Šogad caur Latviju strauji palielinājās baltkrievu minerālmēslojuma - karbamīda - plūsma, svētdienas vakarā vēsta raidījums "De facto".

Raidījums norāda, ka pēdējo piecu mēnešu laikā Latvijā ievērojami pieaudzis karbamīda imports, sasniedzot 31,6 tūkstošus tonnu - tas ir pēdējo gadu rekords. Lai gan lielākais karbamīda ražotājs Baltkrievijā ir sankcijām pakļautais "Grodno Azot", Latvijā kā mēslojuma piegādātāji oficiāli parādās citi uzņēmumi.

Pēc 2020.gada protestiem pret Aleksandru Lukašenko režīmu, kuros aktīvi piedalījās arī "Grodno Azot" darbinieki, rūpnīca tika iekļauta sankciju sarakstos. Tomēr eksports uz Eiropu nav pilnībā apstājies - tas notiek caur starpniekiem, kas formāli nav saistīti ar sankcionēto uzņēmumu. Lietuvā un Polijā šīs shēmas ir atklātas, un vairāki uzņēmumi iekļauti nacionālajos sankciju sarakstos. Piemēram, Polijā sankcijas piemērotas uzņēmumiem, kas, apejot ierobežojumus, turpināja tirgot "Grodno Azot" produkciju.

Latvijā gan ne visi uzņēmēji ir ņēmuši vērā šos riskus. Uzņēmums "Astramar Liepāja" šogad noslēdzis līgumu ar "Technospetstrading", kas ir Polijas sankciju sarakstā. Dokumentos norādīts sarežģīts loģistikas ceļš, lai radītu iespaidu, ka karbamīds nāk no Turkmenistānas, taču patiesībā tas ir ražots, izmantojot "Grodno Azot" resursus. Lai gan šis uzņēmums Latvijā ievedis tikai nelielu daļu no kopējā karbamīda apjoma, tas izgaismo plašāku problēmu - sankciju apiešanas riskus un nepieciešamību pēc stingrākas kontroles, skaidro raidījums.

"Astramar Liepāja" direktors Viesturs Andersons "De facto" atzina, ka, lai gan viņš ir nacionāli noskaņots un uzskata, ka ar Baltkrieviju nevajadzētu sadarboties, viņš piekritis palīdzēt ar karbamīda kravu pēc personīga lūguma no Francijas. Arī citi Latvijas uzņēmumi, piemēram, "Apeks serviss" no Daugavpils, ir saņēmuši mēslojumu no tā paša Baltkrievijas uzņēmuma, taču atteikušies komentēt.

Lai gan karbamīds pats par sevi nav sankcionēts, tā izcelsmes slēpšanai tiek izmantotas sarežģītas starpniekfirmu ķēdes. Muitas dokumentos "Grodno Azot" nosaukums neparādās, taču žurnālistu iegūtie dokumenti liecina, ka kravas nāk tieši no šīs rūpnīcas. Viena no kravām, kas sākotnēji tika pārbaudīta "Grodno Azot", tika pārpārdota vairākām firmām dažādās valstīs, līdz nonāca Latvijā, kur to tālāk nosūtīja uz Lietuvu. Latvijas uzņēmums "Cargo Bridge" uzsvēra, ka ievēro visus normatīvos aktus un nepārvadā sankcionētas kravas, norāda raidījums.

Muitas pārstāvji raidījumam norādījuši, ka, ja šādi dokumenti būtu viņu rīcībā, krava netiktu ielaista Eiropas Savienībā (ES). Tikmēr uzņēmumi, piemēram, "Concorde group" un "LDZ Cargo", neesot saskatījuši riskus, jo dokumentos ražotājs bija maskēts. Valsts amatpersonas aicinājuši izvērtēt, vai Latvijas uzņēmēji nepiedalās sankciju apiešanā.

"De facto" informē, ka uzņēmums "RIN Cargo", kas šogad ievedis lielu karbamīda apjomu, pēc žurnālistu jautājumiem apturējis visas operācijas ar šo produktu. Ārlietu ministrija raidījumam atzinusi, ka pieaugums karbamīda importā ir pamanīts, un no 1.jūlija tiks piemērota ievedmuita 40 eiro par tonnu, kas nākotnē tiks būtiski palielināta, lai ierobežotu minerālmēslu importu no Krievijas un Baltkrievijas.