Lai gan apbedīšana primāri saistās ar ļoti skumju notikumu, tomēr
jāatzīst, ka Latvijā kapu tēma ir visnotaļ iecienīta. Par to liecina gan
izplatītais kapu svētku fenomens, gan citas bēru tradīcijas, kas liecina:
latvieši ar nāvi ir ļoti īpašās attiecībās. 

Ar interesantākajiem novērojumiem savā apbedītāja pieredzē dalās <a target="_blank" href="https://www.1188.lv/katalogs/apbedisanas-pakalpojumi-morgi-220/in-sensum-sia-apbedisanas-birojs-508095">apbedīšanas
biroja “In Sensum”</a> vadītājs Andris Šīmanis. 

<ul><li>Cilvēkus ļoti satrauc apģērbs, kādā apglabās to tuviniekus vai pašus. Ir gadījies, ka uz
apbedīšanas biroju ierodas kundze iegādāties tērpu savām bērēm, bet atnes
apmainīt pret citu, jo tomēr iegādātais nederot – nepiestāvot. </li><li>Tomēr pārlieku pucēt nelaiķi arī nevajagot, ja
viņš tā nav darījis, dzīvs būdams. Goda lieta pret mirušo būtu glabāt to tādā
tērpā, kāds viņam pašam būtu paticis. </li><li>Kādreiz latviešiem bēniņos mēdza glabāties zārks paša bērēm. Arī mūsdienās tādi
gadījumi esot – cilvēki, vēl dzīvi būdami, nopērk zārku un tur tos mājās
nebaltai dienai. </li><li>Lai gan populārākie ir alkšņa, priedes un oša
koka zārki, tomēr uzņēmums “<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/katalogs/apbedisanas-pakalpojumi-morgi-220/in-sensum-sia-apbedisanas-birojs-508095">In Sensum</a>” piedāvā arī no klūgām pītus zārkus, kā arī klūgu
urnas pelniem. Šādi klūgu izstrādājumi ir ekoloģiski un sadalās dabā. </li><li>Laukos joprojām nereti līdz bērēm nelaiķi tur
nevis morgā, bet šķūnī vai pagrabā. Taču, ticiet vai nē, bet pērkona laikā mirušais jāapsedz ar
nātrēm, jo negaisā laikot miroņi kļūstot melni. </li><li>Mirušos no
ārzemēm ved īpašos cinka zārkos, kas darbojas kā ledusskapji. Visvairāk mirušos
uz Latviju ved no Lielbritānijas – 80%. </li><li>Morgos ir pieejamas dažādas maskas, ar kurām
var uzlabot nelaiķa sejas krāsu. Ja
cilvēks nomiris no sirds kaites, viņš paliek zils. Taču, uzliekot speciālu
kompresi, sejas āda atgūst dabisko sejas krāsu. </li><li>Virsapbedījumi tiek
veikti tikai pēc 20 gadiem pēc iepriekšējās kapavietas izveidošanas, izņēmuma
gadījumos – pēc 15. Biežāk tas notiek Rīgā, kur kapsētās ir ierobežots vietu
skaits un vienas ģimenes kapos grib apbedīt visus piederīgos. </li></ul> 

















Apbedītājs min arī skumjus gadījumus, kad radinieki neliekas ne
zinis par urnu ar nelaiķa pelniem. Gadoties arī tādi vienaldzīgi cilvēki, kuri
atnāk uz apbedīšanas biroju un saka, ka esot pilnīgi vienalga, kā viņu
tuvinieks tiek apbedīts. Šādos gadījumos apbedītāji piedāvā lētāko apbedīšanas
variantu, saglabājot elementāru cieņu pret aizgājēju. Lai ikviens aizgājējs tiktu
apbedīts ar cieņu, “In Sensum” birojam ir līgums ar Salaspils domi. Dome
piešķir naudu bezpiederīgo nelaiķu apglabāšanai, lai ikviens tiktu izvadīts, kā
nākas. 

 

<a target="_blank" href="http://www.insensum.lv">Apbedīšanas birojs “In Sensum”</a> gan
strādā ne tikai Salaspilī, bet visā Latvijā, turklāt ne vien organizē bēru
rituālus un apbedīšanu, bet veic arī kapavietu uzturēšanu un labiekārtošanu,
pieminekļu, piemiņas plākšņu un kapavietas apmaļu izgatavošanu un apzaļumošanu.

"In Sensum" SIA apbedīšanas birojs

"In Sensum" SIA apbedīšanas aģentūra

Bēres

Lai gan apbedīšana primāri saistās ar ļoti skumju notikumu, tomēr jāatzīst, ka Latvijā kapu tēma ir visnotaļ iecienīta. Par to liecina gan izplatītais kapu svētku fenomens, gan citas bēru tradīcijas,...

Daži neparasti stāsti par bērēm un apbedīšanu no apbedītāja pieredzes

Tev varētu patikt

Daži neparasti stāsti par bērēm un apbedīšanu no apbedītāja pieredzes

Raksts tapis sadarbībā ar

Raksts tapis sadarbībā ar

Tev varētu patikt