svarīgākiem jautājumiem, proti, valsts drošībai, veselības sistēmai, izglītībai un tautas saliedētībai."Tā vietā, lai mēs savu valsti būvētu un attīstītu, mēs šobrīd šķeļamies par likumu, kas pamatā saka, ka sist ir aizliegts," pauž Krēsliņa.Latviešu Nacionālās kultūras biedrības Igaunijā vadītāja Laura Šmideberga Stambulas konvencijas izmantošanu politiskās cīņās raksturo kā "cinisku un bezatbildīgu manipulāciju". Viņa uzsver, ka palikšana konvencijas dalībvalstu vidū simbolizē Latvijas piederību Eiropas vērtību pasaulei, bet izstāšanās - pietuvošanos "austrumu kaimiņa ietekmes sfērai".Gruzijas Latviešu biedrības "Avesol" pārstāve Dace Džavašvili norāda, ka izstāšanās bojātu Latvijas kā demokrātiskas valsts reputāciju. Viņas vērtējumā ažiotāža ap konvenciju ir priekšvēlēšanu kampaņa, un Džavašvili saskata līdzības ar Kremļa ietekmes metodēm citās valstīs.Zviedrijas Latviešu apvienības Politiskās darba grupas vadītāja Austra Krēsliņa uzsver, ka ar šādu soli "Latvija parāda piederību citai vērtību pasaulei, nevis Eiropai". Viņa atgādina, ka vairākās Ziemeļvalstīs parlamentu spīkeri parakstījuši vēstuli, aicinot Latviju saglabāt dalību konvencijā.Savukārt Latviešu pārstāvniecības Lielbritānijā priekšsēde Vera Antipova uzskata, ka Stambulas konvencija "nes nevis ideoloģiju, bet cilvēcību, drošību un cieņu". Viņa akcentē, ka atteikšanās no tās nozīmētu "soli atpakaļ - ne tikai likuma, bet arī vērtību un reputācijas ziņā".Oktobra sākumā ELA nosūtīja vēstuli Saeimas Ārlietu komisijai, paužot, ka izstāšanās no starptautiska cilvēktiesību mehānisma "nav atbilstoša vai tālredzīga rīcība". Vēstulē uzsvērts, ka diaspora rūpējas par Latvijas reputāciju, drošību un starptautisko uzticamību, tādēļ iebilst pret rīcību, kas grautu šo uzticību.ELA atgādina, ka Stambulas konvencija ir visaptverošs starptautisks instruments vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai, un tās ratifikācija bija nozīmīgs solis Latvijas cilvēktiesību aizsardzības nostiprināšanā.Jau ziņots, ka ceturtdien ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas."Centrs Marta" un vairākas citas nevalstiskās organizācijas ir nosūtījušas vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, aicinot nodot likumu par izstāšanos no konvencijas otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.Organizācijas vērtē, ka konvencija ir viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, kas aizsargā sievietes, bērnus un vardarbības riskam pakļautus cilvēkus, jo tā uzliek valstij pienākumu ne vien sodīt varmākas, bet arī attīstīt preventīvus mehānismus, izglītot sabiedrību, nodrošināt palīdzību upuriem un stiprināt tiesībsargājošo institūciju spējas novērst vardarbību.Ņemot vērā, ka konvenciju pret vardarbību ir ratificējušas 39 Eiropas Padomes dalībvalstis, uzskatām, ka Latvijas izstāšanās būtiski kaitētu mūsu valsts starptautiskajai reputācijai, apdraudot Latvijas kā eiropeiskas, tiesiskas, cilvēktiesības un dzimumu līdztiesību atbalstošas valsts tēlu, pausts vēstulē.Vēstuli parakstījuši vairāk nekā 2000 cilvēku, tostarp Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, sabiedriskā aktīviste un kādreizējās Latvijas Augstākās padomes deputāte Velta Čebotarenoka, aktieri Vilis Daudziņš, Zane Daudziņa, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Kaspars Gods, Inga Ungure, režisori Matīss Kaža, Uģis Olte, Elmārs Seņkovs, mūziķi Ralfs Eilands, Aija Andrejeva, Jēkabs Nīmanis, Marta Grigale, rakstnieces Inese Zandere, Ieva Melgalve, Inga Gaile un citi.Pēc Saeimas vairākuma lēmuma paziņojumu izplatījusi arī starptautiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International". Organizācijas vecākā speciāliste sieviešu tiesību jautājumos Monika Kosta Riba vērtē, ka "Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas būtu postošs trieciens valsts sieviešu un meiteņu, kā arī visu cilvēku, kas saskaras ar vardarbību ģimenē, aizsardzībai un tiesībām, kas sūta varmākām bīstamu vēstījumu, ka viņi var nesodīti izmantot un nogalināt sievietes un meitenes".Likumprojektu par izstāšanos no konvencijas iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie".Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un "Progresīvo" politiķi, bet divi deputāti - Igors Rajevs un Didzis Šmits - atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai - vēršanās Satversmes tiesā vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs līdz šim par konvencijas denonsēšanu ir izteicies ļoti izvairīgi, nepaužot atbalstu vienai vai otrai pozīcijai. Pēc prezidenta vārdiem, šādi viņš cenšoties ieturēt neitralitāti, lai nekļūtu par priekšvēlēšanu cīņu dalībnieku. Rinkēvičs ir pieļāvis, ka pēc Saeimas lēmuma jautājums par izstāšanos no konvencijas nonāks uz "viņa galda", un tad viņš vispusīgi to izvērtēšot un pieņemšot lēmumu.Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.

Politika

Stambulas konvencija

Ārvalstīs

Atsevišķi diasporas organizāciju pārstāvji kritizē Saeimas lēmumu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas. Kā aģentūru LETA...

"Ciniska un bezatbildīga manipulācija." Diasporas organizācijas kritizē lēmumu izstāties no Stambulas konvencijas

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...