Madonā noticis pirmais “Dzīvās bibliotēkas” sarunu vakars, kas iecerēts kā veids, kā mazināt sabiedrībā valdošos aizspriedumus. Pasākuma rīkotāji 360 Ziņām skaidro, ka metode veicina atklātas sarunas par tēmām, kuras ikdienā bieži tiek apietas.

Latvijā ieviestā “Dzīvā bibliotēka” ir veidota, lai rosinātu konstruktīvu dialogu starp cilvēkiem, kuri dzīvē, iespējams, nesatiktos. Latvijas muzeju biedrība un Bibliotekāru biedrība uzsver, ka idejas ieviešanu veicinājusi sarežģītā ģeopolitiskā situācija un pieaugoša etniskā spriedze. Pirmais pasākums noticis Madonas muzejā, un tā mērķis bija radīt drošu vietu sarunām par stereotipiem un dažādām sociālām pieredzēm.

Eiropā šī metode jau sen tiek izmantota, lai mazinātu diskrimināciju. Tās ietvaros sarunās var tikt apspriesti visdažādākie temati, tostarp vienlīdzības jautājumi, minoritāšu pieredze un citas tēmas, par kurām cilvēki mēdz justies neērti. Šoreiz tika izvēlēta cittautiešu pieredze dzīvojot Latvijā. Pasākuma dalībnieki bija trīs dažādu tautību pārstāvji, kuri Latvijā dzīvo jau vairākus gadus.

Madonas muzeja pārstāvji norāda, ka latvieši mēdz būt introverti un tieši tāpēc sarunas ar atšķirīgas izcelsmes cilvēkiem var palīdzēt labāk saprast citam citu. Ārzemnieki, kuri piedalījās pasākumā, atzina, ka sarunas bijušas interesantas un vērtīgas. Viņi uzsvēra, ka šādā formātā iespējams sastapt cilvēkus, kuri vēlas saprast un uzklausīt, un tas palīdz justies kā sabiedrības daļai.

“Dzīvā bibliotēka” darbojas pēc bibliotēkas principa. Apmeklētāji izvēlas “grāmatu”, kas šajā gadījumā ir īsts cilvēks ar savu dzīvesstāstu, un saruna ilgst aptuveni pusstundu. Pēc tam iespējams doties pie nākamā sarunu partnera. Dalībnieki atzīst, ka šādā veidā iespējams ieraudzīt aiz stereotipiem esošo cilvēku un īstāk izprast viņa pieredzi.

Sarunu norisi uzrauga klātesošie “bibliotekāri”, kas rūpējas, lai atmosfēra paliktu cieņpilna arī tad, ja viedokļi atšķiras. Organizatori norāda, ka, ja kādam tēma šķiet pārāk neērta, dalībnieks drīkst sarunu pārtraukt, jo mērķis nav radīt konfliktus, bet gan veidot dialogu un saliedētību.

Drīzumā paredzēta rokasgrāmata, kas palīdzēs šo metodi ieviest arī citos muzejos un bibliotēkās. Nākamais “Dzīvās bibliotēkas” pasākums plānots janvārī Salaspilī, un rīkotāji aicina citus kultūras centrus iesaistīties, lai veicinātu atklātākas un izprotošākas sarunas visā valstī.