Dzemdes
mioma ir viena no biežāk sastopamajām ginekoloģiskajām diagnozēm, tomēr par to
joprojām pastāv dažādi priekšstati un neskaidrības. Vai labdabīgs veidojums
vienmēr ir nekaitīgs? Vai mioma var ietekmēt sievietes veselību un iespēju
iestāties grūtniecībai? Un kad nepieciešama ārstēšana? Par dzemdes miomu, tās
simptomiem un ārstēšanas iespējām stāsta sieviešu veselības aprūpes klīnikas <a target="_blank" href="https://www.dinsbergasklinika.lv/">“Dinsbergas klīnika”</a>
ginekoloģe Dr. Elīna Gelderiņa.

<h2>Kas ir dzemdes mioma un cik bieži ar šo diagnozi
saskaras sievietes?</h2>

Dzemdes
mioma jeb leiomioma jeb fibroma ir viens no biežāk sastopamajiem labdabīgajiem
veidojumiem sievietēm reproduktīvajā vecumā. Tā attīstās no dzemdes
muskulatūras šūnām un var būt dažāda izmēra — no pavisam neliela mezgla līdz
lielam veidojumam, kas būtiski palielina dzemdes apjomu.

Atkarībā
no novietojuma miomas var atrasties dzemdes muskuļslānī, zem tās ārējās virsmas
vai izvirzīties dzemdes dobumā. Miomas novietojumam ir būtiska nozīme, jo no tā
lielā mērā ir atkarīgi iespējamie simptomi.

Visbiežāk
miomas diagnosticē sievietēm pēc 30 gadu vecuma. Nereti tās atklāj nejauši
profilaktiskas ginekoloģiskās apskates laikā, jo miomas var ilgstoši neradīt
nekādas sūdzības. Dažas miomas gadiem saglabā nemainīgu izmēru, citas
pakāpeniski palielinās.

Precīzi
miomu attīstības cēloņi nav pilnībā noskaidroti, taču zināms, ka nozīmīga loma
ir ģenētikai un hormonālajiem faktoriem, īpaši estrogēna un progesterona
ietekmei. Miomu attīstības risks ir saistīts arī ar vecumu, lieko ķermeņa masu
un reproduktīvās veselības faktoriem.

<h2>Vai dzemdes mioma vienmēr ir jāārstē?</h2>

Nē,
miomas diagnoze pati par sevi nenozīmē, ka nepieciešama ārstēšana. Daudzām
sievietēm miomas nerada simptomus un neietekmē dzīves kvalitāti. Šādos
gadījumos visbiežāk pietiek ar novērošanu.

Kontroles
vizīšu un ultrasonogrāfijas biežumu ginekologs nosaka individuāli, ņemot vērā
miomas izmēru, novietojumu, augšanas dinamiku un pacientes sūdzības.

Ārstēšana
var būt nepieciešama, ja mioma izraisa stipru menstruālo asiņošanu, sāpes,
spiediena sajūtu vai blakus esošo orgānu darbības traucējumus. Ilgstošas un
stipras menstruācijas var izraisīt arī dzelzs deficītu un mazasinību jeb
anēmiju.

Ja miomas
mezgls būtiski palielinās, ārsts izvērtē tā augšanas dinamiku un
ultrasonogrāfisko izskatu. Tomēr pati miomas augšana vēl nenozīmē ļaundabīgu
procesu vai nepieciešamību pēc operācijas. Īpaša uzmanība jāpievērš jaunam vai
augošam veidojumam pēc menopauzes.

Būtiska
nozīme ir arī sievietes nākotnes plāniem. Ja paciente plāno grūtniecību,
jāizvērtē, vai mioma deformē dzemdes dobumu un var ietekmēt grūtniecības
iestāšanos vai norisi.

<h2>Kādi simptomi var liecināt, ka mioma sāk radīt
problēmas?</h2>

Daudzām
sievietēm miomas nerada nekādas sūdzības, tomēr daļai pacienšu tās var būtiski
ietekmēt pašsajūtu un dzīves kvalitāti.

Visbiežāk
sastopamais simptoms ir stiprākas vai ilgstošākas menstruācijas. Miomas var
izraisīt arī sāpes vai spiediena sajūtu vēdera lejasdaļā, diskomfortu
dzimumakta laikā, sāpes muguras lejasdaļā un vēdera apjoma palielināšanos.

Simptomi
lielā mērā ir atkarīgi no miomas novietojuma un izmēra. Miomas, kas izvirzās
dzemdes dobumā, biežāk izraisa pastiprinātu menstruālo asiņošanu. Savukārt
lielāki mezgli uz dzemdes ārējās virsmas var radīt spiedienu uz urīnpūsli vai
zarnām, izraisot biežāku urināciju, apgrūtinātu urīnpūšļa iztukšošanos vai
aizcietējumus.

Atsevišķos
gadījumos miomas var apgrūtināt grūtniecības iestāšanos vai palielināt
grūtniecības sarežģījumu risku, īpaši tad, ja tās deformē dzemdes dobumu. Tomēr
lielākajai daļai sieviešu ar miomām grūtniecība var iestāties un noritēt
veiksmīgi.

<h2>Vai operācija ir vienīgais risinājums?</h2>

Nē,
operācija ne vienmēr ir nepieciešama. Mūsdienās pieejamas vairākas ārstēšanas
iespējas, un piemērotāko metodi izvēlas individuāli, ņemot vērā miomas izmēru,
novietojumu, simptomus, pacientes vecumu un reproduktīvos plānus.

Ja
galvenā problēma ir stipra menstruālā asiņošana, iespējama medikamentoza
ārstēšana. Atkarībā no situācijas var izmantot nehormonālus vai hormonālus
medikamentus, kas palīdz samazināt asiņošanu un uzlabot dzīves kvalitāti.
Atsevišķi medikamenti var arī īslaicīgi samazināt miomas izmēru.

Ja
medikamentozā ārstēšana nav pietiekami efektīva vai mioma rada izteiktas
sūdzības, var būt nepieciešama ķirurģiska ārstēšana. Viena no iespējām ir
miomektomija — miomas mezglu izņemšana, saglabājot dzemdi. Šī metode var būt
īpaši nozīmīga sievietēm, kuras plāno grūtniecību.

Noteiktos
gadījumos iespējama arī dzemdes artēriju embolizācija — mazinvazīva procedūra,
kas samazina miomas asinsapgādi un veicina tās sarukšanu. Savukārt situācijās,
kad citas ārstēšanas metodes nav piemērotas vai efektīvas, var apsvērt dzemdes
izņemšanu.

Svarīgākais
ir tas, ka ārstēšanas izvēle vienmēr tiek pielāgota konkrētajai pacientei, un
miomas diagnoze pati par sevi nav indikācija operācijai.

<h2>Kādas diagnostikas un ārstēšanas iespējas pacientēm
ar dzemdes miomu piedāvā “Dinsbergas klīnika”?</h2>

“Dinsbergas
klīnikā” pieejama ginekoloģiskā konsultācija un ultrasonogrāfija, kas ir
galvenā miomu diagnostikas metode. Tā ļauj noteikt miomas mezglu skaitu,
izmēru, novietojumu un izvērtēt to iespējamo ietekmi uz dzemdes dobumu.

Atsevišķos
gadījumos nepieciešama padziļināta dzemdes dobuma izmeklēšana, piemēram,
sonohisterogrāfija. Tās laikā dzemdes dobumā ievada fizioloģisko šķīdumu, lai
ultrasonogrāfiski precīzāk izvērtētu tā kontūras un atšķirtu miomas mezglus no
endometrija polipiem vai citām izmaiņām.

Klīnikā
nodrošinām individuāli pielāgotu miomu novērošanu un medikamentozu ārstēšanu.
Izvērtējam ne tikai ultrasonogrāfijas atradni, bet arī pacientes simptomus,
menstruālā cikla izmaiņas, vispārējo veselības stāvokli un nākotnes plānus.

Ja
nepieciešama ķirurģiska ārstēšana vai cita specializēta procedūra, palīdzam
izvēlēties piemērotāko risinājumu un nosūtām pacienti uz atbilstošu
ārstniecības iestādi.

<h2>Kad noteikti vajadzētu vērsties pie ginekologa?</h2>

Ginekologa
konsultāciju nevajadzētu atlikt, ja menstruācijas kļuvušas izteikti stiprākas
vai ilgstošākas, parādās asiņošana starp menstruācijām, sāpes vai pastāvīgs
diskomforts vēdera lejasdaļā.

Īpaša
uzmanība jāpievērš asiņošanai pēc menopauzes. Pat ja sievietei jau iepriekš
diagnosticētas miomas, šādos gadījumos nepieciešama ginekoloģiska izmeklēšana,
lai izslēgtu citas iespējamās patoloģijas.

Svarīgākais ir atcerēties, ka dzemdes miomas diagnoze nav iemesls uzreiz
domāt par operāciju. Daudzas sievietes ar miomām dzīvo bez jebkādām
sūdzībām, un viņām pietiek ar individuāli pielāgotu novērošanu. Savlaicīga
ginekologa konsultācija palīdz izvērtēt miomas ietekmi uz veselību un
nepieciešamības gadījumā izvēlēties piemērotāko ārstēšanas metodi.

Veselības centrs ''Dinsbergas klīnika'', ginekoloģijas klīnika

Veselības centrs  ''Dinsbergas klīnika'', estētiskā medicīna

Veselības centrs ''Dinsbergas klīnika'', Dienas stacionārs

''I.Dinsbergas ārsta prakse''

Veselības centrs ''Dinsbergas klīnika'', laboratorijas pakalpojumi

Veselības centrs ''Dinsbergas klīnika''

Veselības centrs ''Dinsbergas klīnika'', ārstnieciskā masāža

Veselības centrs ''Dinsbergas klīnika'', fizioterapija

Veselības centrs  ''Dinsbergas klīnika'', proktoloģija

Ginekologs

Sieviete

Komerciāls saturs

Reklāmraksts

Veselība 

Dzemdes mioma ir viena no biežāk sastopamajām ginekoloģiskajām diagnozēm, tomēr par to joprojām pastāv dažādi priekšstati un neskaidrības. Vai labdabīgs veidojums vienmēr ir nekaitīgs? Vai mioma var ietekmēt sievietes veselību...

Dzemdes mioma: bieža diagnoze, bet vai vienmēr nepieciešama ārstēšana?

Dzemdes mioma: bieža diagnoze, bet vai vienmēr nepieciešama ārstēšana?

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Dzemdes mioma: bieža diagnoze, bet vai vienmēr nepieciešama ārstēšana?

Raksts tapis sadarbībā ar

Raksts tapis sadarbībā ar

Tev varētu patikt

Ielādējam...