Par 2023.gada dzīvnieku Dabas muzejs
izvēlējies divas Latvijā sastopamās ķirzaku sugas - pļavas ķirzaku un Eiropas
apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā iekļauto sila ķirzaku, šodien Dabas
muzejā paziņoja zoologs, herpetologs Andris Čeirāns.

Latvijā sastopamas divas klasisko jeb
ķirzaku ar kājām sugas - pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara) un sila ķirzaka
(Lacerta agilis). Ķirzakas ir rāpuļi, un to āda klāta ar ragvielas zvīņām.
Briesmu gadījumā ķirzakas nomet asti, kas ataug, bet ir mazāka. Tām raksturīga
šķelta mēle, kas kalpo kā garšas, ožas un taustes orgāns. Ķirzakas savstarpēji
sazinās, izmantojot vizuālos un smaržas signālus. Vidējais dzīves ilgums ir
pieci līdz seši gadi.

Abas ķirzakas pārtiek no dažādiem
bezmugurkaulniekiem, galvenokārt kukaiņiem, zirnekļiem, nelieliem gliemežiem un
sliekām.

Čerāns skaidro, ka ķirzakas ir aukstasiņu
dzīvnieki - to ķermeņa temperatūra atkarīga no apkārtējās vides temperatūras.
Ziemā tās nevar būt aktīvas aukstuma un barības trūkuma dēļ, un laiku no
oktobra līdz aprīlim pavada ziemas snaudā. Latvijā ķirzakas ziemo zem koku
saknēm, ejās augsnes virskārtā, ēku pagrabos un tamlīdzīgās vietās. Gada siltajā
laikā tās var novērot sildāmies saulē uz akmeņiem vai citām siltām virsmām.

Pļavas ķirzaka ir viena no pielāgoties
spējīgākajām ķirzaku sugām pasaulē. Sastopama gandrīz visā Eiropā, izņemot
dienvidus, un Ziemeļāzijā līdz pat Klusajam okeānam. Bieži sastopama visā
Latvijas teritorijā. Pļavas ķirzaka ir mazāka un tievāka, tās garums ar asti ir
līdz 12 centimetriem (cm), retos gadījumos - līdz 17 cm. Pieaudzis īpatnis ir
brūns ar melniem plankumiem uz muguras, vēdera krāsojums atšķiras starp
dzimumiem - mātītēm bāli dzeltens, bet tēviņiem oranžs (vairošanās periodā tas
var būt īpaši košs). Atšķirībā no sila ķirzakas, lielai daļai pļavas ķirzaku uz
sāniem ir tumšas joslas. Mazuļi ir ļoti tumši, gandrīz melni, ar bronzas
mirdzumu.

Sila ķirzakas dzīvo lielākajā daļā Eiropas
teritorijas un Āzijas rietumos. Nevienmērīgi sastopama visā Latvijā, biežāk -
teritorijās ar lielu smilšainu augšņu īpatsvaru un siltu klimatu, samērā lielas
populācijas ir Latvijas dienvidaustrumu daļā un Pierīgā. Suga iekļauta Latvijas
Sarkanajā grāmatā, kā arī Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā. Sila
ķirzaka ir krietni lielāka un druknāka, sasniedzot pat 25 cm garumu. Pieaugušas
mātītes ir pelēcīgas vai brūnganas ar plankumiem, to vēderi var būt bāli vai
zaļi. Pieauguši tēviņi ir pelēcīgi vai brūngani, to muguras, tāpat kā mātītēm,
ir klātas ar plankumiem. Vairošanās periodā tēviņu mugura var kļūt izteikti
koši zaļa. Sila ķirzakas mazuļi ir brūni vai pelēkbrūni.

Ārpus vairošanās perioda abas ķirzakas var
šķist līdzīgas, bet tās var atšķirt pēc plankumu raksta uz to muguras, kā arī
zvīņu sakārtojuma uz priekšu no auss atveres. Pļavas ķirzakai ir viena lielāka
zvīņa, bet sila ķirzakai - vairākas mazākas.

Izvēloties gada dzīvnieku, Dabas muzejs ne
tikai sniedz informāciju par bioloģisko daudzveidību Latvijā, bet arī akcentē
muzeja krājuma veidošanas nozīmi. Viena no muzeja funkcijām ir zooloģiskā
krājuma kolekciju veidošana, nodrošinot ilgtermiņa informāciju par Latvijas un
pasaules dzīvnieku sugām. Krājuma priekšmeti ir vērtīgs muzeoloģisks un
zinātnisks materiāls pētījumiem, kā arī tie tiek izmantoti sabiedrības vides
izglītībā, eksponējot tos izstādēs, ekspozīcijās un pasākumos.

Šā gada dzīvniekam veltītā vitrīnā muzejā
no šodienas būs skatāmi divi jauni ķirzaku modeļi jeb mulāžas. Ķirzaku plānā
āda nav piemērota taksidermisko skulptūru jeb izbāžņu izgatavošanai, tādēļ
sabiedrības izglītības mērķiem lielākoties tiek veidotas mulāžas.

Dabas muzejs aicina reģistrēt ķirzaku
novērojumus vietnē "<a target="_blank" href="http://www.dabasdati.lv&quot;">www.dabasdati.lv"</a>; un iekļaut gada dzīvnieku
izglītojošos pasākumos un citās norisēs.

"Gada dzīvnieks" ir viena no
ilgāk pastāvošajām vides izglītības aktivitātēm Dabas muzejā. Pirmais gada
dzīvnieks tika izvēlēts 2000.gadā.

Sākotnēji gada dzīvnieks pasludināts ar
mērķi populārzinātniskā veidā stāstīt sabiedrībai par Latvijā aizsargājamām
dzīvnieku sugām. Laika gaitā, aktivitātei iegūstot popularitāti, iniciatīvu
uzņēmās arī dabas aizsardzības un interešu biedrības, izvirzot arī citus gada
simbolus.

Piemēram, Latvijas Ornitoloģijas biedrība
nosaka gada putnu, Latvijas Entomoloģijas biedrība - gada kukaini un gada
bezmugurkaulnieku. Tikušas izvirzītas nominācijas gada zivs, gada gliemezis un
citas, turklāt ideju pārņēmušas arī Latvijas Mikologu biedrība ar gada sēni,
Latvijas Dendrologu biedrība - gada koku, Latvijas Petroglifu centrs - gada
ģeoloģisko objektu un citi. Daļa organizāciju nomināciju izvirza neregulāri,
taču Dabas muzeja speciālisti to dara katru gadu janvāra sākumā, sadarbojoties
ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava", Dabas aizsardzības
pārvaldi, Pasaules Dabas Fondu, citām valsts institūcijām un biedrībām.

Autors: LETA

Dzīvnieki

Par 2023.gada dzīvnieku Dabas muzejs izvēlējies divas Latvijā sastopamās ķirzaku sugas - pļavas ķirzaku un Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā iekļauto sila ķirzaku, šodien Dabas muzejā paziņoja zoologs, herpetologs...

Dabas muzejs par gada dzīvnieku izvēlas ķirzakas

Tev varētu patikt

Ielādējam...