Kultūras ministrija (KM) rosina pakāpeniski palielināt valsts budžeta mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojumam, lai līdz 2033. gadam sasniegtu modeli, kurā valsts un pašvaldības katra sedz 50% no kolektīvu vadītāju darba samaksas izmaksām.Ministrijas informatīvajā ziņojumā par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas reformas turpināšanu atzīmēts, ka kopš 2024. gada valsts budžeta mērķdotācijas apjoms māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojumam palielināts no 1,1 miljona eiro līdz 2,3 miljoniem eiro, tomēr pašvaldību ieguldījums joprojām lielākoties pārsniedz valsts finansējumu.Izvērtējumā secināts, ka pašvaldībās nepastāv vienota pieeja māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma noteikšanā. Par viena kolektīva vadīšanu atalgojums svārstās no 100 līdz vairāk nekā 600 eiro mēnesī, turklāt tiek izmantotas dažādas mēnešalgu grupas un atšķirīgi nodarbinātības veidi. Kopumā 88% vadītāju ir darba tiesiskajās attiecībās, bet 12% strādā uz cita veida līgumu pamata.KM norāda, ka šāda situācija rada nevienlīdzīgu atalgojumu par līdzvērtīgiem pienākumiem. Tāpēc ministrija rosina noteikt vienotus principus, paredzot māksliniecisko kolektīvu vadītājiem atalgojumu, kas balstīts uz 8.mēnešalgas grupas viduspunktu jeb aptuveni 1600 eiro mēnesī par pilnu slodzi.Ziņojumā secināts, ka vidēji viena kolektīva vadīšanai nepieciešama ceturtdaļa slodzes, tādēļ mērķa atalgojums par viena kolektīva vadīšanu būtu ap 400 eiro mēnesī. KM piedāvā, lai valsts kompensētu pusi no šīs summas jeb 200 eiro mēnesī, bet otru pusi segtu pašvaldības.Patlaban valsts mērķdotācija vidēji veido 114 eiro mēnesī G1 grupas kolektīvu vadītājiem un 57 eiro mēnesī G2 grupas kolektīvu vadītājiem. Vienlaikus pašvaldību finansējums daudzos gadījumos ir ievērojami lielāks, un vairumam kolektīvu vadītāju kopējais atalgojums pārsniedz valsts dotācijas apmēru.Lai sasniegtu iecerēto modeli, KM rosina no 2027. gada ik gadu palielināt mērķdotācijas finansējumu par 15%. Tādējādi kopējais finansējums pakāpeniski pieaugtu no pašreizējiem 2,3 miljoniem eiro līdz aptuveni 5,7 miljoniem eiro 2033. gadā.Ministrija arī piedāvā samazināt administratīvo slogu pašvaldībām, mērķdotāciju pārskatus iesniedzot divas reizes gadā, kā arī valsts finansējumu izmaksāt avansā divos maksājumos gadā. Tāpat paredzēts aktualizēt amatu katalogu un precizēt māksliniecisko kolektīvu vadītāju profesiju klasifikāciju.Pašlaik valsts budžeta mērķdotāciju saņem 1506 pašvaldību dibināto māksliniecisko kolektīvu vadītāji, kas iesaistīti Dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšanā.

Dziesmu un deju svētki

Sabiedrība

Kultūras ministrija (KM) rosina pakāpeniski palielināt valsts budžeta mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojumam, lai līdz 2033. gadam sasniegtu modeli, kurā valsts un pašvaldības katra sedz 50% no kolektīvu vadītāju darba...

Dziesmu svētku diriģentiem un vadītājiem sola taisnīgākas algas: valsts plāno dubultot finansējumu

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...