<p></p><p>Kad mēs zaudējam kādu tuvu cilvēku, pasaule šķiet
pēkšņi apstājusies. Ikdienas lietas zaudē nozīmi, un prātā valda tukšums, bet sirdī
jūtams sāpīgs, smags smagums, kas neļauj pilnvērtīgi elpot. Dzīve pēc tuva
cilvēka zaudējuma nav tāda pati kā iepriekš, un ikvienam ir savs veids, kā tikt
galā ar šo sāpīgo pieredzi. Tiesa, dažreiz ar to nepietiek un ir nepieciešams
kāds atbalsts no malas. Vai vismaz padoms, kas ļaus tikt sāpēm pāri un
virzīties tālāk.</p>

<h2>Sēras un to izpausmes</h2>

<p>Sēras ir dabiska cilvēka reakcija uz zaudējumu, un
katrs tās izjūt citādi. Daži piedzīvo dziļas skumjas, citi izjūt dusmas, vēl
citi — nespēju pieņemt notikušo. Ir svarīgi saprast, ka visas šīs sajūtas ir
normālas un dabiskas. Bieži vien cilvēki, kuri nonākuši sērās, jūtas apjukuši
un meklē palīdzību. Dažreiz tas var būt draugs vai tuvinieks, bet citkārt —
profesionāls <br>
atbalsts, piemēram, psihologs vai <a target="_blank"  href="https://www.liepab.lv/">apbedīšanas
birojs</a>, kas sniedz ne
tikai praktisku, bet arī emocionālu atbalstu.</p>

<h2>Meklējot mieru un līdzsvaru</h2>

<p>Kad sāk šķist, ka sēras pārņem visu, ir svarīgi
atrast ceļus, kas palīdz atgūt līdzsvaru. Dažiem tas nozīmē veltīt laiku sev —
pastaigāties dabā, lasīt vai vienkārši būt klusumā un vienatnē. Citi izvēlas
runāt ar tiem, kuri izprot sāpes un var dalīties līdzīgā pieredzē. Citiem
palīdz pat nelielas ikdienas darbības, kas dod stabilitātes sajūtu, tāpēc,
piemēram, ir cilvēki, kuri emocionālu pārdzīvojumu brīžos atdodas darbam.</p>

<p>Dažos gadījumos emocionālu atbalstu var sniegt arī
speciālisti — psihologi vai psihoterapeiti, kuri palīdz izprast un pieņemt
sēras. Nereti apbedīšanas biroja darbinieki kļūst par pirmo kontaktpunktu, kur
cilvēks var saņemt ne tikai praktiskus padomus par bēru organizēšanu, bet arī
siltu un cilvēcīgu pieeju. Neviens, protams, nespēs ietekmēt to, kā tu jūties
un nevarēs situāciju vērst par labu, bet reizēm pietiek vien ar pāris vārdiem,
lai iestātos iekšējs miers. Tāpēc arī apbedīšanas ceremonijās tiek iekļauti
dzejoļi un stāsti par aizgājēju. Tas ir kā mierinājums un noslēgums
sērojošajiem. Lai spētu pieņemt notikušo un lēnām sāktu mācīties dzīvot bez šī
cilvēka.</p>

<h2>Atrodot jaunu cerību</h2>

<p>Ar laiku sēras mainās. Sākotnējā asa sāpe
pārvēršas klusās atmiņās un apcerē. Lai gan zaudējuma sajūta paliek, tā kļūst
vieglāka. Dzīve lēnām atgūst krāsas, un pakāpeniski atgriežas vēlme būt ar
citiem cilvēkiem, iesaistīties ikdienas aktivitātēs. Galvenais ir ļaut <br>
sev just un būt godīgam pret savām emocijām.</p>

<p>Zaudējums mūs maina, bet tas nenozīmē, ka dzīvei
nav turpinājuma. Dažreiz vislielākā dziedināšana notiek tieši tajos brīžos, kad
pieņemam, ka sāpes ir daļa no dzīves. Kad šķiet, ka sāpes kļūst nepanesamas,
nebaidies meklēt palīdzību — gan no tuviniekiem, <br>
gan profesionāļiem. </p>

<p>“Dzīve turpinās, un ar laiku atkal atnāk miers.
Sēras nav kaut kas, no kā jābēg — tās ir daļa no dziedināšanas ceļa, kas galu
galā ved uz jaunu mieru un sevis izpratni,” saka "<a target="_blank"  href="https://www.liepab.lv/">Liepājas
apbedīšanas biroja</a>"
pārstāvis.</p><p></p>

"Liepājas apbedīšanas birojs" SIA

Bēres

Sabiedrība

Kad mēs zaudējam kādu tuvu cilvēku, pasaule šķiet pēkšņi apstājusies. Ikdienas lietas zaudē nozīmi, un prātā valda tukšums, bet sirdī jūtams sāpīgs, smags smagums, kas neļauj pilnvērtīgi elpot. Dzīve pēc...

Dzīvot ar zaudējumu: Kā pārvarēt sēras un atrast mieru

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Dzīvot ar zaudējumu: Kā pārvarēt sēras un atrast mieru

Raksts tapis sadarbībā ar

Raksts tapis sadarbībā ar

Tev varētu patikt

Ielādējam...